Atlaistā attīstības departamenta direktore sūdz Rīgas domi tiesā
Bijusī attīstības depratamenta direktore vērsusies pret Rīgas domi tiesā. Ilzi Purmali no amata atlaida pēc tam, kad dienesta pārbaudē secināja, ka viņas vadītās iestādes bezdarbības dēļ pie pērn atklātā Skanstes parka joprojām atrodas grants kaudze, kurā sakrauta būvdarbos izraktā zeme. Vides eksperti tajā atklāja lielu piesārņojumu, kura likvidēšana varētu maksāt līdz pat 8 miljoniem. Tagad starp domi un bijušo departamenta vadītāju izcēlies strīds, kam jāuzņemas uzbēruma aizvākšana – pašvaldībai vai būvniekam.
Skanstei vajadzēja kļūt par jauno Rīgas vizītkarti. Tā par revitalizācijas projektu runāja Pilsētas attīstības departaments. Tā laika mērs Nils Ušakovs (S) piedāvāja izbūvēt tramvaja līniju, bija arī plāns tur celt koncertzāli un viesnīcu un izbūvēt komunikāciju infrastruktūru. 2020.gada martā pašvaldība ar būvnieku apvienību "RR-Eko" noslēdza 13 miljonus vērtu līgumu Skanstes parka izveidei. Labiekārtošanas darbiem deva divu gadu termiņu.
2022. gadā līgumu lauza, jo "RR-Eko" laikus neiesniedza garantijas apliecinājumu. Darbus pārņēma cits uzņēmums un parku pērn aprīlī neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām atklāja. Taču tam blakus aizvien rēgojas aptuveni 33 tūkstošus kubikmetrus liela zemes kaudze.
Skanstes revitalizācijas projekta īstenošana aizņēma 5 gadus un izmaksāja gandrīz 22 miljonus eiro. Par tiem izbūvēja ceļus, bērnu laukumu, noteces sistēmas. Projekts ir noslēgts, taču Rīgas domei, visticamāk, nāksies šķirties no vēl dažiem miljoniem šīs grants kaudzes dēļ.
Drīz pēc atklāšanas parku slēdza. Rīgas dome atklāja, ka teritorija iespējams nav pietiekami attīrīta no piesārņojuma un kaudze, kur sakrauta no parka izraktā grunts, arī ir piesārņota. Mērs Viesturs Kleinbergs (P) uzdeva veikt dienesta pārbaudi, lai noskaidrotu, kāpēc kaudze nav izvesta.
"Pastāv risks, ka grunts, kas bija piesārņota un bija jānogādā citā vietā iznīcināšanai, atrodas gan tur pat blakus teritorijai, gan, kas mani padara īpaši niknu, ir, ka pastāv aizdomas, ka šī grunts varbūt arī ir novirzīta pamatam bērnu rotaļlaukuma virzienā. "
Dienesta komisija secināja, ka tas ir Pilsētas attīstības departamenta bezdarbības dēļ, un atlaida tā direktori Ilzi Purmali.
"Atbilstoši būvniecības līgumam, atbilstoši visiem tiesiskajiem apstākļiem pilsētas attīstības departamentam, kas šī būvniecības procesa īstenotājs un ierosinātājs, viņiem bija jāpanāk, ka būvnieks izpilda saistības un savāc to grunti. Kaut kādu nevienam nesaprotamu iemeslu dēļ, bet jebkurā gadījumā ne tiesiski, attīstības departaments šo saistību izpildi nepanāca no būvizpildītāja."
Kad departaments ar "RR-Eko" līgumu lauza, puses vienojās par darbiem, kas jāizpilda. Bet par uzbērumu aizmirsa, jo deprtamenta ieskatā kaudze piederēja "RR-Eko", un atradās uz privātas zemes, tāpēc domei gar to nav darīšanas.
"RR-Eko" bija noslēdzis vienošanos par teritoriju izmantošanu ar bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un ar viņu agrāk saistītu uzņēmumu "Projekts B10". Viņi pašvaldībai prasa zemi sakārtot un samaksāt nomu par tās izmantošanu.
NP: Es vēlējos uzjautāt par jūsu vienošanos ar būvnieku, ka viņš izvieto būvprojekta laikā uz jums piederošas zemes gabala…
MS: Man nav komentāru nekādu par šo jautājumu.
"RR-Eko" apvienības pārstāvis Andrejs Laškovs uzskata, ka grunts kaudze ir pašvaldības īpašums. Departaments vērsās zvērinātu advokātu birojā, bet atbildi nevarēja sniegt arī juristi, jo sākumā esot jānoskaidro, vai grunts ir piesārņota. Kaudze pirmsšķietami esot pašvaldības īpašums, taču, ja tajā atklātu indīgas vielas, dome varētu vērsties pret piesārņotāju. Purmales vadītā iestāde pasūtīja analīzes, eksperti atklāja lielu piesārņojumu.
"Mums nebija nekāda pamata objektīvi uzskatīt, ka tur kaut kas nav kārtībā ar piesārņojumu, jo principā, visu laiku tika atrasts piesārņojums, kāpēc pēkšņi tur varētu neatrast piesārņojumu? Jo būvnieks jau būtībā bija ieinteresēts uz papildu darbiem, papildu finansējumu un mums nebija nekādu aizdomu, ka tur varētu kaut kas nebūt kārtībā."
