JV nogaida ar ZZS politiķu sodīšanu; Briškena ieskatā, Siliņa mēģina "turēties pie krēsla"
Valdības stabilitāte plaisā – koalīcijas partneri viens otram pārmet nodevību un nespēju rīkoties. Budžets kļūst par vienīgo salmiņu, pie kura pieķerties, lai uz kādu brīdi valdītu nosacīts pamiers. Tikmēr politiķu kašķu fonā Eiropas eksperti Latvijā vērtē, kā patiesībā tiek sargātas sievietes no vardarbības. Sabiedrībā pieaug nogurums un cinisms, bet mākslinieki atgādina – šī nav tikai politiska, bet arī morāla krīze, kurā saduras vecās un jaunās paaudzes vērtības.
Pusdzīva jeb pa pusei jau apbērēta. Tā par valdību veidojošo koalīciju privātās sarunās saka paši politiķi. Tagad galvenais ir budžets. Bet, kas notiks pēc tam, skaidri pateikt nespēj neviens – ne Saeimā, ne arī valdībā.
Kameru priekšā politiķi vēl runā ieturēti, bet pie izslēgtiem mikrofoniem pārmet partneriem daudz ko. ZZS darot, ko vien vēlas. Progresīvie grib ātru un strauju reakciju. Jaunā vienotība nogaida. Premjeres partija kritizē progresīvos, ka pret vardarbības konvencijas jautājumā melno darbu darījuši viņi, bet kolēģi tikmēr aktīvi filmējuši "TikTok" un "Instagram" video, kā tieši viņi rūpējušies par konvencijas glābšanu.
Progresīvie pārmet Siliņai nespēju pieņemt atbildīgus lēmumus un sodīt ZZS. Par to runāts dažādos formātos, un, progresīvoprāt, Vienotībai vispār neesot plāna, ko ar trešo partneri darīt. Tikmēr premjeres autoritāte partiju iekšienē piedzīvojot strauju kritumu, ko varēts novērot arī šo trešdien, kad Evika Siliņa (JV) brīžiem bija sliktāk dzirdama nekā deputātu savstarpējās sarunas zālē.
"(Daiga Mieriņa, Saeimas priekšsēdētāja: Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai. Kolēģi es lūdzu klusāk!)
Augsti godātie deputāti. Mediji. Un pats galvenais, Latvijas cilvēki. Pēc jūsu pagājušās nedēļas debatēm man ir tāda sajūta, ka mikrofons zālē vairs nav tik skaļš."
Budžets pirmajā lasījumā pieņemts. Otrais plānots decembra sākumā. Vēl pagājušo piektdien premjere solīja, ka ZZS atbildēs par savu rīcību konvencijas sakarā, bet darbi šiem vārdiem nav sekojuši. Politiķi pieļauj – varētu notikt vismaz viena ZZS ministra atlaišana. Bet, kamēr budžets vēl nav pieņemts, iestājusies pagarāka pauze.
"Par to, ko jūs pamatoti jautājat mūsu taktiku un rīcību, šobrīd es negribu publiski paust. Jebkurā gadījumā mēs fokusējamies uz rezultātu. Un ZZS, ja viņi grib parādīt, ka viņi ir gatavi strādāt, tas būs jāparāda visā budžeta procesā, tajā skaitā ar balsojumiem."
"Es esmu aicinājusi ekonomikas ministru skaidrot, kādu ietekmi uz mūsu investīcijam ir atstājis mūsu uzņēmēju paustais un ārvalstu investoru paustais par to, ka šis balsojums par Stambulas konvencijas denenosāciju ir ļoti ietkmējis Latvijas reputāciju un vai viņš vispār ir runājis un skaidrojis savai frakcijai, ka tas patiešām ir būtiski. Un ekonomikas ministrs ir pats pirmais, kuram būtu jāiestājas par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Par mūsu uzņēmēju interesēm. Tas, ko Valaiņa kungs ir teicis, ka tas ir svarīgi mūsu uzņēmējiem, bet tas, ko saka uzņēmēji, ir pilnīgi pretējais. Tāpēc es no viņa sagaidu šo skaidrojumu."
Ja Siliņai būšot kāds paziņojums saistībā ar ZZS ministriem, tad viņa to paziņošot vispirms viņiem un tikai tad medijiem. Premjerei neesot viegli strādāt ne ar ZZS, ne Progresīvajiem. Bet viņa pagaidām nav gatava arī analizēt labklājības ministra darbu, lai gan tieši viņš netika galā ar Siliņas rīkojumu pieskatīt konvencijas gaitu Saeimas gaiteņos.
"NP: Jūsuprāt, vai viņš ir ticis ar šo pienākumu galā?
ES: Es domāju, ka viņš nav un to sabiedrība redz.
NP: Un kādas būs sekas?
ES: Un tieši to gaidu, lai sabiedrība to redz, lai vērtē, lai dod savu redzējumu labklājības ministram. Jo ļoti svarīgs ir vēlētāju vērtējums."
