Kā komisiju par partneru izpēti banka iekasē visu uzņēmuma naudu – 34 tūkstošus eiro
Pirms septiņiem gadiem sāktais finanšu nozares "kapitālais remonts" izraisīja asu uzņēmēju kritiku. Baidoties no riskantas naudas, bankas pārspīlēja – atteicās no klientiem vai pieprasīja neadekvāti daudz dokumentu. Pērn Latvijas banka izdeva vadlīnijas, kam būtu jāatvieglo uzņēmēju dzīve. Taču kāda Bolderājas kokapstrādes uzņēmuma pieredze liecina par pretējo. Banka no tā konta novilkusi visus līdzekļus un par nenotikušu pārbaudi aprēķinājusi 104 tūkstošu eiro komisijas maksu. Latvijas banka atzīst, ka šajā gadījumā kredītiestāde rīkojusies neadekvāti, taču sodīt to nevarot.
Uzņēmums "Santa un partneri" Bolderājas pievārtē vairāk nekā divdesmit gadus nodarbojas ar koka mietu impregnēšanu un eksportu. Preci te ražo visdažādākajos izmēros – no pavisam maziem mietiem stādiem, vidējiem sētām un žogiem, līdz masīviem stabiem, kas paredzēti lielu dzīvnieku aplokiem.
"Uzņēmums tika dibināts 1999. gadā, un no pirmās dienas tas ir vairāk ģimenes uzņēmums. Mēs nodarbojamies ar koka mietu eksportu, pārsvarā uz Angliju, Īriju. Mēs paši arī apstrādājam, impregnējam šos mietus. Nodarbinām apmēram 10 cilvēkus. 26 gadus jau esam šajā nišā un diezgan veiksmīgi nodarbojamies ar koku eksportu."
Kompānijas apgrozījums pērn bija 4 miljoni eiro. Agrāk tas bijis lielāks, jo izejmateriālus pārsvarā lēti iepirka Baltkrievijā, taču pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā baltkrievu un krievu koksne tika sankcionēta. Tagad 90% nāk no Ukrainas.
"[Nekā personīga: Tikko ir atvesti no Ukrainas?] Jā, jā. Šī mašīna tikko tika izkrauta. [Nekā personīga: Tad viņi gaida šeit impregnēšanu tālāk?] Jā. Mēs arī žāvējam, tur tālāk ir kaltes."
Pēc Baltkrievijas tirgus aizvēršanas, uzreiz atrast piegādātājus Ukrainā nebija iespējams. "Santa un partneri" meklēja nišas, kur vēl varēja turpināt ierasto biznesu. Atrada, ka uz koka konstrukcijām – mājiņām, šķūņiem – sankcijas neattiecās.
"Uzzinājām, ka koka konstrukcijas nav pakļautas sankcijām, bet pirms viņas ievest, es katram gadījumam uzrakstīju vēstuli VID, lai man apstiprina, vai mēs drīkstam ievest no Baltkrievijas koka konstrukcijas."
VID atbildēja, ka tāds preces kods nav sankcionēts, tādēļ Bolderājas uzņēmums kādu laiku nodarbojās ar to ievešanu un eksportu. Muita katru sūtījumu pārbaudīja un katru reizi bija jāpierāda, ka tās tiešām ir konstrukcijas.
"Katrai kravai bija stop. Tie ir koki, fiziskās pārbaudes tika veiktas. Man ir ļoti daudzi akti, kas galu galā tomēr atzīst, ka tās ir koka konstrukcijas, jo katrai kravai nāca līdzi projekts, salikšanas instrukcija. Muita visu pārmērīja. Bija pat tā, ka bija video, kā salikt to mājiņu, kā salikt to šķūnīti. Ir akti, kas atzīst, prece atbilst kodam, atmuitojām entās kravas, bet pēc tam par tādām pašām kravām ierosināja krimināllietu."
Divus gadus lietā nekas neesot noticis, līdz šī gada maijā ofisā, Santas mājā un grāmatveža birojā ieradās VID darbinieki un veica kratīšanu.
"Viņi apsūdz pēc 84.panta 2.daļas. Pirmā daļa ir vienkārši par sankciju apiešanu, sankcionētu preču ievešanu. Bet otrā daļa ir par stratēģiskas nozīmes preču, sprāgstvielu, munīcijas un ieroču ievešanu. [Nekā personīga: Tad jūs neievedāt munīciju un sprāgstvielas?] Nu, it kā nē.Tāpēc 19 cilvēku kratīšana, bruņoti, ar ieročiem. Pusseptiņos no rīta."
