Valsts kontrole atklāj, ka Zemkopības ministrija elektroauto uzlādes staciju izveidē izšķērdējusi 3 miljonus

Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām.

Zemkopības ministrija, veicot 3,1 miljonu eiro valsts budžeta līdzekļu ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni.

Zemkopības ministrija izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas.

Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem, bet uzlādes iekārtu tehniskie parametri bija jau noteikti iepirkuma nolikumā.

Zemkopības ministrijas elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ir izveidots, ne tikai izvēloties neatbilstošu tehnisko risinājumu, bet arī izvēlētais risinājums nav īstenots tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu.

Aizbildinoties ar nepieciešamību izveidot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu līdz 2022. gada beigām, Zemkopības ministrija iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās uzlādes iekārtas, bet cita ražotāja un citas jaudas iekārtas. Ministrija jau 2022. gadā samaksāja apmēram 80% no atvēlētajiem līdzekļiem, bet pirmās uzlādes stacijas ekspluatācijā tika nodotas tikai 2023. gada rudenī.

"Revīzijā secinām, ka iepriekš neplānotais un par 2022. gadā no valsts budžeta piešķirto 3,1 miljonu eiro izveidotais Zemkopības ministrijas elektroautomobiļu uzlādes tīkls ar 52 uzlādes iekārtām (60 kW) neatbilst ministrijas esošajām un perspektīvajām vajadzībām un tehniskajām iespējām – tas ir par lielu," norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

"Turklāt izveidots, samaksājot salīdzinoši dārgu cenu par uzlādes iekārtām. Izprotam Zemkopības ministrijas vēlmi iet Zaļā kursa virzienā, bet revīzijā konstatētais liecina, ka šajā gadījumā Zaļais kurss drīzāk ir izmantots kā aizsegs nepamatotai un izšķērdīgai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai," turpina Valsts kontroles padomes locekle.