Krīzes vadības centra telpas jau gandrīz gatavas, bet līdz darba sākšanai jāgaida vairāki mēneši
Izņēmums ir militāri draudi. Ar to sakārtos haosu krīžu pārvarēšanā, par kuru runā jau gadiem. Pagājušajā gadā valdība solīja, ka centrs darbu sāks jau 1.janvārī, taču tagad termiņš nobīdījies par vairākiem mēnešiem.
"Sāksim laikam, labais spārns – tās visas ir ekspertu telpas. Un principā ir tā, ka ir plānots, ka vienā telpā strādā divi eksperti, divas darba vietas atrodas, te vēl, protams, mēbeles vēl nāks un viss pārējais aprīkojums."
Raiņa bulvārī drīzumā darbu sāks Krīzes vadības centrs. Tam atvēlēts viss stāvs un februārī plānots pabeigt pēdējos remontdarbus.
"Termiņš bija 31. janvāris. Viņš tiks ievērots. Jebkurā gadījumā iekļaujamies termiņā. Mēbeļu piegāde arī paredzēta februāra sākums, tā ka mums vēl līdz tai likumprojekta pieņemšanai Saeimā un izsludināšanai, lai uzsāktu pilnvērtīgu centra darbību, vēl laiciņš ir, tā ka viss pārējais te tiks izvietots un saslēgts."
Centra pamata funkcija būtu visu iespējamo krīžu un apdraudējumu monitorēšana un rīcības koordinēšana. Vienīgais izņēmums ir militārs apdraudējums, kas joprojām paliek Aizsardzības ministrijas pārziņā. Tas sakārtos haosu krīžu pārvarēšanā, ko vajadzēja izdarīt jau sen.
2022. gadā krīžu pārvaldības sistēmu revidēja Valsts kontrole. Atklāja, ka institūciju atbildība nav skaidra, civilās aizsardzības plāni ir pārāk vispārīgi un sabiedrībai trūkst informācijas. Krīžu vadības centra izveidošanu iekļāva Krišjāņa Kariņa otrā ministru kabineta rīcības plānā.
Kariņa otrās valdības mūžš nebija garš, tāpēc Krīžu vadības centra izveidošanu mantoja Evikas Siliņas valdība.
Krīzes vadības centram bija jāsāk strādāt jau janvārī, taču vajadzīgie likuma grozījumi tikai tagad nonākuši Saeimā.
Pagājušā gada sākumā Siliņas valdība apstiprināja informatīvo ziņojumu. Līdz maijam Valsts kancelejai ar Iekšlietu ministriju bija jāsagatavo piedāvājums Krīzes vadības centra struktūrai, un līdz jūlijam – jāuzraksta vajadzīgie likuma grozījumi. Martā speciāli šim mērķim valdība iedalīja 190 tūkstošus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Centra struktūru vajadzēja apstiprināt līdz 30.aprīlim, taču uz valdības galda tā nonāca tikai jūlijā. Iestādē strādās 15 darbinieki, gadā tā darbībai vajadzīgi gandrīz 960 tūkstoši, turpmāk summa pieaugs. Valdība paziņoja, ka centrs darbu varētu sākt jau 1.janvārī.
Taču joprojām trūka labojumi četros svarīgos likumos. Labojumiem bija jābūt gataviem līdz 30.jūnijam, taču darbs sākās tikai 2.jūlijā, kad Krīzes vadības centra izveides grupas konsultanta amatā iecēlā Kasparu Druvaskalnu.
"(NP: Saskaņā ar valdības deklarāciju līdz 30.jūnijam bija jābūt gataviem šiem likuma grozījumiem. Vai kāds jums paskaidroja, kāpēc tas nav izdarīts? Es pieņemu, ka tas bija kapacitātes trūkums, jo tika izveidota Krīzes vadības centra izveides grupa Valsts kancelejā īslaicīgi un tajā bija tikai tās vadītājs. Un mani uzrunāja, ja es nemaldos, marta mēnesī, vai es piekristu tādai pārcelšanai un arī šis process noslēdzās tikai 2. jūlijā, bet tos apstākļus man būs grūti komentēt."
Līdz oktobrim Druvaskalns ar Tieslietu ministrijas ekspertiem sagatavoja grozījumus ārkārtējās situācijas, ministru kabineta iekārtas, nacionālās drošības un valsts civildienesta likumā. Tie pamatoja krīzes vadības centra tiesisko regulējumu. Tad gaidīja zaļo gaismu, lai tos virzītu saskaņošanai ar ministrijām un citiem partneriem. Pirms oficiāli apstiprināta kārtība, kā pieņemt darbā centra vadītāju, Valsts kanceleja jau novembra beigās izsludināja publisku konkursu uz amatu.
"Centram bija regulējums kā meklēt. Vienkārši te ir atkal tā nianse, vai mēs to taisām, kā neatkarīgu patstāvīgu iestādi, vai tomēr tā ir kā struktūrvienība Valsts kancelejā. Mēs esam izvēlējušies tagad kā struktūrvienību valsts kancelejai."
