KNAB: Slepeni ierakstītas sarunas ir palīdzējušas atklāt arī ceļu būves karteli
Gads sācies ar spriedzi tiesībsargājošo iestāžu un Augstākās tiesas starpā. Strīdus pamatā ir slepeni noklausītās uzņēmēju sarunas, kas kļuva par centrālo pierādījumu tā dēvētā būvnieku karteļa atklāšanā. Senāts pateicis, ka KNAB nevarēja dāsni dalīties ar operatīvajā darbībā iegūtajiem materiāliem, un Konkurences padome sarunas nedrīkstēja izmantot kā pierādījumus. Tāpēc lieta jāatgriež jaunai izskatīšanai.
Konkurences uzraugi asi kritizē spriedumu. Tas neesot tikai juridisks pavērsiens vienā procesā, bet gan bīstams precedents, kas var paralizēt tiesībsargājošo iestāžu spēju nākotnē atklāt slepenas un aizliegtas vienošanās.
Par būvnieku karteli sabiedrība uzzināja pirms sešiem gadiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopā ar Konkurences padomi veica izmeklēšanas darbības pie lielākajiem būvniecības flagmaņiem. Kompāniju īpašniekus, faktiskos vadītājus izsauca un nopratināja. Tomēr kukuļdošanu lielā apmērā nepierādīja un KNAB kriminālprocesu izbeidza. Bet lietā iegūtos pierādījumus – Taureņu pirtī un pamatā bijušajā zvejnieku kolhoza "Jūraslīcis" teritorijā ierakstīto būvnieku sarunu atšifrējumus nodeva Konkurences padomei.
Tā savā izmeklēšanā konstatēja smagāko no konkurences tiesību pārkāpumiem – aizliegtu vienošanos jeb karteli. Turpat 90 publiskos iepirkumus vairāku gadu garumā savā starpā sadalīja 10 būvkompānijas.
Kopējā iepirkumu summa ir vairāk nekā iespaidīga – 686 989 991 eiro. Konkurences padome uzskata, ka kartelī bija iesaistīta SIA "Skonto Būve", SIA "Re&RE", SIA "RERE BŪVE", SIA "Arčers", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Merks", "LNK Industries", SIA "Abora" , SIA "RBSSKALS būvvadība", un SIA "Velve". Sodīja visus, izņemot "RBSSKALS Būvvadība", jo tai bija iestājusies maksātnespēja.
Savukārt "VELVE" , ko sarunās pārstāvēja Māris Martinsons, ar Konkurences padomi noslēdza izlīgumu, faktiski piekrītot konstatētajiem faktiem par karteļa vienošanos esamību.
Būvnieki, kuriem uzliktais naudas sods pārsniedza 16 miljonus eiro, lēmumu apstrīdēja Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa piekrita Konkurences padomes savāktajiem pierādījumiem, ka tirgus dalībnieki ilgstošā laika periodā veikuši godīgai konkurencei pretējas darbības, sadalot savā starpā lielākos būvniecības iepirkumus, un, ka viņiem piemērotais sods bijis samērīgs.
Uzņēmumi apstrīdēja tiesas spriedumu Augstākajā tiesā. Senāts savu nolēmumu paziņoja dienu pirms aizvadītajiem Ziemassvētkiem. Kaut spriedums ir praktiski iznīcinošs visai lietai, sabiedrību par savu lēmumu Augstākā tiesa informēja vien ar rakstisku preses relīzi.
"Vienkārši par to steigā nepadomāja. Kā vienmēr. 23.decembris.
Ziemassvētki. Tur nav cita iemesla. Būtu vajadzējis. Vienkārši nepadomāja.
(NP: Negribējāt, lai tiek mazāk jautājumi izdoti par šo?)
Nē, nē."
Senāts atcēlis zemākās instances spriedumu, pasakot, ka Konkurences padome nedrīkstēja izmantot slepeni noklausītu sarunu ierakstus kā pierādījumus šajā lietā. Operatīvo darbību veikšana ir nopietna iejaukšanās personas pamattiesībās, privātās dzīves neaizskaramībā un pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos – smagu noziegumu atklāšanā.
Tā kā Operatīvās darbības likumā nav tieši ierakstīts, ka var noklausīties sarunas karteļa atklāšanai, tad Konkurences padome no KNAB saņemtos sarunu atšifrējumus savā administratīvajā lietā esot izmantojusi neatļauti, norāda senatore.
