"Estlink 2" kabeļa bojājums liek domāt par papildu starpvalstu savienojumu izbūvi
Pēdējos gados dažādus enerģētikas infrastruktūras objektus Baltijas jūrā skāruši incidenti. Pirms diviem gadiem "Nord stream" vada sabotāža, pagājušā gadā "Balticconnector" gāzes caurules plīsums un pats nesenākais – Igaunijas un Somijas elektrības kabeļa "Estlink 2" bojājums. Pagājusi nedēļa, bet problēmas avots joprojām nav atrasts. Kaimiņi ir pārliecināti, ka bojājums nav saistīts ar sabotāžu.
Par enerģētikas nozari atbildīgie ministri Latvijā uzskata, ka incidents parādījis vājo vietu sistēmā un nepieciešams domāt par papildu starpvalstu elektrības savienojumu izbūvi.
Kopš pagājušās piektdienas nedarbojas viens no Igaunijas un Somijas elektrības starpsavienojumiem "Estlink 2". Līdz šim problēmas cēlonis joprojām nav zināms, taču remonts varētu aizņemt pat veselu mēnesi. Pa kabeli ik dienas tika pārvadīts teju 650 megavatu elektrības, un bojājums radījis elektrības iztrūkumu, kuru nākas kompensēt ar salīdzinoši dārgāku vietēji ražoto. Tam sekas jūt arī lietotāji Latvijā un Lietuvā.
"Estlink 2" kabelis atklāts pirms 10 gadiem. Tas ir viens no diviem savienojumiem starp Igauniju un Somiju un nodrošina elektrības apmaiņu starp Baltiju un Skandināviju. Tā kopējā kapacitāte ir ap 650 megavatiem jeb aptuveni 50% no kopējā vidusmēra elektrības patēriņa Igaunijā un gandrīz piektdaļa no kopējā Baltijas patēriņa. Naktī no 24. uz 25. janvāri kabelī tika konstatēta problēma.
Bojājuma cēlonis nav zināms, tas arī apgrūtina remontdarbus. Pēc vairāku dienu meklējumiem Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering" un Somijas "Fingrid" secināja, ka problēma radusies Igaunijas pusē.
26.janvārī "Estlink 2" kabelis tika atslēgts, un iemesls tam ir bojājums kabelī. Mēs esam noteikuši aptuveno bojājuma vietu – tā ir vai nu tuvu Igaunijas krastiem vai sauszemē jūras tuvumā. Visu nedēļu jau cenšamies noteikt precīzu problēmas lokāciju. Darbi joprojām turpinās.
Elektrības pārrāvums atspoguļojas gan importa un eksporta datos, gan elektrības cenā. Vēl nedēļas sākumā Igaunija no Somijas importēja vairāk nekā 900 (923) MW. Todien biržas cena Somijā (26) bija divreiz mazāka nekā Baltijā (63). 25.janvārī Igaunija vairs importēja vien 49 MW elektrības un jau 27.janvārī summa par MW/h Somijā bija 17 eiro, bet Baltijā sešas reizes augstāka – 110 eiro. Līdzīga proporcija saglabājas joprojām.
Igaunijas sistēmas operators uzreiz mierināja, ka elektrības reģionā pietiks, jo iztrūkumu iespējams kompensēt ar vietēji ražoto un importēto no Latvijas un Lietuvas, kā arī no Somijas pa "Estlink 1" kabeli. Tā jauda gan ir uz pusi mazāka par "Estlink 2". Bet cenu tas ir ietekmējis. Šā brīža prognozes "Nordpool" biržā rāda, ka šāda situācija saglabāsies vismaz līdz 29.februārim.
Tas ir mūsu labākais minējums. Balstoties uz mūsu rīcībā esošo informāciju un izvērtējot dažādas iespējas, problēmu varētu novērst līdz februāra beigām. Bet problēmas avots joprojām tiek meklēts, līdz ko mēs zināsim vairāk, varēsim precīzāk pateikt, cik daudz laika būs vajadzīgs labošanai.
Igaunijā elektrības ražošanā tik izmantoti fosilie kurināmie un atjaunojamie resursi kā vējš. Vietējā enerģija ir dārgāka par importēto no Somijas, kurā būtisku daļu elektrības ražo atomelektrostacijās.
Latvijā nedz klimata un enerģētikas, nedz ekonomikas ministrs par cenu kāpumu neuztraucas. Šobrīd laikapstākļi esot labvēlīgi un nav gaidāms, ka būtiski pieaugtu elektrības patēriņš, kā tas bija janvāra sākumā, kad Ziemeļeiropā bija iestājies spelgonis un gaisa temperatūra vietām nokrita līdz pat -44 grādiem.
