Eksperti: CIP direktora došanās uz Maskavu un pietura Rīga bijusi demonstratīva
Pēc pagājušās nedēļas stihijas Latviju piemeklēja cita veida vētra. ASV spiegu dienesta direktora vizīte Rīgā un pēc tam Maskavā raisīja milzumu jautājumu un spekulāciju. Ar izlūkdienestu pasauli pazīstami eksperti atzīst, ka vizītē nebija nekā slepena, gluži otrādi – tā bija demonstratīva. Neatkarīgi no sarunu satura, šis fakts vien liecina par vēlmi parādīt, ka vismaz ASV spēka struktūras aizvien redz un atbalsta Baltiju. Arī tad, ja valsts politiskie līderi nereti deklarē ko atšķirīgu.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora brauciens uz Maskavu bija neizziņots, bet ne slepens. Lielais militārais gaisa kuģis no ASV armijas bāzes Merilendā izlidoja svētdien. Tas Rīgā pavadīja divas dienas un otrdienas rītā devās uz Maskavu, kur atradās aptuveni astoņas stundas un tad atgriezās Rīgā. No šejienes tas uz ASV izlidoja tikai nākamās dienas pēcpusdienā. Starp pārlidojumiem bija vairāk nekā pietiekami laika, lai organizētu tikšanās ar Baltijas specdienestiem un amatpersonām.
ASV vēstniecības Latvijā preses sekretāre Džulija Melina norāda: "Vēstniecība apstiprina, ka lidmašīna C17, kas šonedēļ nolaidās Rīgā, veica ASV valdības oficiālu uzdevumu. Tomēr mums nav papildu informācijas, ar ko dalīties, un šobrīd interviju sniegt nevaram."
Drīz ASV prese ziņoja – uz militārās lidmašīnas klāja atradās CIP direktors Džons Retklifs, to apstiprināja arī krievi. Pēdējo reizi šāda vizīte Maskavā notika 2021. gada nogalē, kad Retklifa priekšgājējs Viljams Bērnss centās atrunāt Vladimiru Putinu no iebrukuma Ukrainā. Šoreiz Putins tikšanos atteica, un CIP direktors tikās ar krievu specdienestu vadītājiem Sergeju Nariškinu un Aleksandru Bortņikovu.
Šāda līmeņa izlūkdienestu vadītāji ir tikušies pēdējo gadu laikā vienreiz Ankarā un vienreiz 2021. gadā, bijušajam CIP priekšniekam dodoties uz Maskavu pirms 2022. gada 24. februāra.
Viņš ieradās ar lielu, pamanāmu militāro lidmašīnu. Vispirms viņš piestāja Rīgā. Lai gan mēs nezinām tikšanās saturu, bija skaidrs, ka tas ir publisks ASV solis, lai nodemonstrētu, ka viņi nodod svarīgu vēstījumu Putinam. Tas nav kāds no Trampa personīgajiem darījumiem, kur viss grozās tikai ap ego, naudu un izrādīšanos.
Trampa administrācijai un Maskavai kara laikā bijuši cieši kontakti. ASV prezidenta draugs Stīvens Vitkofs sešas reizes tikās ar Putinu. Pirms gada Aļaskā notika arī Krievijas diktatora un Trampa samits. Vitkofs nav profesionāls diplomāts, viņam Krievijā ir biznesa intereses un savos izteikumos un darbībās ir atklāti prokrievisks. Turpretī CIP direktors ir viens no cilvēkiem Trampa administrācijā, kas lobē atbalsta turpināšanu Ukrainai. Presē kā viņa nopelnu sauc to, ka ASV turpina ukraiņiem sniegt izlūkdienestu datus.
"Es to saliktu kopā arī ar intensīvajām NATO aktivitātēm, ko pēdējās dienās esam novērojuši ap Kaļiņgradu. Arī tas ir bijis NATO signāls: mēs redzam visu, kas notiek Kaļiņgradā, tāpēc, lai ko jūs tur darītu, nedomājiet, ka spējat to noslēpt no mums," saka Lūkass.
Savukārt Vargulis norāda: "Iepriekšējā nedēļā īstenotās, ar ASV iesaisti šajās mācībās, ap Kaļiņingradu, bija ne tikai izlūkošanas lidaparāti, bet arī iznīcinātāji. Tādēļ skaidri signalizējot, ka mēs ne tikai novērojam, bet esam gatavi arī rīkoties. Šis viss ir kontekstā."
Lietuvas prezidents presei apstiprināja, ka bijis informēts par tikšanos. Taču par tās saturu viņš sagaidot, ka tiks informēts nākamnedēļ. Latvijas puse vispār neatklāja, vai zina, kas noticis Maskavā.
