Lai mēģinātu novērst haosu, valsts plāno noteikt maksu par uzņēmēju rezervētajām saules paneļu un citu staciju jaudām
Energoresursu cenu kāpums šokējis visus. Mums tiek solīta skarba ziema. Maksa par siltumu un elektrību, pēc ekspertu teiktā, pīķi varētu sasniegt nākamā gada sākumā. Lai krīzei sagatavotos, valsts vēl pavasarī mudināja iedzīvotājus un uzņēmējus pirkt saules paneļus. Gan pašu lietošanai uz privātmāju jumtiem, gan attīstīt jaunus un apjomīgus elektroparkus.
Nemācoties no iepriekš pieļautajām kļūdām, valsts pieteikšanos organizēja rindas kārtībā. Kurš pirmais atnāca, pirmais dabūja. Ir aizdomas, ka slikti organizēto kārtību izmantojuši arī spekulanti. Tikmēr vairāki ražošanas uzņēmumi un pašvaldības saules stacijas būvēt nevar, jo daudzviet Latvijā visas pieejamās energotīkla jaudas ir izsmeltas.
TV3 Ziņas šajā vasarā stāstīja par Preiļu novada pašvaldību, kas bija cerējusi pieteikties uz 12 mazu saules paneļu staciju izbūvi, lai ar tām aprīkotu vairākas savas iestādes. Tas ļautu mēnesī ietaupīt ap 10 tūkstoš eiro.
Šādu nelielu staciju būvēšanai darbi jāskaņo ar "Sadales tīkliem". Tie pašvaldībai pateikuši, ka elektrotīklos jaudas līdzīgu staciju būvēšanai rezervējuši jau citi un tāpēc pašvaldībai jaudas nepietiek.
Saules paneļu staciju būvniecību un lietošanu Latvijā uzrauga divas kompānijas. Lielos un jaudīgos saules parkus, kas domāti elektrības ražošanai, lai to tālāk pārdotu Latvenergo, regulē pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Tā saimniecībā ir lielās jaudas elektrolīnijas.
Bet saules paneļus, ko iedzīvotāji liek uz savu privātmāju jumtiem un nelielās spēkstacijas, kas paredzētas, piemērām, Preiļu pašvaldībai vai arī kādu rūpnīcu un citu uzņēmumu, galvenokārt pašu patēriņam, kontrolē "Sadales tīkls". Tā kā elektrolīniju caurlaidība nav bezizmēra, saules staciju būvētājiem jāsaņem "jaudas rezerve" – tas ir kā sava veida apliecinājums, ka viņu iecerētajam projektam būs iespējams pieslēgties Sadales tīklu līnijām un tās spēs saražoto elektrību paņemt pretī. Ap lielajām pilsētām šī tīklu jauda ir lielāka. Attālākos lauku reģionos – ievērojami mazāka.
"Sadales tīkli" līdz šai nedēļai ir saņēmuši 294 pieteikumus vidēja izmēra elektro staciju izveidei visā Latvijā. Bet gandrīz puse – 133 no pieteiktajiem projektiem stāv rindā, jo jaudas visiem nepietiek. Sadales tīkli neatklāj informāciju, kas pieteicies uz šo elektrostaciju veidošanu un rezervējis jaudas.
"Visus pieteikumus, kas ienāk rindas secībā, mēs izskatām, izdodam tehniskos noteikumus. Attiecīgi tad viņi stājās spēkā, kur šīs jaudas bija pieejamas. Un nākošie jau nonāk tā, kā rindas secībā vai nu mēs piedāvājam saglabāt klientam šo pieteikumu. Un ja no iepriekšējiem jaudas atbrīvosies, tad viņš varēs veikt tālāku šo jaudas izmantošanu un projektu attīstību."
Atšķirībā no reģioniem, katrā Latvijas vietā situācija ar jaudas rezervēm ir citādāka. Piemēram, Siguldā jaudas rezerves saņēmuši 4 interesenti, bet 7 gaida rindā. Priekulē stacijas var celt 2, bet rindā gaida vēl 8 uzņēmēji. Alsungā jauda pietiek tikai vienam jaunam projektam – rindā atrodas 11. Savukārt Grobiņā elektrotīkls ir tik noslogots, ka iecerētajām četrām jaunām stacijām jaudas vienkārši nav.
