Uz saturu

Lietuva saņem spiedienu no Trampa administrācijas runāt ar Lukašenko par minerālmēslu tranzītu

12. aprīlī 19:47

Latvijas un Lietuvas ostas pirms pilna apmēra kara Ukrainā apkalpoja ne tikai Krievijas, bet arī Baltkrievijas kravas. Aleksandra Lukašenko režīma viens no eksporta produktiem ir minerālmēsli, kas palīdz augiem augt ātrāk un dot lielāku ražu. ASV prezidenta Donalda Trampa administracija spriež, ka viņu lauksaimniekiem noderētu lētie baltkrievu minerālmēsli. Tāpēc lietuvieši nesen saņēmuši nepārprotamu mājienu sēsties pie viena galda ar diktatorisko režīmu un sākt runāt par biznesu. Visticamāk, tikai laika jautājums, kad amerikāņi ko līdzīgu varētu ieteikt darīt arī mūsu amatpersonām.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos Džons Kols vairākkārt ticies ar Aleksandru Lukašenko. Publiski apgalvojis, ka pirms Tramps darbam uzrunājis, pat neesot zinājis, kur Baltkrievija atrodas un kurš šo valsti vada. Pirmajā tikšanās reizē Kols atveda Trampa vēstuli un dāvanu diktatoram dzimšanas dienā – aproču pogas ar Baltā nama attēlu.

Kola uzdevums esot slēgt darījumus un viņš to cenšoties darīt Trampa stilā. Lukašenko atradis veidu kā politieslodzīto atbrīvošanu Kolam un Trampam ietirgot pret sankciju atcelšanu. Ierobežojumi jau noņemti lidsabiedrībai "Belavia". Bet būtiskākais – minerālmēsliem.

ASV lauksaimniecības ministre Kolam teikusi, ka amerikāņiem būtu ļoti izdevīgi, ja tie saņemtu arī minerālmēslojumu no Minskas. Īpaši jau šobrīd, kad degvielas cenas un citas fermeru izmaksas strauji kāpušas. Un viesojoties Lietuvā, Trampa sūtnis ieteicis Viļņai rīkot sarunas ar Baltkrieviju un atjaunot minerālmēslojuma tranzītu, kas vēsturiski noticis caur Klaipēdas ostu. Liekot saprast, ka tajā amerikāņu puse stipri ieinteresēta.

Visticamāk, laika jautājums, kad ieteikumu sadarboties ar baltkrieviem no Trampa administrācijas saņems arī Latvija. Savulaik baltkrievi šīs kravas veda arī caur Ventpils kompāniju "Kālija Parks". Teorētiski to būtu iespējams darīt arī Rīgas ostā, terminālī, kas piederēja sankcionētajam Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" bosam Dmitrijam Mazepinam.

Kā iepriekš stāstīja "Nekā personīga" – tajā īpašniekos nonākušas Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenes kā arī "Rietumu bankas" akcionārs Leonīds Esterkins. Turklāt līdzekļus kompānijā gatavojās ieguldīt agrākais ASV vēstnieks Latvijā Čarlzs Larsons. Ekonomikas ministrs netieši apliecina, ka Latvijā ir uzņēmumi, kuri gaida starta šāvienu, lai atsāktu baltkrievu kravu tranzītu. Ostu pārvaldnieki diplomātiski no atbildēm izvairās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ansis Zeltiņš
Rīgas brīvostas pārvaldnieks

"Tiktāl, cik viss ir likuma ietvaros un arī sankciju kontroles sadaļā, viskautkas var notikt."

Igors Udodovs
Ventspils brīvostas pārvaldnieks

"Ja valdība lems, ka to drīkst darīt, kas mēs tādi ostā esam, lai to nedarītu."

Aigo Gūtmanis
Ventspils Domes priekšsēdētāja vietnieks (Latvijai un Ventspilij)

"Baltkrievija tomēr ir mūsu nedraugs, tāpēc patreiz neredzu. Bet, ja politiķi lems, ka jāatver robeža, tad, protams, tas var tikt darīts."

Viktors Valainis
Ekonomikas ministrs (ZZS)

"Šobrīd pie mums neviens nav vērsies ar šādiem aicinājumiem. Mēs zinām uzņēmējus, kas veic dažāda veida analīzes par potenciālo tirgu. Bet no mūsu puses attieksme ir ļoti skaidra.

