"ABLV" vadība apgalvo, ka augsta centrālās finanšu institūcijas amatpersona maldinājusi ārvalstu institūcijas
Šonedēļ smagi iedragāta otras lielākās Latvijas bankas "ABLV" reputācija. Naudas atmazgāšanas ir bijusi šīs bankas pamatdarbība, banka nav ievērojusi aizliegumu sadarboties ar Ziemeļkoreju un maksājusi kukuļus. ASV Finanšu ministrijas izmeklēšanas birojs "FInCEN" reti par kuru kredītiestādi izteicies tik tieši.
Banka uzskata, ka tā ir apmelota. Tās valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis pieļauj, ka kāda Latvijas centrālās finanšu iestādes amatpersona ilgstoši maldinājusi ārvalstu institūcijas par "ABLV" darbību. Sestdienas naktī KNAB pratināto Ilmāru Rimšēviču Bernis nav minējis vārdā, tomēr no "ABLV" vadītāja noprotams, ka viņš tieši Rimšēviču vaino negodprātīgā rīcībā.
Banka un Finanšu kapitāla tirgus komisija apgalvo, ka ASV pārmetumi esot par vecām lietām. Banka tagad esot labojusies un nu vairs pārkāpumus nepieļaušot. Problēma ir tā, ka ASV ziņojumā lielākā daļa faktu minēti attiecībā uz 2016., 2017.gadu, kad bankai jau sen bija jālabojas.
Savās apsūdzībās ASV Finanšu ministrija ir ļoti tieša. Ministra vietniece Sigala Mandelkere paziņojusi, ka "ABLV" bijusi ieinteresēta naudas atmazgāšanas shēmu organizēšanā. Banka sadarbojusies ar partneriem, kas iesaistīti ballistisko ieroču apritē.
Finanšu izmeklēšanas birojs "FInCEN" uzskata, ka "ABLV" bizness ir veidots neizvērtējot riskus. Tas novedis pie sadarbības ar kompānijām, kas savukārt saistītas ar ASV un ANO sankcijās esošiem subjektiem. "FInCEN" ieskatā "ABLV" sadarbojusies ar Ziemeļkorejas bankām – Korejas ārējās tirdzniecības banku ("Foreign trade bank"), "Koryo" banku ("Koryo bank"), "Koryo" Kredīta attīstības banku ("Koryo Credit Development bank"), Korejas ieguves un tirdzniecības attīstības banku ("Korea Mining and Development Trading Corporation)", kā arī Jūras, okeāna menedžmenta kompāniju ("Ocean Maritime Maganement Conpany").
"FInCEN" atklājis, ka aizliegtās darbības notikušas jau pēc pašas bankas 2017. gada vasarā deklarētās nulles tolerances politikas.
"Nekā Personīga" pērnā gada rudenī stāstīja, ka Igaunijā 2013. gadā bijis arestēts Taivānas pilsonis Alekss Tsai. Šis kompāniju "Trans Merits Co. Ltd " un "Global Interface Company Inc" vadītājs palīdzējis kādai Ziemeļkorejas firmai naudas pārvedumos, lai attīstītu masu iznīcināšanas ieroču, tajā skaitā kodolieroču un ballistisko raķešu programmas. Naudas pārskaitījumiem izmantota vairāku uzņēmumu ķēde.
NP: Vai, runājot par Ziemeļkoreju, ir runa par Igaunijā arestēto Taivānas pilsoni Aleksu Tsai vai par jaunākām epizodēm, kas varētu būt saistītas ar Ziemeļkoreju?
Putniņš: Par jaunām epizodēm arī informācijas nav.
NP: Un ASV puse Jūs nav informējusi ne mutiski, ne rakstiski par kaut ko tādu, kas ir pēdējā laikā tapis zināms viņiem?
Putniņš: Nu…Es varbūt tik negribētu dot jums atbildi uz tik detalizētu jautājumu, bet, kā es minēju, pagaidām mūsu rīcībā citas informācijas nav.
ANO sankciju pamatojumos minēts, ka Ziemeļkorejas kompānijas izveidojušas plašu aizseguzņēmumu tīklu un ne tikai Ziemeļkorejā, bet arī Ķīnā, Krievijā un Singapūrā.