"Viens no jautājumiem, kas ir ZZS, bet arī konkrēti zemkopības ministram, saistās ar šo te atbalstu, kas ir sniegts kokrūpniekiem pirms 2 gadiem. Kur Latvijas valsts mežiem ir samazināti ieņēmumi, līdz ar to samazināti budžeta ieņēmumi valstij. Mani ļoti interesē jautājums, kāpēc MK lēmums izmantots, lai sniegtu atbalstu arī diviem uzņēmumiem un līgumiem, par ko MK nav ticis informēts. Manuprāt, tur ir potenciāls korupcijas skandāls."
"AŠ: Šādā situācijā ir ļoti grūti uzticēties ZZS partneriem.
NP: Jūsuprāt, kādas varētu būt sekas zemkopības ministram par šo visu?
AŠ: Viņam būtu jāpaskaidro un tālāk jālemj, ko darīt, jo tas ir skandalozi."
"NP: Jūsuprāt, var nonākt situācija līdz tam, ka būs atkal kādas ministru amatu pārdales?
AK: Nē. Prasiet to premjerei."
"NP: Nepieļaujat iespēju, ka nāksies upurēt kāda ministra posteni?
AB: Man nav tādas indikācijas.
NP: Koalīcijas partneri ir uz koalīcijas sanāksmi pacēluši Latvijas valsts mežu jautājumu.
AB: Kurš tas ir? Kurš partneris?
NP: Progresīvie.
AB: Ā, viņi joprojām ir mūsu partneri?"
Tautsaimniecības komisijas vadītājs saka – laikā, kad viņš bija satiksmes ministrs, Zemkopības ministrija valdībā esot manipulējusi ar faktiem, ka meža nozares uzņēmumi atrodas uz bankrota sliekšņa. Tāpēc progresīvie un pārējā koalīcija to atbalstīja. Tagad viņi jūtas apmānīti. Bet premjeres rīcība neseko.
"KB: Mēs esam piedāvājuši arī variantus vērtēt iespēju strādāt mazākuma valdībā. Meklējot balsis svarīgos balsojumos pie citiem deputātiem. Arī tāds svenārijs varētu būt uz galda. Bet ja tas pašmērķis ir tikai noturēties pie ministru prezidenta amata, tad, protams, ka šāda veida rīcības ir krietni ierobežotas.
NP: Tad jūs sakāt, ka Siliņa vienkārši brutāli turās pie krēsla?
KB: Zināmas pazīmes ir arī šim."
Fonā partiju kašķiem viesnīcā Rīdzene šo pirmdien notika kāda diskrēta tikšanās. Visu nedēļu Latvijā strādāja ekspertes, kuras tieši vardarbības novēršanas konvencijas ietvaros pirmo reizi ieradās uz pārbaudi mūsu valstī.
Un tieši ar politiķu izsmieto nevalstisko organizāciju pārstāvjiem 4 stundu ilgā sanāksmē sākās ekspertu darbs. Pārējās dienās izvaicāta policija un citas valsts iestādes. Ekspertes intervijas nesniedza, jo tāds ir rīkojums no darba devējiem Eiropā. Drošības nolūkos pat viņu sejas nebija ļauts publiski demonstrēt laikā, kamēr ekspertes uzturējās Latvijā.
"Nekā personīga" rīcībā nonāca jautājumi, kurus uz sešām lapām konfidenciālā dokumentā Eiropas eksperti adresēja gan valsts iestādēm, gan arī NVO. Tur nevienā punktā nav pieminēti absurdie apgalvojumi, ko šajās nedēļās izmantoja šleseristi, Stabilitāte, Apvienotais saraksts un ZZS. Ekspertu prasītais patiešām parāda viņu dziļo izpratni par to, cik vēl daudz darāmā priekšā, lai cīnītos par vardarbības novēršanu pret sievietēm.
"NP: Tad pēc tiem jautājumiem, ko viņi uzdeva, viņi ir iedziļinājušies un saprot to, kas Latvijā notiek.
II: Neapšaubāmi. Jā. Tā kā gaidīsim rekomendācijas."
"Mēs pašas nedrīkstam komentēt. Bet mēs tikai varam teikt, ka mums ir liela privilēģija, ka šāda tikšanās notika, un privilēģija, ka šie eksperti šeit bija. Cerams, ka šī nav pēdējā reize."
Eksperti vēlas uzzināt, kā praksē darbojas valsts pasākumi sieviešu aizsardzībai pret vardarbību. Vai pēc konvencijas pieņemšanas Latvijā ir uzlabota iestāžu sadarbība, vai nodrošināts atbalsts sievietēm no dažādām sociālajām grupām — romu sievietēm, sievietēm ar invaliditāti, LGBT+ pārstāvēm un tām, kas dzīvo laukos.
Ekspertus interesē arī, cik pieejams un taisnīgs ir finansējums nevalstiskajām organizācijām, kā notiek sabiedrības izglītošana par vardarbības novēršanu un vai izglītības sistēma pietiekami māca dzimumu līdztiesību un cieņpilnas attiecības.
