Kučinskis: Nebūtu jābrīnās, ja Latvijā slēgs vēl kādu banku
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šobrīd veic plašas pārbaudes vairākās bankās Latvijā. Komisijas pārstāvji notiekošo komentēt nevēlas, bet neoficiāli zināms, ka tam var sekot nepatīkamas ziņas vienai vai pat vairākām bankām. Dažādās sanāksmēs aiz slēgtām durvīm valda bažas, ka nesen Latvijā atbraukušie netīrās naudas kontrolieri no ASV varētu būt neapmierināti ar mūsu vilcināšanos rīkoties izlēmīgi. Bet, kā mums saka Ministru prezidents, sagaidīt vēl vienu negatīvu paziņojumu no amerikāņiem Latvija nevar atļauties. Tāpēc nevar izslēgt, ka Latvijā varētu slēgt vēl kādu banku.
Marta sākumā Latvijā ieradās ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Bilingslijs. Ar žurnālistiem viņš pārmija vien pieklājības frāzes. Sarunas ar atbildīgajiem par banku darbu notika aiz slēgtām durvīm.
Amerikāņi pateikuši, ka Latvijai jārīkojas ātri un izlēmīgi. Marts jau ir beidzies. Bet publiski zināmi vien divi iesākti darbi – izsludināts konkurss par banku kontroles dienesta vadītāja vietu. Un nolemts, ka būs jauns likums, kas bankām liks beigt sadarbību ar čaulu kompānijām. Ieviešanai paredzēts pusgads.
Valdībā sanāksmēs aiz slēgtām durvīm runāts, ka šāda lēna ieskriešanās amerikāņiem nepatīk. Iespējams, ka ASV partneru izpratnē ātra banku sektoru sakārtošana nozīmē vēl vienas vai pat vairāku banku darbību apturēšana. Un tas no Latvijas tiek sagaidīts pašā tuvākajā laikā. Pretējā gadījumā mēs varētu saņemt jaunu kritisku ziņojumu no ASV Finanšu ministrijas, kas būtiski iedragātu ne tikai banku sektoru, bet visu valsts ekonomiku.
(NP: Ko Latvijai nozīmētu vēl viens līdzīgs ziņojums no amerikāņiem kā tas bija pret "AB.LV"?) Tas šobrīd būtu… Nu… Mēs vienkārši tādu nevaram atļauties. Tā es to gribētu traktēt.
Kā liecina FKTK dati – pēdējās nedēļas laikā no komercbankām Latvijā aizplūduši 195 miljoni eiro. Laika posmā kopš ASV Finanšu ministrija paziņoja par "AB.LV" līdzdarbošanos naudas atmazgāšanā, banku sektors zaudējis 2,34 miljardus eiro.
Neoficiāli zināms, ka, visticamāk, vēl viena banka, kura aktīvi nodarbojusies ar nerezidentu klientu apkalpošanu un šobrīd piedzīvo apjomīgu līdzekļu aizplūšanu, strauji sākusi savu štatu samazināšanu. Atlaisto cilvēku daudzums jau sasniedzis trīsciparu skaitli. Iespējams tās vadība gatavo priekšlikumu FKTK ar lūgumu sākt pašlikvidēšanās procesu līdzīgi kā ABLV banka.
FKTK ārkārtas pārbaudes šobrīd notiek vairākās komercbankās. Komisijas priekšsēdētājs Pēteris Putniņš par to norisi stāstīt nevēlējās.
(NP: Vai, jūsuprāt, amerikāņiem pietiks ar to, ko mēs esam izdarījuši attiecībā uz čaulas kompānijām? Un vai tomēr nebūs nepieciešams rīkoties skarbāk pret kādu no bankām?) Nu, es jums… Tas ir jautājums, uz kuru jums nevaru. Kādu atbildi jūs sagaidāt no manis? (NP: Atklātu.) Jūs taču zināt likuma ierobežojumus, kas mani saista. Es domāju, ka skatāmies, ko dzīve rādīs. Tad jau redzēsim.
Neoficiāli zināms, ka FKTK ir vērsusies arī "Norvik bankā", lai saņemtu aktuālos datus par bankas likviditātes rādītājiem.
"Norvik bankā" darbu pametusi viena no valdes loceklēm Laura Poča-Rozenblūma. Izmaiņas valdē "Lursoft" datu bāzē reģistrētas 9. martā. Poča-Rozenblūma bija arī "Norvik bankas" Latvijas biznesa vadītāja. Viņas vadībā izvērsta kampaņa, kurā "Norvik banka" tika pozicionēta kā pensionāru banka.
Kā runā baņķieru aprindās, šī kampaņa bija paredzēta, lai kādu problēmu gadījumā "Norvik banka" varētu apelēt pie saviem klientiem – pensionāriem, kuri varētu ciest, ja ar banku kas atgadītos. "Norvik banka" pat noslēdza līgumu ar Latvijas Pensionāru federāciju, šogad solot 50 seniorus ņemt darbā kā padomniekus finanšu konsultācijām bankas filiālēs visā Latvijā.