"Mēs nonācām pie secinājuma, ka šādus pierādījumus pie mums Latvijā nav pieļaujams izmantot administratīvajā lietā.
Apgabaltiesa pieņēma normas, kas vispār ļauj kriminālprocesa materiālus nodot tālāk. Tāpat paņēma vispārīgās normas, kas vispār ļauj Konkurences padomei paņemt informāciju, visādu, salika kopā un pateica : "Ar to pietiek."
Bet tas tā nesanāk arī pēc ECT sprieduma, kur viņi precīzi par šo pateica, ka tā ir tāda, es teikšu saviem vārdiem, tas ir kā caur sētas durvīm panākt patvaļīgi informācijas izmantošanu citiem mērķiem."
"Nepiekritīšu. Šeit nav nekādi "pa sētas durvīm" iegūti pierādījumi. Konkurences padome var ierosināt lietu, saņemot informāciju no jebkuras valsts institūcijas.
Tiesa ļoti šauri ir paskatījusies uz šīs lietas apstākļiem. Pēc būtības formāli pieejot tikai Operatīvās darbības regulējuma kontekstā par nodošanu. Nav vērtējusi šo samērīgumu, par sabiedrības interesēm.
Vai tiešām atsevišķu personu tiesības uz neaizskaramību kriminālprocesā ir vērtējama augstāk par visas sabiedrības interesēm atklāt un novērst šāda apmēra pārkāpumu?
Ja mēs atceramies faktus, tad tā ir ilgstoša, piecu gadu garumā īstenota vienošanās starp 10 lielākajiem būvniecības uzņēmumiem, par ļoti ievērojamām līguma summām(..) Tur ir ietekmēts gan valsts budžets, gan Eiropas savienības līdzfinansējums, un galu galā godīga konkurence. Pretējā gadījumā – kāds ir šis vēstījums? Ļaut turpināt dalīt šos iepirkumus, kas apdraud visas valsts ekonomiskās intereses?"
Konkurences padomes vadītāja uzsver, ka šāda mēroga un līmeņa karteli atklāt ar citiem pierādījumiem, bez noklausīšanās, nebūtu iespējams. Jo dalībnieki šādu vienošanos panākuši un uzturējuši mutiski, neatstājot citus nozīmīgus pierādījumus. Karteļi savas vienošanās neprotokolē; tās ir mutiskas, slepenas un rūpīgi maskētas sarunas pirtīs, restorānos vai privātās telpās.
"Citādā veidā tas nebūtu realizējams. Jā, mēs arī šajā lietā veicām procesuālās darbības, bet mēs nevaram veikt noklausīšanos, kas šajā gadījumā bija izšķiroši, jo šajās sarunas tika fiksētas šīs te pazīmes par karteļa vienošanos.
Jau sarunās iezīmējās tas veids, kādā tas kartelis notiks, ka būs mutvārdos, ka būs šīs tikšanās, ka nosacīti būs šīs divas grupas, un ne obligāti visiem vienmēr jāpiedalās,
Viņi ļoti labi apzinājās, un tas izriet no šīm sarunām, ka viņi veic prettiesiskas darbības, pretēji konkurences tiesībām, jo viņi uzsvēra, ka jāatstāj telefoni ārpus tikšanās vietas, nevajag lietot tādu vārdu salikumu kā "vienošanās". Viņi ļoti labi saprata kontekstu tam, ko viņi dara.
Tā kā savādāk šo karteli pierādīt nav iespējams, tas izriet no šīm sarunām. Mūsu ieskatā, šie te aspekti nav tikuši vērtēti.
(NP: AT lēmums nāca kā nepatīkams pārsteigums?)
Es melotu, ja teiktu, ka mēs priecājamies par šādu tiesas novērtējumu."
Neizpratni par šādu Senāta likumu interpretāciju pauž arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Jo abām iestādēm, KNAB un Konkurences padomei sadarbojoties, tika apturēts konkrētais kartelis. Biroja ieskatā operatīvās darbības ceļā noklausītās sarunas materiālu nodošanas brīdī bija zaudējušas savu klasificētās informācijas statusu.
Kaut arī Operatīvās darbības likumā nav tiešas un detalizētas norādes par operatīvā ceļā iegūtas informācijas nodošanu konkurences uzraugiem, šāda pieeja ignorē sabiedrības intereses – novērst un atklāt tādus pārkāpumus kā kartelis, uzsver KNAB priekšnieka vietniece.