Izsniegtās jaudas rezerves (fragments)
Sigulda: Realizācijā 4 Rindā 7
Priekule: Realizācijā 2 Rindā 8
Alsunga: Realizācijā 1 Rindā 11
Grobiņa: Realizācijā 0 Rindā 4
Avots: AS "Sadales tikls"
"(NP: Vai tur nesakrīt daudz savā starpā saistītu uzņēmumu, vienādi uzņēmumi, vienādas vai līdzīgas savā starpā saistītas uzņēmumu amatpersonas vai īpašnieki?) Mēs skatāmies tīri tehniski – ja pieteikums atbilst visiem kritērijiem, viņš ienāca attiecīgā secībā, izvērtējam, izdodam, tehniskos noteikumus un viss. Tā, kā ļoti strikti skatāmies no normatīvās vides. (NP: Kāpēc netiek publiskotas ziņas par tiem uzņēmumiem, kas ir pieteikušies uz šīm stacijām?) Jā, nu mums ir vairāk nekā 300 uzņēmumu un privātpersonas un, ņemot vērā datu aizsardzību, mēs nepubliskojam šos datus."
"Man liekas, ka tur nav ko slēpt un aizrunāties ar datu aizsardzību – tas nav forši, jo tajā brīdī uzreiz cilvēkiem un tautai un visiem pārējiem rodas, protams, aizdomas, ka kaut kas tur tomēr tīri nav. Jo no tā visa var izvilkt ārā to, ka tomēr ir bijusi spekulācija un saukt pie atbildības cilvēkus, kas tiešām ar to ir nodarbojušies, un tā iemesla dēļ ļoti daudziem nav bijusi iespēja pieslēgt tiešām pēc vajadzības to visu, es domāju, ka tas ir tā vērts."
Jauno staciju būvētāji nav vērtēti pēc tā, vai to plāns patiešām ir būvēt staciju un to lietot, vai arī starp interesentiem bijuši spekulanti, kuri gluži vienkārši paguvuši pieteikties pirmie. Mūsu uzrunātie energoeksperti stāsta, ka jau šobrīd par astronomiskām summām tiek tirgotas zemes, ko pārdod komplektā ar Sadales tīklu izdotajām atļaujām tajās attīstīt saules paneļu stacijas. Tie, kuri pieteikšanos uz jaudas rezervēm nokavējuši un palikuši ārpus rindas, aicināti gaidīt, ja kāds no rindas izkritīs.
"Ir liela daļa komersantu, kuri taisās attīstīt šo te visu, kuri gatavi investēt naudas un to darīt, kas ir tikai apsveicami. Bet mums bija viens smieklīgs gadījums, kad bija dabūjuši uz vienu hektāru atļauju 7 megavatiem, kas fiziski nav iespējams to izdarīt, jo uz vienu hektāru var maksimums uzlikt 0,7 megavatu jaudas staciju. Un bija arī dabūta šāda veida atļauja. Bet tas nozīmē to, ka kaut kādā brīdī kāds vai nu nav iedziļinājies, vai pat nav sekojis līdzi tam, ko tad jūs īsti dodat."
Vēsturiski Latvijā alternatīvo elektrības enerģiju projektu īstenošana saistās ar aizdomām par kādu poltiķiem un partijām pietuvinātu uzņēmēju slēptu atbalstu. 2000-šo gadu sākumā, kad sākās mazo HES bums, biznesā iezīmējas "Tautas partijas" cilvēki. Arī Aigara Kalvīša ģimenes locekļi un viņu biznesa partneri.
Liepājas pusē vēja parks Grobiņā sākumā slēpti, bet pēc tam jau atklāti nonāk Andra Šķēles ģimenes īpašumā. Kad pirms 13 gadiem vēja enerģijas iepirkumu sludina Valda Dombrovska kabinets ar ekonomikas ministru Arti Kamparu, piesakās 40 gribētāji. 70%-ti no visa iepirkuma nonāk vienas firmas rokās, jo Ekonomikas ministrija iespējas attīstīt vēja parkus līdzīgi kā šobrīd izdala pēc principa, kurš pirmais iesniedzis pieteikumu.