Ne kokmateriāli, ne koka konstrukcijas neskaitās stratēģiskās nozīmes preces, Santai apliecinājusi Ārlietu ministrija. Uzņēmēja pārliecināta, ka kriminālprocess beigsies bez rezultāta, viņai arī atcelts drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts. Taču banka kratīšanu izmantojusi kā iemeslu uzņēmumam aprēķināt milzu komisiju un novilkt visu kontā esošo naudu.
"Tātad ienākošie maksājumi nāca iekšā "BluOr" bankā, bet savukārt izejošie – "BlueOr" bankai ir ļoti dārgas komisijas, lai es skaitītu uz Ukrainu. Teiksim, par vienu maksājumu uz Ukrainu, bankas komisija €25 no "BluOr" bankas. Tāpēc es taupības nolūkos skaitīju no "BluOr" bankas uz sev piederošo "Paysera" kontu. Un no "Payseras" konta, kas arī reģistrēts VID, ko arī pārbauda katru gadu revidents, skaitīju tālāk Ukrainai. Un tad man bankas komisija par katru maksājumu bija 7 eiro."
Pēc VID kratīšanas banka nolēma veikt padziļinātu Santas uzņēmuma pārbaudi. Prasīja dokumentus par pārskaitījumiem uz un no otra konta, darījumiem ar ārvalstu partneriem. Bija jāiesniedz simtiem kravu pavadzīmes, transporta dokumenti, importa deklarācijas. Uzņēmuma vadītāja atbildēja – tad slēdziet kontu.
"Viņi atsūtīja A4 lappusi, pilnu pierakstītu ar dokumentiem, ko ir nepieciešams iesniegt, lai viņi varētu veikt padziļināto izpēti. Uzrakstīju bankai, ka tas nebūs ātri, jo es esmu viena pati ofisā, un tas, ko viņi prasa, ir simtiem lappušu, kas man tagad būs viss jāskenē vienai pašai, un man ir paralēli arī tekošais darbs, kas ir darāms. Uz ko viņi momentā slēdza kontu un noņēma visu naudu, kas bija 34 tūkstoši. Ieraugot šo, es uzreiz momentā rakstīju bankai. Es teicu: paga, paga, paga, es tūlīt sūtīšu tos dokumentus, viss tūlīt būs. Viņi atbildēja – mums nekāds dokuments nevajag, konts ir slēgts."
Iekasētie 34 tūkstoši ir tikai trešā daļa no bankas sarēķinātās komisijas maksas par nenotikušo pārbaudi. Kopējā summa ir 104 tūkstoši, tātad Bolderājas uzņēmums vēl palicis "BluOr", ko kādreiz sauca par "Baltikums banku", parādā.
Saskaņā ar bankas cenrādi, par padziļinātu izpēti, tā darījumam piemēro 5% komisijas maksu. Taču Santas uzņēmuma gadījumā maksa aprēķināta no visa konta apgrozījuma divu gadu garumā.
Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem,bankai ir virkne pienākumu attiecībā uz klientu darbības un veikto darījumu uzraudzību un izvērtēšanu. Ja banka sadarbības laikā ar klientu identificē darījumus, kuriem piemīt naudas atmazgāšanas vai ASV/ES sankciju apiešanas riska faktori, banka veic padziļinātus un kompleksus izpētes pasākumus, kas ietver būtiskus cilvēkresursus. Galvenokārt tie ir gadījumi, kad klientu maksājumi ir saistīti ar Krieviju vai Baltkrieviju, kuru ietvaros banka katru šādu maksājumu vai maksājumu kopumu padziļināti pēta ASV/ES sankciju kontekstā. Šādā veidā banka nodrošina, lai klientu maksājumi nepārkāpj ASV/ES noteiktās sankcijas. Savukārt, ja tiek konstatēti apstākļi, kas liecina par sankciju apiešanu, banka sniedz informāciju Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm.Ņemot vērā šo pasākumu kopumu, banka var piemērot paaugstinātu cenrādi, kas saistīts ar iesaistītajiem cilvēkresursiem un laika resursiem, lai nodrošinātu augstākos atbilstības standartus sankciju ievērošanā un cīņā ar naudas atmazgāšanu. Līdz ar to vēlamies uzsvērt, ka banka paaugstinātas komisijas piemēro gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas par to, ka klients pārkāpj ASV/ES sankcijas, kuras noteiktas pret agresora valstu pārkāpumiem.
