Kā mainījusies izpratne par Krievijas draudiem kopš Krimas aneksijas
2014. gada februārī Krievijas bēdīgi slavenie zaļie vīriņi iesoļoja Krimas pussalā. Mēnesi vēlāk tā tika anektēta. Ilgi Krievija noliedza, ka tā mēģina ar varu sagrābt Ukrainas teritoriju. Ukraina jau tolaik virzījās Eirointegrācijas virzienā un diktators Vladimirs Putins to mēģināja apturēt ar spēku.
Tolaik politiķi Eiropā un citās Rietumu pasaules valstīs negribēja skatīties patiesībai acīs – Krievija ir drauds demokrātiskajai pasaulei. Tie uzskatīja, ka ar krievu lāci vajag tikai pa labam. Arī NATO valstis pavisam lēni reaģēja uz drošības situācijas saspīlēšanos.
Astoņus gadus vēlāk, 2022. gada februārī, Putins paziņoja par faktiska kara sākšanu pret Ukrainu. Tomēr Ukrainā karš ir realitāte jau 10 gadus, tikmēr Rietumos politiķi tikai tagad sāk atmosties un rādīt izlēmīgāku nostāju pret agresoru.
Bija vajadzīgi 10 asiņaini gadi, lai valstsvīri saprastu – Krievija negrasās apstāties, tāpēc ir jābūt gataviem, kad tā raudzīsies arī mūsu virzienā.
Projektu "Nekā personīga. Faili" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Nekā personīga. Faili" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2024
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
