Nedrīkst piedzerties publiskās vietās un vienmēr jābūt godīgam – Valsts kanceleja piedāvā ministru uzvedības kodeksu
Līdz otrdienai Valsts kanceleja gaida iedzīvotāju priekšlikumus Ministru kabineta uzvedības kodeksa noteikumiem. Valdība tādu apņēmās uzrakstīt jau pirms 15 gadiem, taču dokuments tapis tikai tagad, jo līdz šim tas politiķiem nebija prioritārs jautājums. Kodeksā ierakstītas uzvedības normas, kādām politiķiem jāseko, bet to ievērošanu jāuzrauga amatpersonām pašām.
Valsts, kurā vismazāk vēlas valdīt tie, kam būs jāvalda, ir vislabāk un vismierīgāk pārvaldīta valsts, bet, kur valdītāji ļoti vēlas valdīt, tur stāvoklis ir ļauns, jau pirms 2500 gadu rakstīja Platons, uzsverot, cik svarīgi politiķiem ir ievērot ētiku. Taču mūsu valdības pārstāvjiem normas, kā uzvesties un ko nedarīt, joprojām nav noteiktas.
Valsts kancelejā tapis ministru un amatpersonu uzdevības kodekss. Tas noteiks kā jāuzvedas premjeram un ministriem, arī parlamentārajiem sekretāriem un padomniekiem – politiķiem jābūt atklātiem un godīgiem, jāsniedz visa informācija par savu rīcību, tie nedrīkst izmantot amatu pašlabuma gūšanai, ar cieņu jāizturas pret apkārtējiem un nedrīkst piedzerties vai lietot kādas citas vielas sabiedriskās vietās.
Ētikas un godīguma ievērošanu pēdējā laikā buksē. Covid-19 krīzes laikā politiķi zināja par riskiem, taču to noklusēja, jo uztraucās par savu popularitāti. Premjera Krišjāņa Kariņa lidojuma lietā informāciju žurnālistiem izvairījās sniegt, lai gan apzinājās, ka nerīkojas godīgi. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds noklusēja, ka Gaigalavā nokritušo dronu pirmie pamanīja iedzīvotāji, nevis bruņotie spēki.
Neviens likums politiķiem tieši neaizliedz melot, bet tas grauj sabiedrības uzticēšanos valstij un tās pārvaldei.
"Ja viņš nonāk interešu konflikta situācijas, tas ir ētikas jautājums un, ja viņš izšķērdīgi rīkojas ar valsts naudu, tas arī ir ētikas jautājums, vai arī, ja viņš sanāksmē kaut ko rupji pasaka, tas arī ir ētikas jautājums. Tas viss veido sabiedrības uztveri par viņa vadīto iestādi, par pašu kā cilvēku. Ja viņš sabiedrības acīs nav līderis un tas, kas nes tās normas tālāk, iedzīvina un par tām iestājas, tad arī to sabiedrības uzticību iegūt ir ļoti grūti."
Ka ētikas kodeksu vajag, runā jau vairāk nekā 20 gadus. Saeima 2002.gadā pieņēma likumu par interešu konfliktu novēršanu amatpersonu darbā. Tajā noteikts, ka politiķiem jāievēro ētikas kodekss. 2006.gadā Saeima apstiprināja savu uzvedības kodeksu, bet uz ministriem tas neattiecas.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2008. gadā rekomendēja valdībai uzrakstīt vadlīnijas, kas pasaka, ka amatpersonas nedrīkst izmantot administratīvos resursus politiskām darbībām. Ivara Godmaņa Ministru kabinets 2009. gada sākumā uzdeva to izstrādāt Tieslietu ministrijai un Valsts kancelejai. Tas bija ekonomiskās krīzes periods un valdība piedzīvoju dziļu uzticēšanās bedri.
Pēc Godmaņa valdība krišanas, Valda Dombrovska valdība deva līdzīgu uzdevumu KNAB. Birojs to izpildīja, uzrakstot Ministru kabineta ētikas kodeksu. Uz politiķu galda projekts nenonāca, jo to atsauca. Kāpēc atsauca, neviens vairs neatceras.
"Es nemāku komentēt, kas bija tolaik, jo es tam nesekoju līdzi, bet es zinu, ka mums tas ir svarīgi un viņš pat bija iekļauts, man liekas, kaut kādos valdības rīcības dokumentos, ka tāds ir jāpieņem."
Kodekss parādījās arī Valda Dombrovska otrā kabineta rīcības plānā. Pēc tam politiķi par to aizmirsa, bet 2018.gadā pr to atgādināja Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa. Bijušais Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis par to esot ziņojis premjera Kariņa biroja vadītājam Jānim Patmalniekam.
"Tā lielā valdības problēma ir, ka valdība pielemj… Ko tik nepielemj, piesārņo to darba kārtību ar daudzām vajadzīgām, nevajadzīgām lietām, bet tā izpilde un viņas kontrole ir ļoti vāja. […]
Man pašam Valsts kancelejā strādājot bija uzdevums, kura kavējums bija vairāk nekā 10 gadi. […] Ministru kabineta ētikas kodekss, kaut kad 2010. vai kurā gadā pielemts, ka tāds ir vajadzīgs, es aizeju un nē, šobrīd politiski, nē."
