Komunikācija "drāmas karalienes" manierē. Kā uztvert amatpersonu vēstījumus par draudiem?
Arvien skaļāki kļūst brīdinājumi par iespējamu Krievijas agresijas eskalāciju Eiropā, tostarp vairākas NATO valstu amatpersonas jau pieļauj ļoti konkrētus provokāciju un pat ierobežota iebrukuma scenārijus, Latvijas amatpersonas šim jautājumam līdz šim piegājušas daudz piesardzīgāk. Šonedēļ raidieraksts "Nekā personīuga bez protokola" apspriež Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča satraucošo paziņojumu par priekšā esošiem smagiem mēnešiem, kas izskanēja pēc Francijas un Polijas amatpersonu brīdinājumiem par Krievijas dronu, raķešu un sabotāžas draudiem Eiropai.
"Nekā personīga" žurnālisti norādīja, ka sabiedrībā pēc prezidenta teiktā radās daudz jautājumu un satraukuma. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem pierobežā, kuri vēlas saprast, vai ir pamats bažām par savu ģimeņu un saimniecību drošību.
Vienlaikus valdības pārstāvji uzsvēruši, ka šobrīd nav informācijas par tiešiem militāra iebrukuma draudiem Latvijai. Raidieraksta dalībnieki atzina, ka vērienīgu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm būtu grūti noslēpt, jo tam būtu nepieciešama liela spēku koncentrēšana pie robežām.
"Man kā cilvēkam, kurš audzis pierobežā, protams tajā pašā laikā daudzi ģimenes draugi jautā, kas notiek? Reāli panikā – ja tev ir bērni, saimniecība, dzīvnieki fermā, tev ir jāplāno sava nākotne. Ja ir iebrukuma draudi, tas ietekmē, kā skaties uz savu dzīvi un nākotni. Es gribētu visiem diezgan droši šobrīd apgalvot, ka nekādu iebrukumu draudu nav. Un tas būtu arī mūsu augstākajām amatpersonām jāsaka," raidierakstā norādīja žurnāliste Guna Gleizde.
Žurnāliste raidierakstā atgādina, ka drošības riski neaprobežojas tikai ar iespējamu iebrukumu. Eiropā pieaugusi uzmanība dažādām sabotāžām, provocējošām darbībām, dronu incidentiem un citiem hibrīddraudiem. Raidieraksta dalībnieki norādīja, ka tieši šādi notikumi sabiedrībā rada vislielāko neziņu.
Diskusijā izskanēja kritika par atšķirīgajiem vēstījumiem no valsts amatpersonām. Kamēr prezidents runāja par smagiem mēnešiem, premjers Andris Kulbergs (AS) tai laikā uzsvēra, ka jaunu apdraudējumu nav. Raidieraksta dalībnieki uzskatīja, ka šāda pretrunīga komunikācija var radīt vēl lielāku satraukumu sabiedrībā.
Komentējot amatpersonu komunikāciju, žurnāliste Ilze Jaunalksne-Rēdere norādīja: "No vienas puses, protams, pēc tam, kad ir iznākuši citas augsta līmeņa ārvalstu amatpersonas ar saviem paziņojumiem, mums izlikties, ka nekas nav un mēs uz to nereaģējam vispār, un ir nesaprotams vakuums, arī nav pareizi, bet tas, kā līdz šim pirmā persona īsteno savu paziņojumu taktiku, ir tāda, nu, nedaudz tāda drāmas karaliene, es teiktu. Ja mēs atceramies Aglonu, tur arī pēkšņi kaut kāda atgriešanās no atvaļinājuma, tur kaut kāds tāds spontāns iznāciens – arī tāds ne līdz galam saprotams paziņojums, ko viņš tieši tajos vārdos ietērpa. Bet tur bija tādi lieli vārdi, kas katram no mums tur liek nodrebēt un tiešām raisa paniku. Un šī ir tā pati reize."
Tika pausts viedoklis, ka iedzīvotājiem nepieciešama skaidrāka informācija par draudu līmeni un rīcību dažādās situācijās. Pēc raidieraksta dalībnieku domām, valstij būtu jāveido vienotāka stratēģiskā komunikācija, lai informācija par drošības jautājumiem būtu saprotama un nepārprotama.
Sarunas noslēgumā tika uzsvērts, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt skaidrus skaidrojumus par drošības situāciju. Vienlaikus cilvēki aicināti saglabāt mieru un kritiski izvērtēt publiski izskanējušo informāciju, jo pašlaik nav ziņu par tiešiem militāriem draudiem Latvijai.
"Nekā personīga bez protokola" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Nekā personīga bez protokola" saturu atbild SIA "Red Dot Media". #SIF_MAF2026
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
