"Nekā personīga" gada apskats: Neizdarības, kas bija novēršamas un mums maksās nākotnē
Šis gads izgaismoja problēmas, kas krājušās gadiem. Vilcināšanās, nolaidība, uzraudzības trūkums nu jau acīmredzams ir gan "Rail Baltica" projektā, uzņēmumos "airBaltic" un "Latvijas dzelzceļš". Mediji un trauksmes cēlēji par problēmām ziņoja jau sen, taču neērtos jautājumus bija vieglāk ignorēt. Tagad šīs kļūdas mums izmaksās simtiem miljonu eiro. No asiņainajiem graudiem un Krievijas naudas Saeimas vēlēšanās līdz jauniešiem, kas izkrituši no sistēmas un nezina, ko darīt ar savu dzīvi. "Nekā personīga" šogad stāstīja par neizdarībām, kas bija novēršamas un kas mums maksās nākotnē.
Avena pilsonība
Krievu oligarhu Mihaila Fridmana un Pjotra Avena uzņēmums "ABH Holdings" pagājušā gada pēdējās dienās vērsās tiesā pret Ukrainu, prasot piedzīt miljardu dolāru par Ukrainā nacionalizēto banku. Avenam aizvien ir arī Latvijas pilsonība.
Avens ir gan Eiropas, gan ASV sankcijās, taču izraidīt no Latvijas viņu nevar. Viņš 2016. gadā tika pie Latvijas pilsonības.
"Joprojām gaidām no atsevišķiem sadarbības partneriem informāciju, kas varētu dot būtisku iemeslu pieņemt lēmumu, kas varētu virzīties uz Avena kunga pilsonības jautājuma atrisinājumu."
Avens apgalvo, ka no amatiem Luksemburgas kompānijā "ABH Holdings" viņš ir atkāpies un nav piedalījies lēmuma pieņemšanā par vēršanos tiesā pret Ukrainu.
Šopavasar Eiropas tiesa atcēla pret Avenu kara sākumā noteiktās sankcijas. Aizvien ir spēkā sankcijas, ko Eiropas Savienība pret viņu ieviesa vēlāk, bet Latvija tiesas lēmumu ir apstrīdējusi.
Asiņainie graudi
Krievijas asiņaino graudu imports Eiropā notiek caur Latviju, Itāliju, Grieķiju un Spāniju. Pēc kara sākuma graudu pārvadāšana pa Latvijas dzelzceļu pat palielinājās. 2023. gadā tie bija divi miljoni eiro. Graudus ostās pārkrauj 18 uzņēmumi. Latvijas dzelzceļa uzņēmums "LDz Cargo" arī Igaunijā turpina apkalpot Krievijas kravas, no kurām igauņu valsts uzņēmums atteicies.
"Visas trīs Baltijas valstis mēs varētu apturēt visu tirdzniecību ar Krieviju. Pat, ja mēs to darītu, tas neietekmēs Krievijas ekonomiku ne par vienu santīmu. Kāpēc? Vienkārši apietu mūsu."
Tomēr sabiedrības spiediena ietekmē Latvija nolēma aizliegt Krievijas graudu importu. Tranzītu tas neietekmē, un caur Latviju pārvadātās kravas turpinājušas augt arī šogad.
Medvedeva vīnu ved caur Latviju
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz agresorvalsti nav samazinājies, taču ievērojami mainījusies tā struktūra. Tagad visu, kas nav aizliegts, no Eiropas ved pār Baltijas valstu robežām, īpaši lielos apjomos – alkoholu. Caur Latviju pēdējo divu gadu laikā vesta arī bijušā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva itāļu vīna darītavas produkcija.
Medvedeva itāļu īpašums ar vīna darītavu un villu nav iekļauts Eiropas sankcijās. Muitas deklarācijas rāda, ka "chianti" vīns no šī īpašuma caur Latviju un Krieviju sūtīts vismaz četras reizes.
"Mēs eksportējam dzīvesveidu, kā viņi grib dzīvot. Tā tēma ir ļoti neviennozīmīga."
Uzņēmēju organizācijas mudina politiķus slēgt robežu preču apritei pavisam. Viņuprāt, tie, kas ētikas apsvērumu un sabiedrības spiediena rezultātā bija gatavi Krievijas tirgu pamest, to ir izdarījuši. Tirdzniecība ar Krieviju mūsu ekonomikā veido tik nelielu daļu, ka šādu soli atbalstījusi arī Latvijas Banka.
Stūra mājas liktenis
Bijušajā Valsts drošības komitejas ēkā jeb Stūra mājā nepieciešams ieguldīt 25 miljonus eiro, citādāk tā nonāks avārijas stāvoklī. Jau 2020. gadā valdība vienojās Totalitārās varas represiju simbolu pārdot un pat atrada pircēju par 2,8 miljoniem eiro, bet Nacionālā apvienība izsoli pārtrauca, solot meklēt citu risinājumu. Šogad nu jau no opozīcijas partija rosināja ēku atstāt valsts īpašumā un atjaunot par budžeta līdzekļiem. Koalīcija to neatbalstīja un palika pie plāna īpašumu pārdot. Vai par ēku vispār ir potenciālu investoru interese, neviens nepētīja.
