Krievu oligarhu kabatas bankai Luksemburgā tiesa uzdot atmaksāt no Krājbankas aizpludinātus 15 miljonus eiro
Cīņā par pazaudētajiem "Latvijas Krājbankas" miljoniem un bankas krahā vainīgo sodīšanu notikuši divi būtiski pavērsieni. Bijušais bankas īpašnieks Vladimirs Antonovs ir aizturēts Francijā un visticamāk, būs spiests piedalīties tiesas sēdēs arī Latvijā. Tikmēr Luksemburgā pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas tiesāšanās sankcionētai krievu bankai nāksies atmaksāt no Krājbankas izpludinātus 15 miljonus eiro.
Krājbankas kraham šogad apritēs 15 gadi, bet centieni atgūt no bankas aizpludinātos līdzekļus aizvien turpinās. Tiesa lēmusi, ka krievu oligarhu kabatas bankai Luksemburgā jāpārskaita Krājbankai 15 miljonus eiro.
Pirms 50 gadiem Padomju Savienības dibināja Luksemburgas banku "East West United Bank" jeb EWUB. Tas bija viens no kanāliem, caur kuru Aukstā kara laikā notika Rietumu un PSRS darījumi. Pēc dzelzs priekškara krišanas Luksemburgas kredītiestāde nonāca privātās rokās – pēdējos divdesmit gados Krievijas valdošajai varai draudzīgā Vladimira Jevtušenkova konglomerāta "Sistema" īpašumā.
Šai bankai 2011.gada 3.oktobrī "Latvijas Krājbanka" pārskaitīja 15 miljonus eiro. Naudu izmantoja kā ķīlu, lai tādu pašu summu aizdotu tālāk Krājbankas akcionāra Vladimira Antonova Šveices firmai "Helvetia Financial Products". No Šveices uzņēmuma kontiem nauda aizceļoja uz citām Antonova kompānijām. Pēc līdzīgas shēmas uz Austrijas (Meinl Bank; VTB Bank AG) , Krievijas (Investbank) un Luksemburgas bankām no Krājbankas aizplūda 161 miljons eiro. Nauda it kā bija Krājbankas korespondentbanku kontos, bet patiesībā bija ieķīlāta.
Kad FKTK novembrī atklāja caurumu un apturēja bankas darbību, tā uzdeva atmaksāt ārvalstu korespondentbanku kontos esošo naudu. Tās atteicās, un, pamatojoties uz ķīlu līgumiem, naudu piesavinājās. Arestēt izdevās tikai Luksemburgas 15 miljonus. Latvijas tiesa 2014. gadā uzdeva šo naudu atmaksāt, un divus gadus vēlāk arī Luksemburgas tiesa lika spriedumu izpildīt. Taču tālāk nekas nenotika.
"Dažādos līmeņos pārjautājam Luksemburgas kolēģiem gan ierēdņu līmenī, gan tieslietu ministra līmenī, gan iesaistot arī mūsu ārlietu dienestu augstākajā līmenī, gan ministru, gan vēstniecības, Latvijas vēstniecības pārstāvjus tur Luksemburgā, lai viņi aktualizē šo jautājumu visās divpusējās sanāksmēs."
Latvija pret Luksemburgu uzsāka lietu organizācijā "Eurojust". Tā koordinē prokuroru un tiesnešu darbu pārrobežu noziedzības jautājumos.
"Pēc šīs lietas atvēršanas pēkšņi, apmēram septiņus gadus jau pēc tam, kad pati Luksemburgas tiesa bija nolēmusi, ka Latvijas spriedums jāizpilda, pēkšņi parādījās šī sprieduma apelācija."
"Banka bija aicinājusi tiesu izvērtēt un paskaidrot viņiem, kādas tad ir viņu tiesības, vai viņiem patiešām ir jāpilda šis nolēmums, vai tur ir kādas citas iespējas savādāk saprast, kas ir uzrakstīts tiesas nolēmumā. Jā, tas bija vairāku gadu garumā, vairākās instancēs tika skaidrots."
Iemeslu, kādēļ process Luksemburgā iestrēga, iespējams, ilustrē EWUB bankas 45 gadu jubilejas svinības 2019.gadā. Tās apmeklēja premjerministrs Žavjē Bettels un ekonomikas ministrs Etjēns Šnaiders, kurš dažus mēnešus vēlāk sāka strādāt EWUB māteskompānijas valdē. Svinībās viņi baudīja simfoniskā orķestra mūziku slavenā Valērija Gergijeva vadībā. Tas bija jau vairākus gadus pēc tam, kad šis diriģents publiski atbalstīja Krimas aneksiju, Putina politiku un muzicēja starp iznīcinātās Sīrijas pilsētas Palmīras drupām diktatora Asada imidža spodrināšanai.
Pirms trim gadiem Luksemburgas tiesu sistēmā Krājbankas lietā tomēr sākās rosība. Pirmo reizi uz sēdēm bija uzaicināta arī Tieslietu ministrija, kam parasti ir tikai koordinējoša loma. Ministrijas pārstāvis sēdē atgādināja, ka Luksemburgai ir saistības un jāpilda Latvijas spriedums.
