Ar biedrību "Tiesiskums.lv" līguma parakstītājiem būs jāmaksā sods, ja viņi vēlēsies vienošanos pārtraukt vai nepildīs līgumā norādīto
Kopš vasaras sākuma iedzīvotāji tiek aicināti pievienoties kolektīvai prasībai pret valsti, kuras mērķis būtu atgūt 18 gadus maksāto elektrības rēķinos iekļauto OIK. Juristu izveidota biedrība "Tiesiskums.lv" pamato, ka šādu shēmu Eiropas Komisija atzinusi par prettiesisku un sagaida, ka valsts vienosies par OIK atmaksāšanu.
Citi juristi tikmēr norāda, ka neviena Latvijas tiesa OIK sistēmu nav atzinusi par nelikumīgu, arī biedrības piesauktais Eiropas Komisijas lēmums ir gluži pretējs. Taču iedzīvotāji turpina atsaukties, cerot atgūt naudu, nodod savus privātos datus biedrības rīcībā, un slēdz ar viņiem līgumu, to bieži pat neizlasot. Šādas aktivitātes priekšvēlēšanu gadā rada aizdomas, ka projekts ir politisks un tā mērķis ir mobilizēt ar valsts rīcību neapmierinātus cilvēkus.
Obligātās iepirkuma komponentes valsts atbalstu ieviesa 2005. gadā. Iedzīvotāji piemaksāja par katru saražoto kilovatu, lai uzņēmēji vairāk ražotu atjaunojamo enerģiju. Par šo tirgu atbildīgās ekonomikas ministrijas priekšgalā bijušas tikpat kā visas politiskās partijas un jautājumi par kvotu sadali un valsts atbalsta sistēmas uzraudzību ir bijuši mediju dienaskārtībā nepārtraukti.
Pirms septiņiem gadiem "Nekā personīga" atklāja krāpšanos ar subsidēto zaļo enerģiju. Bija komersanti, kuri negodprātīgi izmantoja valsts atbalstu. Tika ierosinātas vairākas krimināllietas, trūkumus sistēmas uzraudzībā atrada arī Valsts kontrole. Tēma nonāca vai visu partiju priekšvēlēšanu programmās. Uz pakāpenisku atteikšanos no OIK maksājuma sāka virzīties premjera Krišjāņa Kariņa pirmās valdības laikā. Un no 2023.gada elektrības gala patērētājiem rēķinos vairs neparādās aile OIK, jo tā izmaksas sedz no valsts budžeta.
Šī rinda gaida, lai pieteiktos atgūt 18 gados samaksāto OIK maksājumu. Tādu apsolījumu viņiem dod šogad dibināta biedrība tiesiskums.lv.
Pieteikšanās forma ir veidota pēc kolektīvo prasību principiem, ko plaši izmanto starptautiskā tiesību praksē gadījumos, ja kaitējums ir skāris lielu sabiedrības daļu. Organizācijas juridisko interešu pārstāvību īstenošot vairāki advokāti, viņu vidū arī Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš.
Šie advokāti OIK atbalsta sistēmu sauc par prettiesisku un sola, ka palīdzēšot atgūt šos maksājumus. Rīgā un biedrības organizētos reģionālos forumos iedzīvotājus, kuriem nav elektronisko parakstīšanās rīku, aicina parakstīt līgumus klātienē.
Parakstītie līgumi dos tiesības biedrības pilnvarotajiem advokātiem izprasīt no "Latvenergo" datus par iedzīvotāju savulaik veiktajiem OIK maksājumiem. Cik cilvēku vienošanos noslēgs, biedrība patlaban vēl precīzi nevarot pateikt, tāpat kā to, cik lielu naudas summu viņus pilnvaros atgūt, jo pieteikšanās esot pagarināta vēl par trīs mēnešiem.
"Lielākais skaits bija Daugavpilī, kur vienas izbraukuma dienas laikā nepilnus tūkstoš līgumus papīra veidā (iedzīvotāji parakstīja). Mēs meklēsim veidus, kā tikt uz attālākiem nostūriem, jo man ir daudz invalīdu dziļās vietās, mēs meklēsim veidu, kā tikt arī pie viņiem, kas ir guloši, ne tikai pilsētās, bet arī dziļi laukos. Mēs mēģināsim tikt pie ikviena, kas ir izrādījis vēlmi noslēgt ar mums līgumu."