Par bankas rīcību uzņēmums vērsies Latvijas Bankā, Valsts policijā un citās iestādēs. Visur atbilde ir – ja nepiekrītat kredītiestādes rīcībai, vērsieties tiesā. Centrālā banka tagad atzīst – banku komisijas maksas mēdz būt necaurspīdīgas. Tādēļ pērn veikta pārbaude, kurā vērtēta finanšu pakalpojumu pieejamība. Latvijas banka publicēja rekomendācijas. "BluOr" rīcība tām neatbilstot, jo ir nesamērīga un necaurspīdīga.
"Šī komisijas maksa mūsu ieskatā nav uzskatāma par samērīgu, neskatoties uz to, pat ja ir notikusi sadarbība ar šiem paaugstināta riska reģioniem, šāda komisijas maksa nav samērīga un arī pietiekami caurspīdīga. Cenšamies paskatīties arī no uzņēmēju puses, kāda nauda uzņēmējam būtu jānopelna, lai spētu segt šādas komisijas maksas. Līdz ar to konkrētā gadījumā mēs esam tikušies arī ar bankas vadību un skaidri arī norādījuši, ka mūsu ieskatā šāda komisijas maksa ir nesamērīga. Es varu apstiprināt, ka no banka puses bija sapratne un apņemšanās šo situāciju mainīt."
Centrālo banku uztrauc, ka finanšu iestādes aizbildinās ar naudas atmazgāšanas prasībām, lai iekasētu neadekvātas summas vai atteiktu pakalpojumus vispār. Tas radot nepatiesu iespaidu, ka vainīgi ir uzrauga ieviestie noteikumi, nevis banku noteiktās komisijas. Taču piespiest "BluOr" atgriezt iekasēto naudu, Latvijas banka nevarot.
"Bankas, kas strādā augsta riska segmentos ar nišas klientiem, tās komisijas maksas ir stipri, stipri lielākas, nekā tās būtu, piemēram, parastam Latvijas uzņēmumam, kas strādā vietējā tirgū. Bet arī šeit ir jābūt samērīgumam un kaut kādiem principiem."
Banku asociācijas pārstāvis atzīst – pret uzņēmumu ierosināts kriminālprocess par potenciālu sankciju apiešanu ir riska faktors un iemesls veikt padziļinātas pārbaudes vai pat pārtraukt sadarbību ar klientu. Lielāku risku saskata arī uzņēmumos, kas tirgojas ar eksotiskām valstīm vai strādā azartspēļu, ieroču vai pieaugušo izklaides biznesā. Taču arī tādos gadījumos samaksai ir jābūt atbilstošai ieguldītajam darbam.
"Tur ir paaugstināts risks, es varu ierakstīt jebkuru ciparu. Nu tā nedrīkstētu būt. Ir jābūt tomēr kaut kādai metodei, kā mēs pie tā nokļūstam. Turklāt šai metodei nedrīkstētu dot tādu… kā Civillikumā saka, tiesības ir izmantojums labā ticībā. Latvijas Banka arī iepriekš visam sektoram ir komunicējusi šo ziņu, manuprāt, arī rakstiski, ne tikai mutiski, ka komisijas maksām par klientu un darījumu izpētēm ir jābūt caurspiedīgām, aprēķināmām un saprotamām."
Parasti bankas maksu rēķina pēc pārbaudei veltītajām darba stundām. Centrālā banka norāda – arī tad ir jābūt saprātīgam limitam, jo bankas nav izmeklēšanas iestādes. Ja tās atklāj potenciālu pārkāpumu, par to jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam.
Santa uzskata, ka viņas gadījumā banka nekādu padziļinātu pārbaudi nav veikusi, jo prasītie dokumenti nav nosūtīti.
"Es uzskatu, ka mani vienkārši apzaga. Jā, es zinu, izmantojot situāciju, ka pret mani, es pateikšu, ir uzsākta arī krimināllieta. Jā, man nav ko slēpt, bet arī tā krimināllieta ir tīri pārpratums."
Finanšu asociācija un centrālā banka skaidro, ka labā prakse paredz, ka bankas iekasē komisijas, atbilstoši ieguldītajam darbam. Pie dāsna izcenojuma – 100 eiro par darba stundu – sanāk, ka uzņēmumam aprēķinātā komisija atbilst bankas klerka pusgada darbam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