"Arī minējām, ka šis viss process, šķiet, ļoti atgādina tādu mākslīgu procesa pagarināšanu, lai neveiktu šo atmaksu un šo pozīciju paudām. Un, jā, tiesas pieņēma arī spriedumu, kas ir labvēlīgs Krājbankai."
Krājbankas lietas izkustēšanās sakrīt ar EWUB un tās īpašnieka iekļaušanu ASV un Lielbritānijas sankcijās, kā arī politisku skandālu par neadekvāti lielo Krievijas ietekmi uz Luksemburgas politiķiem. Pērnā gada novembrī Luksemburgas tiesa noraidīja EWUB mēģinājumus izvairīties un uzdeva naudu atmaksāt. Martā beidzās kasācijas termiņš, taču Krājbankas administratora kontā 15 miljoni aizvien nav ienākuši.
"Lēmums par naudas līdzekļu atgriešanu "Krājbankai" ir pieņemts kriminālprocesa ietvaros. Un tas nozīmē, ka "Krājbanka" nevar paņemt izpildrakstu, aiziet pie tiesu izpildītāja Luksemburgā un teikt, lūdzu, izpildi šo nolēmumu. Tas ir noteiktā publiskā kārtībā izpildāms tiesas nolēmums, un tas šobrīd ir Luksemburgas valsts iestāžu rokās."
Sausais atlikums, kāpēc nolēmums nav izpildīts, viņš ir jocīgs, bet es nevaru atbildēt, kāpēc.
Publiskie bankas pārskati liecina, ka vēl 2022.gadā EWUB kontos bija apķīlātie 15 miljoni eiro. Gadu vēlāk banka sāka likvidācijas procesu. Tā civillietā mēģina pierādīt, ka Krājbankai jāstājas rindā pie visiem citiem kreditoriem.
[Viņi vēlas to naudu ielikt kopējā katlā, un tur noteikti tad jau būs kaut kādi augstāki kreditori, kam pienāksies tā nauda, un tādā veidā izvairīties no naudas atgriešanas, vai ne?-red.]
Jā, tieši tā, jo līdzšinējā taktika procesos ir bijusi tāda, lai izvairītos, lai apsteigtu, lai izņemtu, lai nevarētu izpildīt Latvijas spriedumu. Un pieņemu, ka šī taktika paralēli ierosinot civillietu, novilcinot laiku, ir ar domu, lai šī nauda nepazustu no tās kopējās masas, ko tad kreditori varēs dalīt.
Latvijā aizvien turpinās tiesvedība vēl divās lietās par aktīvu nobēdzināšanu no Krājbankas. Apsūdzēto puse uzskata, ka pēc Luksemburgas sprieduma ir jāsamazina no bankas vadības piedzenamā kompensācija, ja daļa no tās jau atgūta no EWUB.
"Luksemburgas tiesā ir tikai viena epizode, ja to var tā nosaukt. Kopumā šajā lietā tiek izskatīti 10 patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi, un tas spriedums varētu attiekties uz diviem no tiem, jo astoņi vēl ir saistībā ar gan citu kvalifikāciju, gan arī pavisam citas iesaistītās kredītiestādes."
[Kādēļ ātrāk jūs vai prokuratūra neinformēja tiesu, ka kaut kas tāds notiek?-red.]
"Par to Luksemburgas tiesas procesu tiesas sēdēs regulāri kāds no apsaudzēto advokātiem bija minējis, bet, ja mēs skatāmies, tad tas process par Luksemburgas naudas līdzekļiem ir izdalīts atsevišķā tiesas procesā, kas noslēdzās 2014. gadā Latvijā. Un savukārt tas process, kas turpinās, viņam it kā tāda pilnīgi tieša saikne nav."
Turpmāk procesā piedalīsies ne tikai "Krājbankas" bijusī vadība, bet arī tās īpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš aizturēts Francijā, no kurienes tiks izdots Lietuvai.
"Prokuratūra, reaģējot uz publiski izskanējušām ziņām, ir vērsusies tiesā ar lūgumu par drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu. Un varu arī informēt, ka šajā konkrētajā kriminālprocesā tiesa ir nosūtījusi ģenerālprokuratūrai lūgumu par Eiropas apcietinājuma ordera pieņemšanu. Tas nozīmē, kad arī šajā kriminālprocesā, ja attiecīgā dalībvalsts piekritīs viņa izdošanai, tad būs iespējams nodrošināt viņa piedalīšanos tiesas sēdē."
Latvijas prokuratūra koordinē darbības ar Lietuvas kolēģiem. Visticamāk, Antonovs sēdēs Rīgā piedalīsies attālināti, taču nav izslēgta arī viņa konvojēšana šurp.
Krājbanka savam galvenajam kreditoram Noguldījumu garantiju fondam aizvien ir parādā 164 miljonus eiro. No šī fonda bankas klientiem tika izmaksāti garantētie noguldījumi līdz 100 tūkstošiem eiro. Šī parāda segšanai nonāks arī Luksemburgas miljoni, ja tos saņems. 5% no visas atgūtās naudas administrators KPMG patur sev kā atlīdzību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