Korejas ārējās tirdzniecības bankai ir bijuši sakari ar Krievijas bankām "Vņešekonombank", banku "Sputņik".
Korejas ieguves un tirdzniecības attīstības banka ir ANO sankciju sarakstā no 2009. gada un tiek vainota ballistisko raķešu programmas finansēšanā. "Ocean Maritime Management Company" ir ANO sankciju sarakstā no 2004. gada. Vēl 2013. gadā starptautiskie inspektori to pieķēra raķešu pārvadāšanā.
"ABLV" banka kategoriski noliedz, ka būtu sadarbojusies ar Ziemeļkoreju.
Eglītis: Tā nav patiesība. Mēs neesam veikuši nekādus maksājumus, ne darījumus ne ar vienu no šīm minētajām bankām, ne ar šiem uzņēmumiem ne pirms, ne pēc tam, kad mēs paziņojām nulles tolerances politiku.
NP: Bijis jums zināms, ka ir kāds klients, kas veicis darījumus ar šīm kredītiestādēm?
Eglītis: Es nemācēšu tagad varbūt precizēt, bet ir pilnīgi skaidrs, ka šie fakti ir arī pārbaudīti arī no mūsu regulatora puses.
Par sadarbību ar Ziemeļkoreju Finanšu kapitāla tirgus komisija 2017.gadā "ABLV" veica pārbaudi un, atšķirībā no "FInCEN" konstatēja, ka banka ANO noteikto sankciju režīmu nav pārkāpusi. Latvijas regulatora vadītājs atšķirību skaidro ar dažādiem likumiem. Latvijas un Eiropas normas paredz atbildību par tiešu sadarbību, ASV arī par netiešu.
Citas smagas apsūdzības "ABLV" virzienā ir par bankas vadības stilu, "FInCEN" ziņojumā teikts, ka "ABLV" vadītāji lietojušas uzpirkšanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas. Arī to banka kategoriski noliedz un apgalvo, ka banka apmelota. Šobrīd "ABLV" līdzīgi kā "Norvik" banka norāda uz spiedienu no Latvijas finanšu uzraugu amatpersonām.
Es vēlreiz varu uzsvērt, ka nekad neesam devuši kukuļus amatpersonām. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc tikām apzināti nomelnoti. Jau iepriekš norādījām, ka pēdējo dienu notikumi ap "ABLV", kas radījuši tālejošas sekas, ir saistīti ar nepatiesu informāciju. Mēs aicinām atbildīgās iestādes pārbaudīt, vai augsta centrālās finanšu institūcijas amatpersona, izmantojot savas plašās pilnvaras, negodprātīgu mērķu dēļ ir ilgstoši maldinājusi Latvijas un ārvalstu institūcijas par atsevišķiem nozares dalībniekiem, tajā skaitā "ABLV".
NP: Vai saistībā ar pārkāpumiem Aizkraukles bankā pie Jums ir vērsušies KNAB darbinieki, un vai Jūs esat pārrunājuši ar KNAB darbiniekiem bankas centienus ietekmēt savas pozīcijas kaut kādā finanšu veidā?
Putniņš: Nav komentāru par šo.
NP: Tad jūs to nenoliedzat?
Putniņš: Es ne noliedzu, ne apstiprinu.
NP: Vai prasīsiet precizēt ASV finanšu institūcijai, kam tika doti tie kukuļi, ko viņi raksta savā ziņojumā?
Putniņš: Tas nav mūsu kompetences jautājums.
NP: Jūs to neprasīsiet?
Putniņš: Nē.
KNAB nākamajā dienā pēc ASV ziņojuma saņemšanas paziņoja, ka sāk lietu. No KNAB priekšnieka teiktā varētu noprast, ka birojs ar "ABLV" centieniem uzpirkt amatpersonas strādāja vēl pirms "FInCEN" paziņojuma.