Tātad viss, kas ir sankcijās, tas ir absolūti izslēdzams. Ja kaut kas tiek vests ārpus sankcijām, tad tas ir uz pašu uzņēmēju godaprāta, riska uzņemšanās. Un tad arī sadarbība ar valsti tādā gadījumā būs stipri ierobežota. Tās ir konsekvences, kas viņiem pašiem jāuzņemas."

Pilna apmēra karš Ukrainā apturēja lielāko daļu kravu plūsmu no Krievijas un Baltkrievijas. Kālija pārstrādātājiem joprojām spēkā ir Eiropas sankcijas. Bet redzot Trampa impulsīvo uzvedību, jāgatavojas jebkādam scenārijam. Arī iespējamai sadarbībai ar Minsku. Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta direktore intervijā Nekā personīga saka – politiķiem priekšā ir ļoti grūtas izšķiršanās.

Margarita Šešelgite
Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta direktore

"Ja ASV būs stingras, lai uzspiestu Lietuvai sarunas ar Baltkrieviju, un viņiem ir līdzekļi, lai to darītu. Viņiem ir karavīri Lietuvā un mēs ļoti novērtējam viņus."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vairāki uzņēmēji Latvijā neformālās sarunās apliecina, ka dažādās aprindās par iespējamu sankciju mazināšanu ar baltkrieviem un kālija kravām runā jau aptuveni gadu. Bijušie politiķi iesaka taktiku, ko izmantot, lai nenokaitinātu Trampu.

Egīls Levits
Bijušais Valsts Prezidents

"Protams, ne tikai tagad ir jābūt vienotai pozīcijā, bet visai Eiropai.

Eiropas Savienībai. NATO. Eiropas partneriem ir jābūt kopējai pozīcijai. Tikai tad mūsu pozīcija ir pietiekoši stingra. (NP: Kas notiek situācijā, kad Tramps saka – mums vajag, un Eiropa nostājas pozīcijā – Nē, mēs nedosim?) Vispirms šī pozīcija ir jāpanām un Eiropas kopējai pozīcijai ir jābūt tādai, kas stiprina Eiropas drošību."

Valdis Zatlers
Bijušais Valsts Prezidents

"ASV nav robežas ar Baltkrieviju un viņi grib pamācīt, kā te dzīvot. Tad aizbraukt un mums pašiem tas būs jāizstrebj. Baltkrievija ir agresīva valsts, jo ļauj izmantot Krievijai militāriem mērķiem savu teritoriju. Un tas ir galvenais fakts.

Un tas ir jāņem vērā vienmēr, kad mēs domājam par sarunām ar Baltkrieviju. Pašas sarunas nav nekas slikts. Viņas pat varbūt pat vajag uzturēt. Bet, Dieva dēļ, nesākam lēkāt līdzi amerikāņiem, ko mums darīt tikai tāpēc, ka viņiem vajag minerālmēslus."

Atis Lejiņš
Latvijas ārpolitikas institūta dibinātājs, bijušais politiķis

"Man ir lielas bailes, ka Baltkrievijā Lukašenko un Putins amerikāņus piemānīs.  (NP: Un ko darīt Latvijai un Lietuvai, ja šādu jautājumu saņemam?) To pašu klasisko – vilcināties. Neko citu jau nevar darīt. Tajā pašā laikā uzsvērsim, cik svarīgi uzturēt attiecības ar Ameriku, jo arī tas ir pareizi."

Visas ministrijas "Nekā personīga" jautājumu par attiecību atsaldēšanu virza ārlietu ministrei. Viņa saka – sadarbība ar agresoru nav mūsu dienas kārtībā un amerikāņiem par to jau skaidri pateikts.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Baiba Braže
Ārlietu ministre ("Jaunā Vienotība")

"(NP: Vai tas nedraud ar to, ka mēs varam nokaitināt Trampu?) Ziniet, es biju Vašingtonā tieši pēc četru gadu agresijas datuma. 24.februārī, 25.februārī. Satiku arī Kola kungu. Valsts departamenta kolēģus. Un mēs izrunājām šos visus jautājumu cauri. Viņi zina mūsu nostāju.

(NP: Tad tādi aicinājumi, jūsuprāt, Latvijas virzienā pat nesekos?) Ziniet, es negribu spekulēt, kas var būt, kas var nebūt. Katra diena ir jauna. Kā mēs redzam, notiek dažādi notikumi. Bet es domāju, Amerikas kolēģiem mūsu nostāja pagaidām nav nekāds noslēpums."

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm