Janvārī Saeimā par deputāta palīgiem darbā iekārtoti "Stabilitātei!" līdera Alekseja Rosļikova dzīvesbiedre un viņas brāļa sieva
Partija Stabilitātei zaudējusi savu frakciju Saeimā! Alekseja Rosļikova vadītais politiskais spēks iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ieguva 11 deputātu mandātus, taču pēc vairākiem skandāliem paramentāriešu rindas tik tālu sarukušas, ka tā vairs frakciju izveidot nevar. Tas nozīmē ne tikai ietekmes mazināšanos parlamentā, bet arī nopietnus finansiālus zaudējumus. Valsts prezidenta Egila Levita laikā noteica, ka politisko spēku tikai daļēji finansē par valsts naudu, ja tai vairs nav savas pārstāvniecības Saeimā. Par partiju finansēšanu no valsts budžeta nav trūcis kritikas, jo savulaik likumu grozīja, paredzot, ka partijas šo naudu vairāk izmantos saturam-domnīcām, semināriem. Tomēr partijas nepasūta pietiekami daudz kvalitatīvu pētījumu gudrāku lēmumu pieņemšanai, bet naudu iztērē priekšvēlēšanu reklāmām un biroju uzturēšanai.
Stabilitātei bija piektā lielākā Saeimas frakcija. Tagad tā ir izjukusi. Pusgadu pirms vēlēšanām Alekseja Rosļikova vadītā partija paliek bez savas frakcijas parlamentā un valsts naudas.
"Šodien viņi cenšas pret mums pielietot valodas genocīdu. Mēs esam pret jebkādām valodas pārbaudēm. Mēs uz to uzstāsim un nekad tām nepiekritīsim."
Šis 2024. gada septembrī Facebook ievietotais "Stabilitātei!" aicinājums ir viens no daudzajiem, kuros partijas līderis Aleksejs Rosļikova uzstājas ar krievvalodīgajai auditorijai mērķētu vēstījumu. Viņam fonā – politiskie domubiedri. Tā tas bija līdz februārim, kad partiju atstāja puse no šajā video redzamajiem deputātiem. Iekšējā šķelšanās sākās krietni agrāk. Pirmā Saeimas frakciju pameta Jeļena Kļaviņa, kura stājās nepietiekamo latviešu valodas prasmju dēļ parlamentu atstājušā Viktora Pučkas vietā. Arī Jekaterina Drelinga, līdzīgi kā no frakcijas jau agrāk izslēgtā Viktorija Pleškāne, izlēma strādāt kā neatkarīgā deputāte. Taču frakcija beidza pastāvēt, kad to vienlaikus pameta vairāki deputāti un tajā vairs nepalika minimāli nepieciešamie pieci parlamentārieši.
"NP: Nedomājat, kas tas ir beigu sākums Stabilitātei?
AR: Es diez vai domāju, ka jums ir vērts par to sapņot."
Partijas līderis Aleksejs Rosļikovs vērtē, ka aizgājušie "Stabilitātei!" reitingus neietekmēs. Viņš ar atlikušo komandu piedalīsies Saeimas vēlēšanās. Pret partiju vērsto dienestu spiedienu ne visi varot izturēt.
"AR: Konkrētu dienestu darbinieki ir braukuši pie mūsu deputātiem un ir runājuši ar viņiem, ir arī deputāti, kuri ir gatavi par to liecināt.
NP: Un jūs teiktu, ka tas ir vienīgais un galvenais iemesls?
AR: Šodien tas ir vienīgais un galvenais iemesls dēļ tā, ka cilvēkiem tika skaidri pateikts, ja gribi labu un nodrošinātu nākotni, tad izdari pareizo izvēli."
"Ziniet, tas ir smieklīgi. Man ir pielaide valsts noslēpumam. Es iepriekš strādāju (Saeimas) Nacionālās drošības komisijā. Un esmu vairāk nekā 20 gadus nostrādājis policijā. Diez vai mani var ietekmēt kaut kādi specdienesti."
"Stabilitātei!" bijušie biedri stāsta, ka neapmierinātība ar Alekseja Rosļikova darba stilu partijā briedusi jau ilgāku laiku. Taču tad janvāra beigās Rosļikovs par deputāta palīgiem Saeimā licis iekārtot savu dzīvesbiedri Kiru Rosļikovu un sievas radus.