Straume: Jāsaka atklāti, birojs jau iepriekš zināja dažus jautājumus, bet par "ABLV" banku….Bet kas attiecas uz šiem visiem jautājumiem, Amerikas tiesībsargājošās iestādes sadarbojas un birojs arī pilda dažāda veida tiesiskās palīdzības lūgumus, un bet tādi konkrētāki komentāri uz doto brīdi mums nebūs. Kamēr nebūsim tikuši skaidrībā un tad arī redzēsim, vai ļaus izmeklēšana.
NP:Pieļauju, ka birojs pamatojis ziņojumu, pamatojoties uz sadarbību ar Jums?
Straume: Nu… es uz doto brīdi nekomentēšu.
FKTK vadītājs noliedz, ka viņš vai kāds no komisijas darbiniekiem varētu būt finansiāli ietekmēts. Tomēr attieksme pret banku ir bijusi saudzīga. FKTK "ABLV" bankai par pārkāpumiem netīras naudas apritē 2016. gadā piemēroja sodu 3,17 miljoni un noteica gadu ilgu saudzēšanas periods, kura laikā apņēmās banku nesodīt.
Putniņš: 2016.gadā līgumā ar Aizkraukles banku, nu vienošanās pēc tam, kad notika pārbaude, tika iekļauta norma par tās nesodīšanu pēc tam gada termiņā.
NP: Vai šāda pati norma bija arī 2017.gada vienošanās?
Putniņš: Nē.
NP: Kādēļ 2016.gada vienošanās bija šāda norma?
Putniņš: Tāpēc, ka tie ir tomēr dažāda veida pārkāpumi. Parastā AML pārkāpuma gadījumā, kā tas bija arī 2016. gadā, tomēr ir bankai jādod laiks, un tas ir normāli trūkumu novēršanai, jo mēs jau nevaram pie tā apjoma, kas bankai bija jāpadara, ja tā triviāli izsakoties, – katru nedēļu iet un pārbaudīt vienu un to pašu.
Netīras naudas darījumu dēļ ASV bija ierobežojusi Latvijas bankām norēķinus dolāros. Pērnā gada rudenī "ABLV" banka centās pārliecināt ASV varasiestādes šo nostāju mainīt. Bija noalgojusi grāmatas par Valdi Dombrovski autoru, plaši pazīstamu ekonomistu Andersu Oslundu. Viņš kopā ar Latvijas vēstnieku Andri Teikmani un lobistu firmu pārstāvjiem Vašingtonā rīkoja baņķieru brokastis.
Līdzīgas pretenzijas ASV un FKTK savulaik izvirzījušas "Multibankai". Šī banka piesaistīja jaunus investorus no Krievijas, Krievijas prezidenta Vladimira Putina loka baņķierus brāļus Rotenbergus un gada laikā ieviesa izmaiņas bankas darbā, lai ASV varasiestāžu uzticību atjaunotu. Tagad šo banku sauc "Meridian Trande Bank".
NP: Vai banka sūdzēs tiesā "FInCEN" par nepatiesiem apvainojumiem kukuļdošanā?
Eglītis: Mūsu rīcība ir vērsta uz sadarbību, mēs vēlamies sadarboties ar Amerikas kolēģiem. Iespējams, viņiem nav bijusi pilnīga informācija. Mums ir ļoti grūti šobrīd teikt. Bet tā noteikti nav tiesvedība.
Kāda augsta līmeņa starptautiskajās finanšu institūcijās strādājoša amatpersona Vašingtonā, kas nevēlējās minēt savu vārdu, "Nekā Personīga" pauda viedokli, ka vadības maiņa būtu pirmais, kas liecinātu par "ABLV" gatavību mainīties.
Notikušais Latvijai ir liels kauns un liecina, ka banku sistēma jau no sākta gala bijusi būvēta nepareizi, un tā esot ne tik daudz FKTK, cik ilggadējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atbildība. Ka ir nepareizi pieļaut tik liela apjoma nerezidentu noguldījumus, Latvijas valsti ne reizi vien brīdinājis Starptautiskais valūtas fonds un OECD, taču Latvijas varasiestādes šo problēmu tā arī nav uzskatījušas par nopietnu risku.
Ceturtdien Ministru prezidents bija izsaucis FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu uz pāris stundu ilgu sarunu. Viņš neprasīs finanšu uzrauga demisiju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