"Protams, notiek skatīšanās uz skandināviem vai igauņiem, vai ārpus Latvijas. Un tas, kas mani pārliecina visvairāk, ka interese būtu, ir tas, ka iepriekš jau tika atrasts investors."
Tagad Logina ministres amatu zaudējusi, un Stūra mājas nākotne aizvien ir neskaidra. Valsts nekustamie īpašumi pieļauj, ka ēkas vērtība kopš iepriekšējās izsoles ir samazinājusies. Tie plāno jauno izsoli rīkot nākamajā gadā, taču no Kultūras ministrijas nav saņēmuši informāciju par vērtībām, kas nākamajam īpašniekam Stūra mājā būtu jāsaglabā.
Baltijas vecākais muzejs brūk
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs pirms gada nosvinēja 250 gadu jubileju. Šis ir ne tikai vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, bet trešais no vecākajiem Eiropā. Muzeja krājumos glabājas vairāk nekā pusmiljons eksponātu. Daudzi ar unikālu vērtību. Tie glabājas nepielāgotās telpās.
Muzeja jumts ir vienos caurumos, griesti ir iesēdušies, krīt apmetums. Pašvaldība ēkai piešķīrusi grausta statusu, tādēļ jāmaksā arī paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. No katastrofas glābj tikai pašu darbinieku pūles bez naudas glābt brūkošos griestus, trubas un jumtu.
Muzeja ēka ir nodota Finanšu ministrijas pakļautībā esošajiem Valsts nekustamajiem īpašumiem, kas ēkas uzturēšanā naudu neiegulda. Kultūras ministrija muzeja remontam prasa trīs miljonus eiro, bet tam nauda nav atradusies.
Pusgadu pēc tam, kad "Nekā personīga" stāstīja par muzeja kritisko stāvokli, Valsts nekustamie īpašumi apsekoja telpas un secināja, ka remonts ir neatliekams. Trīs telpas nolemts slēgt, un neatliekamajiem darbiem naudu meklēs Kultūras ministrijas budžetā un līdzekļos neparedzētiem gadījumiem.
Nauda vēlēšanām no Krievijas
2014. gadā Ainārs Šlesers centās iekļūt Saeimā ar partiju "Vienoti Latvijai". Jau janvārī viņš ar diviem partijas biedriem dibināja biedrību "Nācijas izlīgums", caur kuru finansēja plašu reklāmas kampaņu. Pirmā video rullīša kadros izmantoti vardarbīgi skati no Ukrainas Maidāna. Reklāma parādījās pāris nedēļas pēc tam, kad Krimu okupēja Krievijas karaspēks. Nākamajā reklāmā izskanēja aicinājums neslēgt krievu skolas.
Biedrības ziedojumu pārskats liecina, ka 2014. gadā tā saņēma 350 tūkstošus eiro: 150 tūkstošus no uzņēmēja Mihaila Uļmana un ar viņu saistītām firmām, 100 tūkstošus no "Rietumu bankas", bet vēl 100 tūkstošus – no firmas "Dzintaru 28". Tobrīt 34% šajā uzņēmumā piederēja Britu Viržīnu salās noslēptiem īpašniekiem, bet vēl 34% – Krievijas pilsonim Kirilam Kovaļčukam.
Kovaļčuks pārstāv vienu no Krievijā ietekmīgākajām ģimenēm. Viņš kopā ar Putina bērnu māti Alinu Kabajevu vada Nacionālo mediju grupu, kam pieder daļas daudzos drukātajos izdevumos, arī televīzijas kanālos, piemēram, propagandai svarīgākajā "Pirmajā kanālā".
Kirila Kovaļčuka tēvs Mihails vada valsts galveno zinātnisko iestādi atomenerģijas jomā – Kurčatova institūtu, bet viņa brālis Jurijs tiek uzskatīts par otru ietekmīgāko personu valstī. Viņš ir Vladimira Putina tuvākais draugs un personīgais baņķieris.
"NP: Kovaļčuku pazīstat?
AŠ: Nepazīstu, nekad neesmu ticies ar šādu cilvēku."
Latvijas drošības dienesti atteicās komentēt, vai "Vienoti Latvijai" kampaņa bija Krievijas mēģinājums ietekmēt Latvijas Saeimas vēlēšanas. Par reklāmām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veica pārbaudi un pārkāpumus neatrada. "Nekā personīga" lūdza iepazīties ar pārbaudes materiāliem, bet izrādījās, ka tie ir iznīcināti.
Pazudušie jaunieši
Jauniešu bezdarbs Latvijā pēdējos gadus ievērojami sarucis. Taču ir 27 tūkstoši cilvēku vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas nemācās un nestrādā.
Galvenā problēma institūciju ieskatā – nav veidu, kā jaunieti sasniegt. Vienīgā iniciatīva, kas ar to nodarbojas ar jauniešiem, kas atrodas ārpus sistēmas, ir Izglītības un zinātnes ministrijas programma "Proti un dari".
Labklājības ministrs Uldis Augulis (JV) uzskata, ka viens no risinājumiem varētu būt noteikt vidējo izglītību par obligātu. Izglītības minsitrijā to darīt pagaidām neapsver.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