Lai censtos izvairīties, ka brīvās rindas kārtībā projektus varētu būt pieteikuši arī spekulanti, ir mainīts laiks, cik ilgi elektrostacijas attīstīšanai nepieciešamos dokumentus iespējams izstrādāt un sagatavot. Ja iepriekš nogaidīšanas laiks kopš pieteikšanās brīža bija 2 gadi, tad tagad jaunajiem projektiem tie ir 9 mēneši. Tas gan neattieksies uz tiem projektiem, kurus uzņēmēji paguvuši iesniegt līdz grozījumiem.
Sabiedrisko pakalpojumu regulators šobrīd arī domā, kā ieviest maksu par rezervētajām jaudām. Tas neīstos elektrostaciju attīstītājus varētu atturēt no jaudu aizņemšanas, jo par to katru mēnesi būs jāmaksā. Ekonomikas ministrija no plašākiem komentāriem Nekā personīga atteicās, sakot, ka "darbs un diskusijas turpinās, meklējot labākos risinājumus".
Ekonomikas ministrijas atbilde Nekā personīga: "Darbs un diskusijas turpinās, meklējot labākos risinājumus, kā efektīvāk un regulārāk kontrolēt tehnisko noteikumu izpildi, t.i. tajos iekļauto darbu izpildi noteiktajos termiņos, kas ļautu sekot faktiskajiem darbiem, vai un kā notiek šo rezervēto jaudu ieviešana dzīvē. EM šo varētu komentēt tad, kad risinājums būs tapis un tiks panākta vienošanās par to."
"Bija jau vieni grozījumi, ko pieņēma, bet diemžēl viņi neatdzīvinās pietiekami strauji. Par to, ka nepieciešams tad, kad tu nāc un rezervē jaudas, ka tev ir jāmaksā arī depozīta maksa, jāpierāda projekta dzīvotspēja. Bet, pirmkārt, jāmaksā fiziska nauda un jātur depozītā, kuru potenciāli zaudē. Bet es paļaujos, ka Ekonomikas ministrija pie tā strādā. Man ir arī nesen apliecināts, ka tas notiek un ka tas būs."
Atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs sola, ka par šo komisija spriedīšot septembra saākumā. Neformālās sarunās ar energotirgus pārzinātājiem izskan draudi, ka uzņēmēji, kuriem valsts sāks prasīt maksu par jau rezervētajām jaudām, varētu vērsties Satversmes tiesā.
Degvielas tirgotājs "Virši" ar saules paneļiem aprīkojis vairākas savas tirdzniecības vietas un plāno attīstīt arī divus lielāka apmēra saules parkus. Viņiem izdevies projektus īstenot bez lielas aizķeršanās. Bet kompānija uzskata, ka regulējumam no valsts puses, kurš saņem jaudas rezerves, būtu bijis jābūt stigrākam jau no paša sākuma.
"Ar projekta izstrādi, ar visām lietām, kas tev vajadzīgs, atļaujām un visu pārējo, pusgadā to varēja izdarīt. Tas nozīmē to, ka tie, kas jau pavasarī, martā, aprīlī, jau interesējās par šo te attīstību – uz jumta kaut vai uzlikt šos te saules paneļus, viņi to neizdarīja un, visticamāk, pie šiem spēles noteikumi viņi to izdarīs nākamgad. Bet mēs maksāsim par to visu šogad. Tātad jebkura maize, jebkurš piens, čipsis vai šokolāde, viņi maksā stipri vairāk, tikai balstoties uz to, ka šīs enerģijas cenas ir uz augšu."
"Sadales tīkli" apgalvo, ka tās saules baterijas, ko savām mājām enerģijas ražošanai uzlikuši vai plāno likt iedzīvotāji, jaudas rezerves trūkums tīklā neietekmē. Jo to darbības apjoms ir niecīgs salīdzinot ar elektro stacijām, ko rindas kārtībā pieteicās būvēt uzņēmēji.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
