"Nekā personīga" gada apskats: Bunkus tiesa, spiegu atbrīvošana un vērienīgi aresti
Pēc vairāku gadu klusuma šis rudens Valsts policijai bija veiksmīgs vairāku narkoražotņu atklāšanā un grupējumu izjaukšanā. Pēc tiesībsargu domām, Latvijas pilsoņa Jurija Spiridonova vadīts centrs atradās Spānijā Žironā, no kurienes pārvadāja narkotikas uz Baltijas valstīm un Skandināviju. Vērienīgas aizturēšanas operācijas vienlaikus notika gan Spānijā, gan Latvijā. Rīgā apcietināja arī Spiridonova vecākus un sievu.
Jurijs Spiridonovs savu dzīvesveidu plaši demonstrējis sociālajos tīklos un nav slēpies. Greznas viesnīcas, restorāni, slēpošanas kūrorti, svētvietas, kalni, parādās viņa "Instagram" kontā. Valsts policija viņu sauc par vienu no zināmākajiem organizētās noziedzības līderiem. Tāpēc pamatots ir jautājums, kāpēc pirms diviem gadiem mūsu policijas sāktajā kriminālprocesā aizturēšanas notika tikai šogad un vai bez Eiropola iesaistīšanās tās vispār būtu notikušas.
Aiz uzbrukuma Okupācijas muzejam, visticamāk, stāv Krievijas GRU
Molotova kokteilis naktī uz 27. februāri sprāga muzeja direktores Solvitas Vības kabinetā. Uguns postījumi tālāk neizplatījās.
Valentīns Razmerica, kas iemeta Molotova kokteili, pie muzeja loga atstāja masku un cimdus. Viņa DNS bija izskaitļojams, jo viņš iepriekš bija nonācis policijas redzeslokā. Viņš bija nolīgts par diviem tūkstošiem. Naudu viņam piesolīja Vitālijs Lukjanovičs, kurš sociālajos tīklos atklāti atbalsta Krieviju karā Ukrainā, slavē Kremļa režīmu un biedē Latviju ar Putina atriebību.
Taču ne Lukjanovičs šo noziegumu organizēja. Uzdevumu – atrast izpildītāju šai operācijai, viņš saņēma no Daugavgrīvas cietumā sēdošā Konstantīna Engelsa. Engels nav atzinis vainu noziegumā, lai arī tieši no viņa cietumā nelegāli ienestā telefona caur "Telegram" kanāliem notika uzdevuma nodošana.
Tiesneši saņem kritiku par spiegu atbrīvošanu
Kaut valsts drošības iestādes aiztur gan spiegus, gan dažāda veida sabotierus un diversantus, ne vienmēr tiesu vara reaģē atbilstoši kara situācijai. Daži aizdomās turētie arī par spiegošanu no apcietinājuma tika izlaisti, balstoties uz izmeklēšanas tiesnešu lemto. Viņi paguva aizmukt uz Krieviju pirms sprieduma pasludināšanas un sodu nesaņēma. Tā tas bija gan ar Valentīnu Frolovu, kurš ilgstoši pildīja Krievijas GRU uzdevumus, gan FSB labā strādājošo Sergeju Vasiļjevu.
"Tajā brīdī, kad kādu izlaiž un viņš aizmūk, tas, pirmkārt, ir morāls trieciens valsts drošības iestādēm un to darbiniekiem, kuri dara savu darbu. Patiesību sakot, tas ir trieciens arī pa tiesu varu, jo ir jautājumi, ko jūs darāt?"
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kritizēja izmeklēšanas tiesnešu darbu un sacīja, ka tiesu varai jāsaņemas. Plānots paplašināt tiesnešu loku, kuriem būtu jāiegūst pielaide valsts noslēpumam.
Bunkus lietā Uļmanam un Babenko 15 gadu cietumsods
Arī viena no pēdējo gadu skaļākajām pasūtījuma slepkavības lietām advokāta Mārtiņa Bunkus lieta kļuva par nopietnu pārbaudījums tiesu varai. Par slepkavības pasūtīšanu apsūdzētos uzņēmējus Mihailu Uļmanu un viņa biznesa partneri Aleksandru Babenko būtu jālaiž brīvībā, ja tiesa nepagūtu sagatavot pilno spriedumu.
Pirmā instance lietu skatīja pusotru gadu. Apsūdzētie bieži saslima. Laiku paprasīja arī sēžu tulkojums krieviski. Kaut latviski saprot visi.
Advokāti arī mēģināja izvirzīt jaunu slepkavības versiju, ka šaušana nav notikusi no priekšā braucošā auto, un pamatoja to ar eksperta Aivja Ivaško atzinumu. Ivaško māca Valsts Policijas koledžā jaunos policistus. Notikušo vērtēja koledžas Ētikas komisija un ar šā gada 27. decembri Ivaško par darba līguma pārkāpumu ir saņēmis darba uzteikumu.
Izšķērdīgais e-auto uzlādes staciju iepirkums
Vai līdz tiesai nonāks lielākais šī gada iepirkuma skandāls zemkopības ministrijā, būs atkarīgs no KNAB spējām to izmeklēt. Atklājas, ka 50 elektroauto uzlādes staciju izveidē visā Latvijā ir iztērēti trīs miljoni. Taču daudzām ministrijas iestādēm nemaz nav zaļo spēkratu, ko lādēt, un dārgās stacijas stāv neizmantotas, jo nav pielāgotas. Bet citi tās izmantot nevar.
Aiz dārgā un izšķērdīgā iepirkuma stāv ar Nacionālo apvienību saistīta firma. Energobūves uzņēmuma "Reck" lielākā īpašniece ir eiroparlamentārieša Riharda Kola māsa. Projektu sāka zemkopības ministra Kaspara Gerharda laikā, un naudu iedalīja no līdzekļiem prioritātiem pasākumiem.
Šo iepirkumu KNAB vienreiz jau vērtēja, taču interešu konfliktu nesaskatīja. Tagad izmeklēšanai jābūt nopietnākai, jo valsts revidenti priekšā pateikuši, cik, iespējams, valsts pārmaksājusi un KNAB jānoskaidro, vai notika korupcija un kuram konkrēti par to jāatbild.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