Līgumus ar iedzīvotājiem slēdz biedrības vienīgais valdes loceklis Madars Dauškans. Viņš nav diplomēts jurists. Iesaistīties biedrībā viņu pierunājis klasesbiedrs, zvērināts advokāts Artis Stucka. Dauškans ir IT speciālists, viņš piedalījies biedrībai nepieciešamās iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas izveidē.
"Artis, mans draugs, mans klasesbiedrs uzrunāja mani. Tā mēs vienojāmies, ka šī sistēma ir jāizveido. (NP: Bet, kas bija tie jūsu apsvērumi piedalīties, jo līgumu cilvēki slēdz ar jums, nevis ar kādu no advokātiem?) Par apsvērumiem, visi labi zina, es šeit saskatu klaju netaisnību. Likuma pārkāpumu, kas vēl nav pierādīts, bet tas ir tas, kas mani uzrunāja.
"Ir izvēlēta iniciatīva – pacīnīties par prettiesisko OIK zaudējumu atlīdzināšanu. Un to arī biedrība šobrīd dara."
Advokāti apgalvo, ka OIK atbalsta shēma ir prettiesiska, taču to nav pateikusi ne Latvijas nacionālā tiesa, ne Eiropas Komisija.
Gluži pretēji, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumā par valsts atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai un koģenerācijai, uz ko biedrība atsaucas, norādīts, ka, lai arī novēloti saskaņots ar Eiropas komisiju, šis valsts atbalsts ir tiesisks un saderīgs ar iekšējo tirgu. Citiem vārdiem, OIK shēma bijusi likumīga.
Zvērināts advokāts Artis Stucka izvairās dod precīzu juridisku pamatojumu tam, kas pierāda biedrības visur piesaukto OIK sistēmas prettiesiskumu. Viņš atsaucas uz bijušā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera Satversmes tiesai pirms septiņiem gadiem sagatavoto pieteikumu un tajā rakstīto. Šis pieteikums savulaik bija juridiski vājš un tiesa atteica ierosināt lietu. Kaut bija iespēja pieteikumu uzlabot un vērsties tiesā no jauna, to atkārtoti nedarīja ne Kalnmeiers, ne viņa pēctecis šai amatā Juris Stukāns.
Taču bijušais ģenerālprokurors Stukāns, kurš kandidē uz šo amatu atkārtotā konkursā, ir nofilmējies biedrības tiesiskums.lv reklāmas klipā, kur viņu esot pierunājis uzstāties Stucka, atzīst advokāts. Stukāns neatklāj, vai atbalsta biedrības iniciatīvu un kādi bija viņa mērķi piedalīties tiesiskums.lv reklāmas kampaņā.
"(NP: Jūs katrā ziņā neatbalstāt biedrības "Tiesiskums.lv" idejas?)
Es nezinu, es tur neesmu iedziļinājies. (NP: Bet šo reklāmas tekstā jūs teicāt šovasar?) Atsūtiet man, es apskatīšos. Saulē es slikti redzu. (NP: Un šitā?) Es šobrīd nevaru. Tad es gribu apskatīties, atsūtiet, tad es apskatīšos, kas, kur, kā tiek izmantots. (NP: Bet tā intervija tapusi ir šovasar? Šī pie Ministru kabineta?) Jā, viennozīmīgi. (NP: Un jūs zinājāt, ar kādu mērķi tā tika ierakstīta?) Es vēlreiz saku, es apskatīšos, un tad es varu saprast, par ko ir runa."
Ar biedrību saistītie zvērinātie advokāti intervijās uzsver, ka taisnīgums prasītu, lai OIK iekasētos maksājumus atmaksātu tas valsts uzņēmums, kurš savulaik saņēma maksājumu lauvas tiesu, proti, "Latvenergo". Iztrūkstot juridiskajam pamatojumam, tiesas ceļš nav ejams, tāpēc biedrība kā variantu min izlīgumu. Tas nozīmē, ka biedrībai jāvienojas ar politiķiem par iespējamu likumprojektu, līdzīgi kā tas bija gadījumā ar 40 miljonu kompensāciju ebreju kopienai.
"Sākumā, tā kā tas ir pieņemts tiesiskās valstīs, kas atzīst savu vainu, sākumā mēs centīsimies panākt izlīgumu šajās lietās. Ja neizdosies, tad iesim uz tiesu. (NP: Izlīgumu ar ko?) Ar Latvijas valsti. (NP: Kurā personā?) Finanšu ministrijas personā. (NP: Tad vispirms iesiet pie finanšu ministra?)
Mēs iesim pie visiem, lai panāktu izlīgumu."
"Šis ir tiesisks process. Ja kādam liekas, ka valdības rīcība nav bijusi godīga, adekvāta, tad jāvēršas tiesā un tiesiskā ceļā jānoskaidro. Kamēr tas nav izgājis tiesisko ceļu, es nevarēšu sniegt nekādu novērtējumu. Man liekas, kas šim projektam ir arī otra – politiska dimensija."
Kamēr Jaunā Vienotība nekādam izlīgumam negatavojas piekrist, un tāds jautājums neesot tās darba kārtībā, ZZS ministri nesaka skaidru nē biedrības iniciatīvai un ir piekrituši tikties ar tās pārstāvjiem. Klimata un enerģētikas ministram ir daudz jautājumu – no kādas naudas paredzēts segt kompensācijas un vai beigās nesamaksāsim par šo divreiz.
"Es kopumā to vērtēju pozitīvi. Mēs dzīvojam tiesiskā valstī. Ja ir kādas aizdomas par nelikumībām, tas ir jānoskaidro tiesā. Pašreiz ir ļoti daudz informācijas. Un ar ļoti daudz pieņēmumiem. Bet mēs zinām, kā tiesā ir ar pieņēmumiem. Tur tā īsti neiet uz priekšu. Tur jābūt pierādījumiem, faktiem, pamatojumam, uz kā tas tiek balstīts."
"(NP: ZZS plāno tikties ar biedrību "Tiesiskums.lv". "Jaunā Vienotība" arī?) Mūsu kolēģi tiekas ar daudziem un paraksta daudz un dažādas vienošanās. Mēs viņus nevaram nekā ierobežot. Tā mana pozīcija ir skaidra. Ja to vajag noskaidrot, tad tiesā. Un skaidrs, ka neviens neapstrīdēs tiesas lēmumu, spriedumu. Pārējais viss jau ir politisks process, protams, ka pirms vēlēšanām."
"(NP: Ko jūs varat atbildēt tiem, kas saka , šis ir biznesa projekts pirms vēlēšanām?) Ka tas nav biznesa projekts pirms vēlēšanām. Šis pasākums, viņš ir apolitisks. (NP: Priekšvēlēšanu gadā?) Sakritība."
Artis Stucka norāda, ka par advokātu pakalpojumiem maksās biedrība "Tiesiskums.lv" un ieturēs simbolisku atlīdzību no atgūtās summas vienīgi pēc pozitīva rezultāta sasniegšanas. No vecuma pensijas saņēmējiem, kā arī no trūcīgām vai maznodrošinātām vai 1. grupas invalīdiem nekāda atlīdzība netiks prasīta. Tāpat no maksas būs atbrīvoti (LIZDA ) Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības biedri.
Iepazīstoties ar cesijas līguma saturu, redzams, ka vienošanās ir uzrakstīta īpaši labvēlīgi biedrībai, un neatbilst publiski apgalvotajam, ka iedzīvotājiem neradīsies nekādi izdevumi par tās pakalpojumiem. Biedrība ietur 20% no tās summas, kura iegūta tiesvedības vai vienošanās rezultātā, pārējo izmaksājot līgumu slēdzējam jeb cedentam kā cesijas maksu.
Gadījumā, ja papildus būs izdevies ko saņemt arī no blakus prasījumiem, tad 50% no saņemtā būs jāatdot biedrībai.