Domes pašreizējā vadība uzskata, ka pie līguma laušanas neprasot aizvākšanu, departaments kaudzi pārņemis pašvaldības pārziņā. Tas ir galvenais pārmetums Purmalei.
"Ja tas būvnieks būtu paņēmis to grunti un aizvedis uz citu gabalu, ārpus tās, kas ir iezīmēta būvniecības skicē, tad arī mēs droši teiktu: "Tas tagad vispār ir civiltiesisks strīds, un tas vispār mūs neinteresē." Bet diemžēl tā zeme tika atstāta tur, kas ir būvprojektā iezīmēta kā atbērtne, un viņa bija jādabū prom no turienes, jo tas ir mūsu projekts, mūsu projekta sastāvdaļā esoša atbērtnes vieta, kura beidzoties projektam nedrīkstēja palikt tāda."
"Konkrēta summa vēl nav izskanējusi. Mēs pašreiz mēģinām izprast vispār to situāciju, kā es tikko minēju, tas ir vairāku gadu garumā, tas process ir stāvējis uz vietas un nav gājis uz priekšu, un tad šobrīd izprast, cik vispār esam gatavi maksāt par to, ka šī zeme tur atrodas, un juridiski, vai vispār esam atbildīgi, kas pašreiz izskatās, jā, ka esam atbildīgi."
Tas, ka teritorija ir piesārņota, bija zināms pirms būvdarbu sākšanas. Vēsturiski Skanstē būvēja un laboja dzelzceļa sliedes, apstrādāja koka gulšņus, tāpēc gruntī ir naftas un smago metālu pēdas. Rīgas domes 2018. gadā apstiprinātajā Skanstes lokālplānojumā ir rekomendācija veikt padziļinātu izpēti, taču pirms būvniecības sākšanas neviens to nedarīja.
"Projektu uzsākot, diemžēl nebija, acīmredzot, tāds uzdevums dots arī no Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes, jo projekta tehniskajos noteikumos nebija izvirzīta neviena prasība saistībā ar piesārņojumu. Ir sanācis diemžēl tā, ka tāds izvērtējums nav veikts un komplekss risinājums nav iegūts."
Par piesārņoto zemi zināja arī būvnieks. Ar būvniecību saistīts avots "Nekā personīga" teica, ka, rokot zemi, bija jūtama naftas smaka. Būvdarbu laikā piesārņojumu atklāja trīs vietās, un to likvidēja. "RR-Eko" pārstāvis Laškovs apgalvo, ka grunts kvalitāti pastāvīgi analizēja un dokumentēja. Dome neatbilstības dokumentos nav atklājusi, tāpēc paļāvās, ka piesārņojuma citur nav.
Bijusī attīstības departamenta direktore pret domi vērsusies tiesā, kam jāpasaka, kuram par kaudzes piederību ir taisnība – Purmalei vai pašvaldībai.
"Tiesa var tomēr izšķirt to mūsu strīdu […] par šo jautājumu, kura atbildībā tad ir šī atbērtne. Vai tiešām departaments visus šos gadus ir uzskatījis nepareizi un rīkojies nepareizi, vai tomēr mēs, taupot arī pašvaldības resursus, esam pareizi rīkojušies un konsekventi turējušies, ka tas tomēr ir jārisina pašam būvniekam ar zemes īpašnieku kopumā."
Parku varētu atvērt jau drīz – jāsagaida Valsts vides dienesta atzinums, vai bērnu laukumā atrasties ir droši. Attīstības komitejas priekšsēdētājs prognozē, ka kaudze blakus parkam paliks vēl vismaz pus gadu. Tās attīrīšanu un aizvākšanu arī, visticamāk, uzņemsies dome. Pērn veiktajās vides analīzēs secināts, ka 33 tūkstošu kubikmetru lielā uzbēruma likvidēšana un sanēšana varētu maksāt no 5 līdz 8 miljoniem eiro. Tagad dome pasūtījusi jaunas analīzes, lai precīzāk noteiktu indīgo vielu daudzumu un līdz ar to varētu aprēķināt, cik uzbēruma izvešana un attīrīšana izmaksās.
EB: Šobrīd tā ir manipulācija ar cipariem vienkārši.
NP: Dome tad to segs no saviem līdzekļiem?
EB: Dome, visticamāk, to segs no saviem līdzekļiem, jo citu variantu baigi daudz nav. Šobrīd mēs tik tālu neesam tikuši.
NP: Bet kuram būs jāuzņemas šīs izmaksas segt?
VK: Tas arī ir jautājums, ko noskaidros juridiskajā ceļā, tai skaitā, tai skaitā arī tiesas procesos, iespējams. Katrā gadījumā no savas puses apņemos sekot līdzi, lai pilsētniekiem, ja šeit ir bijusi kāda nolaidība no uzņēmējiem, būvniekiem, iesaistītajiem, nebūtu par to jāmaksā.
Dome pret "RR-Eko" apvienības biedriem, projekta izstrādātāju un būvuzraugu jau ir vērsusies tiesā, prasot 1,7 miljonu eiro kompensāciju. Pašvaldība uzskata, ka darbi veikti nekvalitatīvi un pārkāpjot normatīvos aktus. Uzņēmēji tam nepiekrīt un lūguši tiesu prasību noraidīt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