Decembra sākumā likumprojekti parādījās tiesību aktu saskaņošanas portālā. Pretenzijas bija Iekšlietu ministrijai. Tur nebija apmierināti ar Valsts kancelejas piedāvājumu atjaunot nosacījumu, ka ārkārtējo situāciju valdība drīkst pagarināt tikai vienu reizi. Šis jautājums esot izskatīts ekspertu grupā.
"Es tieši veidoju šo ekspertu grupu, lai jau izstrādes gaitā visas ministrijas visi iesaistītie zinātu, kāda ir doma, kāpēc tieši tāds regulējums un tamlīdzīgi. Es gribu uzsvērt, ka visā šajā procesā no Iekšlietu ministrijas nebija nekādas informācijas, iebildes vai priekšlikumi, ko darīt. Tas bija zināmā mērā pārsteigums."
"Mēs uzturējām šo pozīciju gan šajās ekspertu sarunās, kas, ja nemaldos, bija gan jūlijā, gan septembrī, un, protams, jau tālāk izmantojām iespēju šo atzīmēt formālās procedūras ietvaros. (NP: Tad jūs iebildumus cēlāt ekspertu grupā?) Mēs ekspertu grupā esam norādījuši uz tiem pašiem jautājumiem. (NP: Jo Valsts kanceleja man teica, ka necēla iebildumus ekspertu grupā.) Tad Valsts kancelejai jāprasa, vai viņiem ir protokoli, ieraksti vai kā citādi."
Pretenzijas bija arī Latvijas darba devēju konfederācijai, jo likumā nav pateikts, par kādām krīzēm centrs būs atbildīgs. Savi iebildumi bija arī Latvijas pašvaldību savienībai, kuri nebija mierā, ka vietvarām javeido krīzes struktūrvienības, taču nav piešķirts finansējums.
Tos apsprieda Valsts sekretāru sanāksmē. Iebildumi joprojām palika, taču likumprojektus virzīja tālāk skatīšanai Ministru kabinetā, lai par to lemj politiķi. Pēc Valsts sekretāru sanāksmes, grozījumus vēlreiz apsprieda Ministru prezidente un Valsts kanceleja. Dokumentos parādījās jauni labojumi – izņemts nosacījums par ārkārtas situāciju pagarināšanu, kas nepatika iekšlietu ministrijai, izlabota centra vadītāja iecelšanas kārtība, atdodot to Valsts kancelejai.
"Kādas izmaiņas veikt, šī komanda, teiksim pa komandas ķēdi bija nonākusi līdz manīm un tad es jautāju: kāpēc, kāds pamatojums un kādēļ tādi labojumi voluntāri jāveic. Uz to man neviens atbildi nevarēja sniegt, tikai, ka tā ir jādara. Es tādā veidā to nedarīju, nu tad kādi citi cilvēki to izdarīja un tad ministru kabineta sēdē es ieraudzīju izmainītas likumprojektu redakcijas. Un tas manā skatījumā ir nepieņemami."
"Tur nav būtiskas versijas. Tur ir sadaļā par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu. Likumprojektos bija, ka izsludina uz trīs mēnešiem, atgriežas normālā situācijā un izsludina vēlreiz, gan premjerei, gan iekšlietu ministrijai bija viedoklis, ka ir kiberdrošības uzbrukumi vai apdraudējumi, kur trīs mēnešos viņus nenovērsīs, viņi var ilgt līdz pusgadam vai gadam, ka mēs paliekam pie šī (..).
(NP: Bet par izmaiņām, kuras veicāt, par tām jūs informējāt visus?) Jā, ja gribat no manis saņemt šo atbildi – jā, mēs otrreiz nesūtījām, par to mēs vienojāmies, jo tad mēs aizietu vēlreiz divu nedēļu saskaņojumā.
Kaspars Druvaskalns par likumu labojumu procesu ministru kabinetā ir vīlies, jo process nav caurspīdīgs. Valdības sēdē diskusijas par likumiem nebija garas, tagad tie nodoti Saeimai. Tur neņemas spriest, cik ilgi aizņems likuma izskatīšana.
"Es, protams, šobrīd, pirmsšķietami, neredzot šo četru likumu paketi, saistībā ar Krīzes vadības centru nezinu, cik būs kaislīgas tās sarunas. Cik es zinu, tur ir bijis ļoti liels darbs pirms tam ieguldīts, veidojot šo likumprojektu paketi, līdz ar to es domāju, ka varbūt pat nebūs tik garas un tik daudz nepieciešamas komisijas sēdes, lai varētu iet raiti uz priekšu."
Konkursā uz centra vadītāja amatu pieteikušies bija 11 pretendenti. Valsts kanceleja vadītāju plāno izvēlēties nākamajā nedēļā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