(NP: Kāpēc jūs atstājāt "Norvik bankas" valdi?) Tas tajā brīdī bija pareizākais lēmums. Manuprāt. (NP: Attiecībā uz ko?) Nu, jūs pavaicājāt – es atbildu. Tas tajā brīdī bija vislabākais lēmums. Vislabāk ir situāciju skatīties no ārpuses. (NP: Kā jūs raugāties uz bankas iespēju turpināt darbu Latvijā?) Nu, ļoti pozitīvi. Man šī banka šķiet personīgi ļoti tuva un patīkama. Un es domāju, ka iestrādnes ir ļoti labas. Īpaši ņemot vērā to, ka lielākā daļa no visiem klientiem ir kā reiz rezidentu klienti. Un vecākās paaudzes klienti. No kā varētu uzbūvēt ļoti spēcīgu seniorus apkalpojošu banku. (NP: Bet neraugoties uz to jūs darbu atstājāt.) Jā, jo kā jūs jau redziet šeit ir diezgan liela artava jums – žurnālistiem par visu, kas ir noticis mediju telpā pēdējā laikā, protams. Un bankām ir diezgan daudz izaicinājumu. Nu, jā. Bet es turpinu bankai palīdzēt realizēt iesāktos projektus un stratēģijas, jo ziniet kā – jāpabeidz tomēr lietas līdz galam. (NP: Es saprotu, ka FKTK ir pajautājis, kā bankai ir ar likviditāti. Kāda būs bankas atbilde FKTK?) Šis ir ļoti labs jautājums. Jūs ziniet, es patreiz kā reiz esmu atvaļinājumā. Jums ir jāpagaida atbilde, ko jums iedos banka. Tāpēc man būs grūti atbildēt, jo neesmu piesaistīta ofisam.
Rakstiskā atbildē "Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs "Nekā Personīga" apgalvo, ka neesot nekāda pamata spekulācijām vai pieņēmumiem par bankas darbības ierobežošanu. Olivers Bramvels vairākkārt uzsver, ka divas trešdaļas viņu klientu esot tieši pensionāri. Un cik svarīgs esot noslēgtais līgums ar Pensionāru savienību. Kopš janvāra jau otrā valdes locekļa aiziešanu no amata Bramvels sauc par bankas iekšienē notiekošām "vairāk organizatoriskām" izmaiņām.
Premjeram Mārim Kučinskim vēstuli pagājušonedēļ nosūtījis bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kurš tikai divus mēnešus ir arī Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Lai arī kādā no intervijām viņš atklāti izteicies, ka viņam neesot specializētas un detalizētas zināšanas par banku sektora darbu, Rasumsens Kučinski pamāca, ka būtu jāveido starptautisku ekspertu komisija, kas vērtētu banku sektoru caurspīgīgumu. Kā savu vēstules sūtīšanas iemeslu atbildē Nekā personīga skaidro Rasmusens, viņam esot ilgstošas atiecības ar Baltijas valstīm un pēdējo nedēļu notikumu kontekstā Rasmusens esot sajutis, ka nepieciešams veikt nozīmīgus soļus, lai Latvijas banku sektoram atgrieztu uzticību.
(NP: Nepieļaujat iespēju, ka tuvākajā laikā varbūt partneri sagaida radikālu rīcību līdzīgu tam, kāda bija pret "AB.LV"? Ka, iespējams, sarakstā ir vēl kāda vai vēl dažas bankas?) Visa informācija šobrīd ir izmeklēšanas procesā, ir pieprasīta arī papildus informācija no partneru organizācijām. Faktiski, tas šobrīd ir jautājums numur viens un mūsu šīs regulārās tikšanās un informācijas ar drošības iestādēm ir jebkuru otro dienu. (NP: Visi, kas mums stāsta, saka, ka visi gaida uz FKTK un FKTK baidās pieņemt radikālu lēmumu.) FKTK nevar pieņemt tā pat kā to nevar pieņemt pat kabinets… Politisku lēmumu. Mums nav likumdošana tāda, lai mēs pēc tam varētu prasīt, lai pierāda otrs, ka viņš nav vainīgs. Šādā gadījumā, ja runa ir par kādām sankcijām pret banku ir jābūt Eiropas centrālās bankas lēmumam. Lai būtu ECB lēmums, FKTK ar visu informāciju, kas ir viņu rīcībā, ir tur jādodas un jāpierāda. (NP: Vai tas būs pārsteigums, ja kādu banku tomēr aizslēgs?) Droši vien, ka nē. Es domāju, ka tas nevarētu būt pārsteigums, jo viens, protams, ir pateikt, ka mēs saprotam situāciju, mēs to darīsim. Otrs ir – monitorings, skrīnings katru dienu, kas īsti notiek. Un pie pirmās iespējas, ja kaut kur tomēr parādās atkal un mēs zinām, ka ir negodprātīgi gadījumi, es domāju, ka par to nebūtu jābrīnās. Es pieļauju šādus gadījumus, ja tas būs nepieciešams, FKTK rīkosies. (NP: Nepietrūks drosmes?) Nē, drosmes šobrīd gan nepietrūks nevienam. Jautājums ir drīzāk par juridiskiem un argumentētiem lēmumiem. Mēs nevaram pieņemt tikai politiskus lēmumus.
TV3 zināms, ka FKTK pārbaudēs tiek arī meklēti pierādījumi, vai kādā no komercbankām bijuši konti, kas varētu būt saistīti ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