Šobrīd jāsaprot, ka 90% "Latvenergo" klientu ir fiksētie līgumi, tātad, lai kāda būtu svārstība "Nordpool" biržā, viņiem cena paliks tāda, kāda ir šajos līgumos. Tas, par ko mums ir jādomā un pie kā mēs esam sākuši darbu, ir svārstību risku mazināšanas brīvajiem līgumiem vai arī fiksētajiem līgumiem, kas ir fiksēti brīdī, kad ir pārāk augstas cenas, lai mazinātu šos riskus uzņēmējiem.
Kopumā šajā brīdī es teiktu, ka šie riski mums, protams, tie vienmēr pastāv, var aizsalt atkal vēja parki un to, ko mēs tikko pieredzējām, ka turbīnas negriežas, un dažādas stacijas aiziet neplānotos remontos.
Savukārt Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda: "Mēs redzam kādas bija cenas vakar un kādas šodien biržā, līdz ar to mēs balstām uz esošajām situācijām. Arī skatoties uz laika prognozi, kas tuvāko dienu nedēļu prognozēts, nav nekādas krasas dabas laikapstākļu maiņas, kas varētu ietekmēt enerģijas patēriņu vai enerģijas ražojošās jaudas. Līdz ar to pašreiz mēs prognozējam diezgan stabilu situāciju. Ja nekas nenotiks katastrofāls laikapstākļu ziņā, tad mums vajadzētu noturēt."
Aktuālā statistika liecina, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas pēdējās nedēļās spējusi saražot vairāk elektrības, nekā patērē. "Augstsprieguma tīklā" stāsta, ka ģenerējošās jaudas Baltijas valstīm pietiek arī lai pilnībā nosegtu savu patēriņu, taču ekonomiski izdevīgāk ir elektrību importēt.
"Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis norāda: "Otra iespēja vēl ko skatīties papildus jauniem savienojumiem ir skatīties, kā mēs paši varam radīt konkurētspējīgus ģenerācijas avotus tepat Latvijā un Baltijā. Tādā veidā arī nodrošinot labāku apgādes drošumu un konkurētspējīgas cenas mūsu patērētājiem."
Atbildot uz jautājumu, – labāk ir papildu starpsavienojumi vai ģenerējošās jaudas, viņš atbild: "Gan, gan. Īpaši, ja mēs domājam par atjaunīgu enerģiju un, piemēram, vēja enerģiju. Tad vēja enerģija nav stabila un pastāvīga, vienā brīdī tā pūš vienā jūras krastā, citā brīdī pūš citā jūras krastā, un ir labi, ja šie krasti un valstis ir savienoti."
Igaunijā tiek spriests arī par trešā savienojuma izbūvi ar Somiju. Par "Estlink 3" dēvēto kabeli paredzēts atklāt pēc apmēram 10 gadiem. Par to Igaunijas un Somijas sistēmu operatori vienojās 2022.gada vasarā. Plānots, ka kabelis varētu pārvadīt no 700 līdz pat 1000 MW elektrības, gandrīz dubultojot pārvades jaudu. Arī Latvija pēta iespēju savienoties ar Zviedriju. Uz gada beigām vai nākamā gada sākumā būšot izpētes rezultāti.
Krievijas iebrukuma priekšvakarā Ukraina bija sagatavojusies atslēgties no kopīgā tīkla ar Krieviju. Diktatora Putina sāktais uzbrukums lika iedarbināt ārkārtas mehānismus. Plānoto pāris mēnešu vietā, Ukraina to paveica divu nedēļu laikā, tagad tā pieslēgta Centrālās Eiropas tīklam. Krievija nebaidās energoresursus izmantot kā politiskās šantāžas sviru. Pēc Ukrainas atslēgšanās no abu valstu tīkla, tā mērķtiecīgi uzbruka kritiski svarīgajai Zaporižjas atomelektrostacijai.
Baltija joprojām darbojas vienotā eletkrības tīklā ar Krieviju. Atslēgšanos plāno jau vairākus gadus un tam beidzot ir jānotiek 2025. gadā. "Estlink 2" kabeļa bojājums plānus nav pasteidzinājis.
Lai gan "Estlink 2" kabelis nedarbojas, Igaunijā šobrīd nav enerģētikas krīzes.
Līdz plānotajai desinhornizācijai no tā dēvētā BRELL elektriskā gredzena Baltijā joprojām ienāk arī elektrība no Krievijas. Irklis apliecina, ka tās ir tikai tehniskās plūsmas, un tās nepieciešamas sistēmas stabilitātes uzturēšanai tīklā. Tiklīdz atslēgšanās tiks pabeigta elektrība no Krievijas ne Latvijā, ne Baltijā vairs neienāks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