"(NP: Kāpēc tik ilgi bija jāgaida, lai pie tāda nonāktu?) Tas ir jautājums par to, kad mēs droši vien nobriestam kā sabiedrība pieņemt tādus lēmumus, ka politiskām amatpersonām arī šādas normas jāievēro un ir kaut kāds viens dokuments, kur tās normas ir apkopotas, tā ka tas ir laika jautājums šajā gadījumā."
Vēl vienu atgādinājumu valdība saņēma pērn janvārī no Tiesībsarga biroja. Dažus mēnešus vēlāk Valsts kanceleja sāka darbu un nu kodekss nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tajā ir 29 punkti, taču nav noteikts, kā un kam par redzētiem pārkāpumiem ziņot.
"Mums jau ir trauksmes celšanas mehānisms, šeit jau ir, ka vienkārši varēs atsaukties uz konkrētu dokumentu un informēt, kas ir pārkāpts un kas ir neētiski."
"Trauksmes celšanas mehānisms ir tas, ja esi novērojis kādu, teiksim, negodprātību un gribi par to ziņot, šis ir vairāk par tādām ētiskām normām. Vai tiešām tagad trauksmes celšanas kanālā vajadzētu ziņot arī par visām ētiskām normām? […] Mēs to iesakām, ka arī trešajām pusēm vajadzētu būt iespējām noziņot par novēroto ētisko pārkāpumu."
Par pārkāpumiem varētu saņemt arī sodu – ieteikumu pareizai rīcībai, rakstveida rājienu vai prasību atvainoties. Uzraudzība gan ir pašu politiķi pārziņā – ministru prezidentu būtu jāuzrauga Saeimai, ministrus uzraudzītu premjers vai tā iecelts cilvēks, bet padomniekus – paši ministri.
"Tas ir tā, ka būtu jāskatās, kāda ir situācija un tad, visticamāk, uz to brīdi lemtu, kurš būs tas risinātājs. Bet, ja piemēram, ētikas kodeksā būtu iestrādāts jau tagad, ka ir izveidota ētikas komisija, kas sastāv no tik un tik locekļiem, kuri ir atbildīgi par to, to, to, tā jau tagad būtu lielāka skaidrība."
"Struktūru atsevišķu noteikti nav nepieciešams veidot, bet tad mēs sagaidīsim sabiedrības iesaisti, to pašu Delnas vai Providus ieteikumus un tad mēs paskatīsimies, varbūt kaut kas vēl ir uzlabojams šajā dokumentā."
Ministriem atšķiras viedokļi, vai kodeksu vajag. "Nekā personīga" aptaujātie politiķi uzskata, ka spēj ievērot ētikas normas un trūkumus līdzšinējā rīcībā neviens nav saskatījis.
"Tā ir lieka birokrātija. […] (NP: Varbūt jums pašam kādreiz ir sanācis, ka esat ievērojis, ka pats esat pārkāpis savas ētikas normas?)
Nu, ko nozīmē… Vai tā ir kāda grāmata, kuru es no rīta pamodīšos, lasīšu un tagad skatīšos, kā nu man tagad būtu jāuzvedas. Tev pašam ir jābūt skaidrībai. Tu nekļūsti par ministru un nesāc mācīties, ko ministrs drīkst darīt, kā ģērbties saviesīgā pasākumā un kā uzsvesties un kas ir tās ētikas normas – vai tā ir viena vīna glāze, vai pudele vīna. Katram ir sava izpratne."
"Es esmu vienmēr uzvedies tā, kā uzskatījis par nepieciešamu un, protams, man ir bijusi iespēja arī vērtēt manu darbu. (NP: Vērtējums vienmēr ir bijis pozitīvs vai ir kādreiz bijis negatīvs vērtējums pašam par savu darbu?) Ir daudz dažādu viedokļu par politiķu vienu vai otru rīcību. Bieži vien tas nav saistīts ar ētiku."
"Ja viņiem kāds ministrs liekas, ka rīkojies ļoti rupji, ar rupjiem žestiem tad ir vēlēšanas. […]
(NP: Bet vēlēšanas notiek reizi četros, vai nevajadzētu kādu mehānismu, kā sabiedrībai likt atbildēt par savu rīcību ministriem vai politiķiem pirms tam?)
Vēlēšanas ir galvenais un vienīgais kritērijs, mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, nevis kaut kādā valstī, kur linča tiesas organizē. […] Es par to nesatraucos, jo es neko sliktu nedaru."
"Pats dokuments par sevi neko neizmainīs, bet jautājums ir, kas ar to dokumentu strādās. Tāpēc būtiski ir, ka dokumentā būtu norāde par to mehānismu, ar kura palīdzību šis dokuments tālāk tiktu ieviests."
Iedzīvotāji priekšlikumus noteikumu projektam var iesniegt tiesību aktu portālā, meklējot Ministru kabineta ētikas kodeksu. Sabiedrība par atklātību – Delna direktores vietniece Birule raidījumam norādīja, ka organizācija savus priekšlikumus arī iesniegs sabiedriskajā apspriešanā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
