Jaunā Valsts mežu informācijas sistēma rada haosu; kļūdas izjutīs tūkstošiem mežu īpašnieku

Valsts mežu dienests 7. janvārī iedarbināja jauno ģeogrāfiskās informācijas sistēmu, kurā Valsts meža reģistram apkopo informāciju par meža zemju platību, vērtību un izmantošanas iespējām. Tā izmaksāja 700 tūkstošus eiro, un nauda tika ņemta no Eiropas fondiem. Tomēr sistēma ir tik kļūdaina, ka radījusi pamatīgu haosu, ko izjutīs tūkstošiem meža īpašnieku.

Sistēmas kļūdas izjutīs tūkstošiem mežu īpašnieku, jo tās var apturēt darījumus ar meža zemēm, arī Eiropas maksājumi par aizsargājamajām teritorijām un mežaudžu kopšanu mainīsies. Līdz šim nevienam vēl nav skaidrs, cik nopietnas sekas būs kļūdainajai informācijas sistēmai. Pat Valsts mežu dienesta darbiniekiem tagad pašiem jādomā, kā jauno sistēmu piemānīt, lai neapstātos darbi mežā.

Ar problēmām saskaras arī, piemēram, meža taksatori. Viens no viņiem – Ilmārs Lubiņš – pēc īpašnieka pasūtījuma veic inventarizāciju, lai novērtētu meža vērtību, vecumu un stāvokli. Viņam ir jānosaka, piemēram, cik liela ir katras mežaudzes platība, kur iespējams kokus cirst un kur nepieciešama kopšana. Šīs ziņas ir jāiesniedz Valsts meža dienestā. Tomēr savu darbu Lubiņš nevar veikt, jo meža platība zemes robežu plānā atšķiras no Valsts meža reģistra. Problēmas radušās, jo Meža dienests no janvāra palaidis jauno informācijas sistēmu, un tajā dati atšķiras.

Ilmārs Lubiņš, meža taksators:

Īpašnieks ir palūdzis veikt meža inventarizāciju, kur uz zemes robežu plāna ir kopējai platībai jābūt 4,4 hektāriem, kas būtu tagad inventarizējama. Pēc Valsts meža dienesta aktuālās informācijas mežs jau parādās 5,3 hektāri, kas ir stipri lielāks nekā zemes robežu kopējā platība. Apsekojot dabā, kadastra kartes digitālās robežas ar dabu neiet kopā, līdz ar ko šī kļūda veidojas.

Šim meža īpašniekam pat it kā labi, – viņam sistēmā ir pusotra hektāra meža vairāk nekā dabā. "Tomēr dabā, mežā jau nekas nemainās, tikai papīrs, un, ja šim īpašniekam ir plus pusotrs hektārs, tad kādam blakus ir mīnus pusotrs hektārs," saka Lubiņš.

Tikmēr Meža dienests, kas ieviesis kļūdaino un haotisko sistēmu, tagad neskaidro, kā rīkoties, ja dati robežu plānā un meža reģistrā atšķiras. Sašutuši par to ir mežu īpašnieki. Pagaidām nevienam nav skaidrs, cik liels posts varētu rasties no atšķirībām kartēs un kādi varētu būt risinājumi.

"Es domāju, ka industrijā neviens nezina, kādas būs patiesās sekas, un man ir nelabas bažas, ka tās būs ļoti lielas, un kājā mēs būsim fundamentāli iešāvuši ar šādu lēmumu, kādu ir pieņēmis valsts mežu dienests," saka mežu īpašnieks Gundars Skudriņš.

Foto:

Kā radās kļūda?

Kļūdainais reģistrs var ietekmēt ne vien meža apsaimniekošanu un ciršanu, bet arī nodokļus un mežkopju atbalsta maksājumus.

Problēmas cēlonis ir tas, ka Valsts meža dienests jaunajai sistēmai par pamatu ir ņēmis Valsts zemes dienesta veidoto digitālo kadastra karti. Tā ir neprecīza. Kartē visi zemes gabali ir atzīmēti, bet robežas starp tiem var nebūt precīzas. Ticamas tās ir tikai tajās vietās, kur veikta uzmērīšana ar GPS ierīcēm, katram robežstabam nosakot ģeogrāfiskās koordinātes.

Problēmas cēlonis ir tas, ka Valsts meža dienests jaunajai sistēmai par pamatu ir ņēmis Valsts zemes dienesta veidoto digitālo kadastra karti. Tā ir neprecīza. Kartē visi zemes gabali ir atzīmēti, bet robežas starp tiem var nebūt precīzas. Ticamas tās ir tikai tajās vietās, kur veikta uzmērīšana ar GPS ierīcēm, katram robežstabam nosakot ģeogrāfiskās koordinātes.

Valsts meža dienestam bija zināms, ka kadastra karte daudzviet nav precīza, tomēr tas dienestu nav atturējis to izmantot savas datubāzes pamatā.

Tas ir vienīgais mūsu valstī oficiālais grafiskais kadastra materiāls. Labāka valstī nav, mēs esam izvēlējušies pašu labāko. Tā ka, ja mēs gribējām pāriet uz modernāku sistēmu, mums citas iespējas nemaz nebija.

Skaties video!