"Ļoti ilgi domāju, beidzot nolēmu. Sākās tā situācija ar tiem palīgiem. Tas bija pēdējais punkts, teiksim tā, kad tika atlaisti palīgi, kas bija no paša sākuma, un "iedarbinātas" sievas – Alekseja Rosļikova sieva un Buša kunga sieva."
"NP: To Rosļikova sievu jums par palīgu uzlika nesen?
II: Ja nemaldos, tas bija janvāra beigās, bet viņas pēdējā darba diena Saeimā bija 20. februāris."
Vēl šajā ceturtdienā Saeimas mājaslapā varēja pārliecināties, ka Kira Rosļikova ir kā Saeimas deputāta Iļjas Ivanova palīdze. Bet Rosļikova dzīvesbiedres brāļa sieva Irina Buša iekārtota darbā pie parlamentārieša Dmitrija Kovaļenko. Piektdien šo palīgu vārdi bija dzēsti.
Arī Rīgas domē, kur strādā Aleksejs Rosļikovs, Stabilitātei frakcija sarukusi. Ukrainas jautājuma dēļ no tās izstājies Rosļikova ilggadējais cīņu biedrs Valērijs Petrovs. Bet jau vairāk nekā pusgadu ar šo politisko spēku savu vārdu nesaista Mairis Briedis.
"NP: Jūs vēl sveicināties ar Alekseju Rosļikovu?
MB: Laikam, jā. Bet es neredzos ar viņu vairāk tā. Zini, kā, es nemīlu to netīro veļu cilāt, bet pirms darba sākšanas bija daudz solījumu, norunas, kā mēs ko darīsim, bet, kad bija jādara, tad viņam (Aleksejam Rosļikovam) bija citas prioritātes."
Bijušais bokseris Mairis Briedis neslēpj, ka domē atradis citus domubiedrus un konsultējas ar Aināra Šlesera vadīto "Latvija Pirmajā vietā". Tomēr Šlesers noraida iespēju, ka no "Stabilitātei!" aizgājušie varētu kopā ar viņu startēt uz Saeimu.
"Mēs neplānojam uzrunāt tos cilvēkus, kur ir aizgājuši no Rosļikova partijas, jo pēdējo gadu laikā mūsu viedokļi krasi atšķīrušies, ņemot vērā Ukrainas jautājumu."
Frakcijas likvidēšana Saeimā "Stabilitātei!" nozīmē ne vien ietekmes mazināšanos, bet arī nopietnus finansiālus zaudējumus. KNAB jau paziņojis, ka šādā situācijā ir tiesīgs samazināt valsts naudas izmaksu. Un no kopumā šogad paredzētajiem 550 (550 490 ) tūkstošiem, Stabilitātei! netiks izmaksāti vairāk nekā 195 tūkstoši (195 829 ) .
"Nauda – valsts finansējums ir ļoti labs instruments, bet tā nav panākumu atslēga. Var iedot kaut 3 miljonus, un tu netiksi iekšā (Saeimā). Līdz ar to tā viennozīmīgi nav prieka vēsts, bet, vai tā ir problēma? Viennozīmīgi, ka nē."
Priekšlikumu par daļēju valsts naudas izmaksas pārtraukšanu gadījumā, ja izbeidzas partijas Saeimas frakcijas darbība, savulaik ierosināja Valsts prezidents Egils Levits. Viņš uzskatīja, ka tas stimulēs jēdzīgu partiju aktivitāti starpvēlēšanu periodā. Un visiem labā atmiņā bija Artusa Kaimiņa vadītās partijas liktenis, nenostrādājot pat vienu Saeimas sasaukumu kopā.
Tieši Levita laikā politisko spēku finansējumu no valsts budžeta vairākkārt palielināja. Un šogad partijas saņems vairāk nekā sešus miljonus (6 702 563 eiro) valsts naudas. Prezidenta pilnvaru termiņa pēdējos mēnešos Egils Levits vēlējās noteikt pienākumu 30% no valsts līdzeļiem tērēt tieši saturiskajam darbam – dažādiem pētījumiem, konferencēm. Priekšlikums vispirms nonāca tolaik ZZS deputātes Daigas Mieriņas vadītajā komisijā, bet pēc tam likumprojektu no viņas komisijā pārņēma pie frakcijām nepiederošais Oļegs Burovs. Viņš stāsta, ka Valsts prezidenta kancelejas priekšlikums 2024. gada 17. decembra sēdē tika pilnībā noraidīts un līdz 1. lasījumam Saeimā nemaz nenonāca.