No līguma noteikumiem redzams, ka parakstītājam uzlikti arī stingri pienākumi, piemēram, viņam obligāti jāsaskaņo aprēķins, un ar savu parakstu jāatbalsta biedrības izstrādāts likuma projekts. Viņam nav tiesību atkāpties no līguma vai mēģināt iegūt OIK samaksāto naudu saviem spēkiem.
"Sabiedrība ir pieradusi "braukt par zaķi tramvajā". Biedrībai ir izdevumi. Tai brīdī, kad (cilvēks) saproti, ka viss var sanākt, tajā brīdī viņš izdomā lauzt līgumu. Šajā gadījumā līgumā ir ierakstīts punkts līgumā, kas biedrības tiesības aizstāv. Ja tu negodprātīgi līgumu pārtrauc, tad tur ir arī sankcijas paredzētas. Bet tās nav neko drastiskas.
(NP: Jūs 20% saucat par simbolisku samaksu?) Tas nav līgums ar advokātiem. Tas ir līgums ar biedrību "Tiesiskums.lv". Advokātiem ir cits līgums. Šoreiz tie 20% ir lai nosegtu reklāmas izmaksas, tai skaitā telpu nomas, tai skaitā advokātu atlīdzības.
(NP: Tad to savu atmaksas daļu neatklāsiet?) Es to nedrīkstu darīt. Tad es gan pārkāpšu advokātu ētiku.
"Tiesiskums.lv" saņems konkrētu atlīdzību no piedzītās naudas, par kuru ir notikusi tiesvedība vai vienošanās ārpus tiesas. Gadījumā, ja līgumu ar iedzīvotājiem slēgtu zvērināts advokāts, šai profesijai saistošās ētikas normas nepieļauj iegūt to īpašumu, par kuru notiek tiesvedība, kā arī nepieļauj izmantot klientu savās finansiālajās interesēs. (Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 3.8. punkts)
"Nekā personīga" zināms, ka Zvērinātu advokātu padomē saņemts iesniegums, kurā teikts, ka tiesiskums.lv sadarbības advokāti iespējams izmanto biedrību kā aizsegu, lai saņemtu atlīdzību par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem. Un lūgts izvērtēt iespējamos ētikas normu pārkāpumus.
Pēc līguma noteikumiem sanāk, ka, ja cesijas un pilnvarojuma līguma parakstītāji vēlētos no tā vēlāk atkāpties un nepiedalīties biedrības norādījumos, viņiem jāsamaksā soda maksājums(30 %).
Sāktās iniciatīvas advokāti manevrē ar jēdzieniem taisnīgums un tiesiskums. Taču starp tiem ir būtiska atšķirība. Jā, valsts savulaik izšķīrās par labu zaļās enerģijas palielināšanai, iepirka tai skaitā no politiski pietuvinātiem uzņēmējiem elektrību par dubulto tarifu, nepamatoti ļāva pretendēt uz to arī energomilzim "Latvenergo", ielika šo maksājumu katrā elektrības rēķinā un mēs to samaksājām no saviem maciņiem.
Jā, tas nebija taisnīgi. Taču cilvēki, kuri ieguvuši juridisko izglītību labi apzinās, ka OIK tiesiskuma apšaubīšanai būtu jābūt nopietnam juridiskam pamatam, un , ja tāds būtu, biedrība neatsauktos uz lēmumiem, kas šo shēmu atzīst par likumīgu.
Tāpēc šobrīd OIK maksājumu atgūšana būtu iespējama tikai un vienīgi politiskā ceļā, vienojoties ar kādu, kurš jau ir pie varas vai vēlas tur nokļūt. Un, nav skaidrs, kāpēc iespēju runāt par to ar sabiedrību neizmanto ne Tieslietu ministrija, ne par šo valsts atbalstu savulaik atbildīgā Ekonomikas ministrija. Tikmēr rindām cilvēku slēdz līgumus ar cerību par OIK atgūšanu un kļūst par instrumentu juristu grupas rokās, kas par saviem patiesajiem mērķiem nav līdz galam atklāta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