"Man kā amatpersonai ir divējāda sajūta, vai man tagad, iegūstot šādu informāciju, tā ir jāpatur un jāpaslauka zem tepiķa, tautas valodā runājot? Un tad ir jautājums, vai, paejot pāris gadiem, man neteiks, kāpēc, Cīrule, tu esi šo noklusējusi šo informāciju? Un, vai tas, ka KNAB kā iestāde noklusē šo informāciju, tam nebūs tālejošas sekas?"
"(NP: Šobrīd ar jūsu lēmumu nesanāk paslaucīt zem tepiķa šo lietu?)
Ja ļoti vajag, tad varam neņemt vērā likumu un cilvēktiesības? Tā nevar.
Tā ir nopietna lieta – noklausīties sarunas slepeni. Un tās tālāk izmantot. Jā, es varu saprast, ka ļoti vajag atklāt karteļa vienošanos. Tas, ko saka Konkurences padome, vispārīgi ir ļoti pareizi. Protams, ka karteļa vienošanās ir ārkārtīgi kaitīga Latvijas ekonomikai un godīgai konkurencei. Un, protams, ka iesaistītās summas ir lielas, par to nav šaubu.
Šī varbūt ir smaga mācība, ka vajag iepriekš padomāt, kā iegūt pierādījumus.
NP: Vai jūs redzat, ka būtu iespējams atklāt karteli bez mutisku sarunu noklausīšanās?
Pirmkārt, ir iespēja grozīt likumus, tā ir likumdevēja izšķiršanās, jo tas, kas notiek tagad, ir būtībā sekas tam, ka likumdevējs par to nav izšķīries."
"Nekā personīga" zināms, ka arī cita – ceļu būves karteļa pierādīšanai – kā pierādījumi kalpojušas noklausītas sarunas. Pirms diviemarpus gadiem vairāk nekā četru četru miljonu eiro sods tika piemērots akciju sabiedrībai "A.C.B", akciju sabiedrībai "Ceļu pārvalde’ un SIA "Strabag". Arī šajā gadījumā aizliegtā vienošanās galvenokārt notika mutvārdu formā. Konkurences uzraugi ieguva informāciju, ka kartelistu starpā tika organizētas tikšanās restorānā "32.augusts", tenisa klubā "ACB", lai apspriestu dalības nosacījumus "Latvijas valsts ceļu" organizētajos iepirkumos.
"Jā, arī Ceļu būves lietā līdzīgā lietā, iestāde izmantoja līdzīgus pierādījumus, kas bija saņemti no KNAB. Ar "ACB" un "Strabag" Konkurences padome slēdza vienošanos – lietas dalībnieki atzina pārkāpumu. Tiesvedība ir tikai ar "Ceļu būvi". Tā kā joprojām, jā, tā ir atvērta tiesvedība. Redzēsim, vai tas atstās kaut kādas sekas uz šo te konkrēto izpētes lietu."
Tā kā skaļā būvnieku karteļa lieta pēc Augstākās tiesas lemtā ir atgriezta atpakaļ jaunai izskatīšanai apgabaltiesā, Konkurences padome atturas vērtēt savas izredzes tajā. Taču nevienam nav bijis noslēpums, ka 12 tikšanos laikā Lielupes krastā Guntim Rāvim piederošajā namiņā uzņēmēju runātais ir bijis centrālais pierādījums šajā lietā.
"Es ceru uz apgabaltiesas lēmumu, ka tomēr 3 indivīdu tiesības nebūs pārākas par sabiedrības interesēm, kad tika atklāta aizliegta vienošanās un ietekme uz ekonomiku ir 600 miljoni. Manuprāt, šeit ir jāsalāgo šīs te indivīda tiesības uz privāto dzīvi. Un šī te atsauce, ka šie te indivīdi nevarēja paredzēt, ka viņus noklausīsies un tas tiks izmantots administratīvajā procesā, ir nedaudz nesamērīgi. Tāpēc indivīdu tiesības ar nodarīto kaitējumu būtu jāsalāgo."
Tuvākajā laikā KNAB un KP plāno uz sarunu aicināt ģenerālprokuroru, lai apspriestu negatīvās sprieduma sekas. Un saprastu, kā turpmāk tesībsargājošās iestādes var sadarboties, lai novērstu šādus pārkāpumus, un, vai ir nepieciešami kādi grozījumi regulējumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