Mūsu sadarbība gan diplomātiskajā, gan izlūkdienestu līmenī ir ļoti cieša, bet jebkādus komentārus par šo vizīti sniegs mūsu amerikāņu sabiedrotie tajā apjomā un tajā pieļaujamībā, kādu viņi paši uzskatīs par vajadzīgu
Lūkass komentē: "Manuprāt, vienīgais vājais punkts šajā visā ir bijusi komunikācija. Es uzskatu, ka Baltijas valstu vēstījums nebija īpaši labi koordinēts, un domāju, ka Retklifa vizītes laikā būtu bijis ļoti labi, ja tiktu sniegts kopīgs paziņojums no ārlietu ministriem, premjerministriem, aizsardzības ministriem vai prezidentiem. Būtu bijis labi nodot vēstījumu, sakot: "Mēs esam par to informēti. Mēs zinām, kas notiek. Un mēs atstāsim amerikāņu ziņā to, cik daudz viņi vēlas atklāt." Tas būtu bijis labs vēstījums."
Pareizā taktika būtu, ja ir šāda veida informācija par draudiem, tad ir jāspēj valstsvīriem valsts cienīgā veidā runāt ar sabiedrību un pārliecināt par to, ka tie tiek darīts vai tiks darīts viss iespējamais, lai šādus draudus novērstu.
Pēc amerikāņu spiegu dienesta direktora vizītes Maskavā kā galvenais iemesls izskanējis Krievijas apdraudējums Baltijai. Latvijas augstākās amatpersonas noliedz, ka draudu līmenis būtu pieaudzis.
Tai kopējai ģeopolitiskai situācijai, protams, ir vispārēja tendence pasliktināties, bet tāda situācija, kas mums būtu jārisina ar kaut kādiem ļoti aktīviem, ārkārtējiem notikumiem militārā izpratnē, tādas, protams, nav.
Tramps radio intervijā Retklifa braucienu nodēvējis par pusrutīnas vīzīti. Viņš noliedza versiju, ka tas ir mēģinājums novērst uzbrukumu NATO vai apturēt Krievijas palīdzību Irānai. Bet piebilda, ka smagi strādā, lai apturētu Ukrainas karu.
Bijušais diplomāts Gints Jegermanis pieļauj, ka Baltija sarunās pieminēta, taču apšauba, ka Trampa administrācijai tas būtu īpaši svarīgi. Viņaprāt, lielāka interese amerikāņiem varētu būt par to, ka ASV kompāniju naftas pārstrādes uzņēmumiem Kazahstānā nespēj izvest savu produkciju.
"Kazahstānas nafta netiek cauri Melnajai jūrai. Un atceramies arī, ka pirms, nu, kādām pāris nedēļām ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss lūdza ukraiņiem pasaudzēt tieši šo tranzīta ceļu, lai Kazahstānas naftas produkti tiktu caur Novorosijskas ostu un caur Melno jūru," saka Jegermanis.
Pēc Retklifa vizītes Putina atbilde bija rekordilgs gaisa uzbrukums Ukrainai. Bet sestdien viņš uz tikšanos izsauca Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko. Tas notiek laikā, kad Baltkrievijā, pie Ukrainas robežas, savilkti svaigi krievu armijas spēki, lai gan to izmērs pagaidām netiek vērtēts kā nozīmīgs. Taču Krievija jau ilgstoši cenšas Baltkrieviju ievilkt karā vēl dziļāk.
Baltkrievijā notiek spēku koncentrācija, kas galvenokārt būtu domāta Ukrainai. Ukraina un Baltijas valstu drošība ir tiešā veidā sasaistītas. Baltkrievijai ir liela stratēģiska militārā nozīme. Pirmkārt, lai nodrošinātu kontroli pār Suvalku koridoru, bet, otrkārt, visus infrastruktūras objektus, gaisa spēku bāzes izmantotu, lai veiktu triecienus potenciāli.
Pēdējos mēnešos no ASV un Eiropas izlūkdienestiem izskanējušas ziņas par Krievijas gatavotām provokācijām Baltijā un Polijā. Šomēnes Eiropā notikuši vairāki incidenti, kuros aizdomas krīt uz Maskavu. Leipcigas lidostā Vācijā tika atrasts ar sprāgstvielām bruņots drons, Igaunijā aizdedzināta ražotne, kas izgatavojusi ieročus Ukrainai, Latvijā pielaista uguns noliktavai, kurā glabājās ukraiņiem paredzēta humanitārā palīdzība. Savukārt Bulgārijā un Itālijā notikuši sprādzieni munīcijas ražotnēs, kas apgādā fronti.
"Nekā personīga" zināms, ka pirms mēneša pieci Eiropas Savienības komisāri no Baltijas, Somijas un Polijas nosūtījuši vēstuli. Tajā viņi aicinājuši reaģēt uz draudu eskalāciju pret Baltijas valstīm. Viņi aicina stiprināt robežu, palīdzēt nodrošināt krājumus un patvertnes un tam izdalīt papildu finansējumu, kā arī atbalstīt sabiedrību un biznesu pierobežā.
"Ja sabiedrība neturpina savu normālo dzīves gaitu, tad pretinieks ir sasniedzis daļu no sava mērķa, un to mēs viņam nedrīkstam dot," saka Rikveilis.
Jau pēc kara sākuma iepriekšējais CIP vadītājs vienu reizi ticies ar Krievijas specdienestu vadību. Tiesa gan, tas notika Turcijā. Zināms, ka tolaik amerikāņiem bija bažas, ka Krievija grasās Ukrainā izmantot taktiskos kodolieročus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