"OB: Faktiski komisijai balsojot, neviens nenobalsoja par. Faktiski tikai viens atturējās, pārējie bija pret, tika pieņemts lēmums šo tālāk nevirzīt.
NP: Jūs teiktu, ka no pārējām partijām nav bijusi vēlme šo jautājumu vispār cilāt.
OB: Nu, es pamanīju to jautājumu pie balsošanas rezultāta komisijā. Viss uz to sēdes laikā pietiekami norāda."
"Jaunajai Vienotībai" piešķirtais valsts finansējums 1 120 000 eiro 2026. gadā
"Prezidenta domu es ļoti labi saprotu. Es ļoti labi saprotu, lai partijas kļūtu vairāk intelektuālas, varētu arī iekšēji ražot domnīcas, kur būtu idejas nākt parlamentā un izglītot savus biedrus. To es saprotu, bet neteiktu, ka ir pareizi ar likumu noteikt, ka obligāti ir 30 procenti šim jātērē."
ZZS piešķirtais valsts finansējums 888 599 eiro 2026. gadā.
"NP: Nav tā, ka tas finansējums ir par lielu partijām?
DM: Man liekas, ka ir par lielu. Būtu jāpārskata, vai vispār būtu jāiet līdzi kaut kādai inflācijai. Bet tā ir politiskā izšķiršanās – cilvēki jau pieraduši, ka cilvēkiem ir garantijas, viņi var maksāt algas, uzturēt birojus, veidot savas aktivitātes."
"EL: Partijas varēja savu finansējumu izlietot labāk sabiedrības interesēs. Partijai ir jāstrādā kontinuitīvi, uz savu spēju uzlabošanu, kā risināt problēmas. Un tādēļ ir nepieciešami dažādi pasākumi – semināri, kongresi, konferences par noteiktiem jautājumiem – par aizsardzības politiku, par labklājības politiku, kā tikt galā ar nabadzību un tā tālāk. Un šādas aktivitātes ir ļoti maz. Un šajā gadījumā partijas savu mājas darbu īsti nepilda.
NP: Varbūt tādā gadījumā finansējums (partijām) ir jāsamazina, tas ir par lielu?
EL: Nu, es teiktu tā – ja partijas to uzdevumu nepilda, tad, iespējams, to varētu arī samazināt. Bet tā nav tā jēga. Mērķis bija, lai partijas pildītu to funkciju, kas parlamentārā demokrātijā partijām ir jāpilda.
NP: Vai tajā brīdī, kad jūs nācāt pretī un runājāt ar Saeimā pārstāvētajām partijām par gandrīz seškārt palielināto finansējumu, jūs saņēmāt kādu solījumu pretī, ka šo valsts naudu tiešām izmantos lietderīgi?
EL: Partijas, kā saka, bija apmierinātas ar šo jautājumu. Protams, tas bija daudz labāk nekā iepriekš, kad tie oligarhi, Teikums ir jāpabeidz, lai tam būtu jēga. Piemēram: "kuri 1990. gados…" vai "kuri 1990. gadā sāka…" gados bija sazagušies, finansēja katrs savu partiju, tas, protams, no vēlētāju viedokļa bija galīgi aplam. Bija tāda, teiksim, nu, nerakstīta vienošanās, ka partijas tā arī darīs. Lielā mērā partijas jau citus uzdevumus pilda, bet tieši – šo uzdevumu tās nepilda. Un es teiktu, ka būtu laiks varbūt šajā Saeimā tas būtu par vēlu, bet nu, nākamajai Saeimai tas būtu jādara."
Jaunā Vienotība no valsts budžeta saņem vislielāko finansējumu – vienu miljonu un 120 tūkstošus. Tās līderis Edmunds Jurēvics sacīja, ka politiskā cikla beigās nebūtu pareizi kaut ko mainīt partiju finansēšanā, bet nākamajā Saeimā izmaiņas būšot jāveic. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskata, ka eksprezidenta Egila Levita priekšlikums nav zaudējis savu aktualitāti, jo tas varētu uzlabot politikas kvalitāti un veicināt sabiedrības uzticēšanos politiskajām partijām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