Tāpat GREVIO vēlas noskaidrot, cik efektīvi darbojas policija, tiesas, sociālie dienesti, kā piemēro cietušo aizsardzību, vai upures netiek atkārtoti traumētas tiesvedības laikā. Arī par krīzes centru un speciālo pakalpojumu pieejamību, tiesu praksi aizbildnības lietās, kā piemēro likumus emocionālās un seksuālās vardarbības gadījumos, kā arī par gaidāmo valsts atbalsta tālruņa ieviešanu sievietēm, kas cietušas no vardarbības.
Kopumā GREVIO pārstāvji vēlas saprast, vai Latvijā likumi un pakalpojumi patiešām pasargā sievietes vai arī starp likuma normām un realitāti joprojām ir plaisa.
Nevienlīdzība sabiedrībā rada cilvēkiem sajūtu, ka viņos neieklausās, tāpēc plakani un vienkārši saukļi strādā. Tā saka māksliniece Krista Burāne, vērtējot šajās nedēļās pieredzēto. Viņai pietrūcis, ka Valsts prezidents būtu vairāk un plašāk skaidrojis to, kā šie notikumi ietekmē demokrātiju un cik liela vērtība tā ir Latvijai. Tā vietā Edgars Rinkevičs aprobežojies ar diplomātiski atturīgu un nogaidošu nostāju.
"Varbūt es izsakos ļoti emocionāli, bet es esmu aizvainots ļoti, kā vēl nekad no šiem cilvēkiem, kas ir tribīnē. Tā iemesla dēļ, ka es nevēlos rādīt bērnam… Es negribu slēgt iekšā televizoru un rādīt kā politiķi runā ar sabiedrību. Es negribu, lai mans bērns ņem šo paraugu."
Režisori Elmārs Seņkovs un arī Dāvis Sīmanis domā, ka šis brīdis, kad notikusi sadursme starp jauno un veco paaudzi un to vērtībām un uzskatiem, iespējams, ir iesākums kādām krietni būtiskākām pārmaiņām. Un tāpēc arogance un augstprātība ir sekas bailēm, ka šīs pārmaiņas notiek.
"Es domāju, ka mēs dzīvojam tādā diletentisma laikmetā šobrīd. Citi iedomājas, ka viņi var kļūt par politiķiem, citi iedomājas, ka ir profesionāli juristi. () Es cenšos būt uzmanīgs. Es neesmu politiķis. Es nevaru spriest par politiskām lietām, bet es, acīmredzami, kā režisors redzu, ka notiek atklāta ņirgāšanās par citādāk domājošiem. Vai necienīt citu viedokli. Tas vienkārši nav ne humāni, ne ētiski."
"Pavisam lielu noniecinājumu piedzīvoja tieši jauni cilvēki, kas Latvijā mēs pieredzam to patiesībā pirmo reizi ļoti ilgā laika periodā, ka jauni cilvēki, kas vienmēr ir centušies būt apolitiski, nebūt nekādā veidā pilsoniski aktīvi, principā distancēties no politikas, pēkšņi sāk izrādīt pilsonisko aktivitāti. Līdzdalības nepieciešamību sajuta pirmo reizi šajā situācijā, kad redzēja, ka tas attiecas uz viņu nākotni. Ka tā ir Latvija, kurā viņiem būs jādzīvo. Un ar savu pilsonisko aktivitāti pierādīja, ka viņi grib dzīvot Latvijā. Ka tā nav tā Latvija, kuru viņi vēlas pamest. Un viņi grib redzēt to Latviju savādāku. Un tas, ka šis tiek noniecināts un arguments par šo procesu neizdošanos ir arguments, ka tur pamatā ir bijuši jauni cilvēki. (..) Tieši šī jauniešu dimensijas nonivilēšana un padarīšana par argumentu, kāpēc tas nav jāņem nopietni, tā ir patiešām augsta arogances un savas nākošās vai aiznākošās paaudzes nenovērtēšana."
"Man ir tā izjūta, ka vecākā paaudze izjūt bailes. Nedrošību. Attiecīgi viņi… Mana tēva paaudze. Tie, kuri nelietīgi izmanto 90. gadu atmodas saukli. Mēs… Mēs 90. tomēr… Tur… Tajā pašā laikā laiks jau iet uz priekšu. Ir pagājis ārprātīgi liels laiks. Pasaule ir ārprātīgi mainījusies. Un viņiem ir ļoti grūti pieņemt šo jauno pasauli. Bet mums ir jāsadzīvo. Laiks mainās. Tas ir neizbēgami. (..) Ja mēs gribam izvēlēties Eiropas ceļu, mums ir jādzīvo citā laikmetā. Un jaunā paaudze to ļoti labi saprot. Un mūsu vecāku paaudze kļūst aroganta.
Man liekas, ka Blaumanis "Indrānos" ir visu ļoti labi uzrakstījis. Tas ir mūžīgs jautājums. Neviens negrib, ka tos vecos ošus nogriež. Bet viņi, diemžēl, ir jāgriež."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
