NEPLP zaudējums tiesā par "Gazprom TV" retranslāciju skatītājus var padarīt par Kremļa agresijas netiešiem atbalstītājiem
Uzreiz pēc kara sākuma Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aizliedza Latvijā rādīt kanālus, kuru īpašniekos pastarpināti ir Krievijas valstij piederošais "Gazprom". Starp aizliegtajiem bija arī izklaides kanāli, kuros ziņas nepārraida. Nu jau ikvienam ir skaidrs, ka šī konglomerāta nopelnīto Kremlis faktiski tērē arī karam Ukrainā.
Tomēr lēmums ir apstrīdēts tiesā un pirmajā prāvā tiesa nav saskatījusi pietiekamu argumentāciju, lai Krievijas izklaides kanālus Latvijā izlslēgtu. Ja šāds lēmums paliks spēkā, var sanākt, ka ikviens kabeļtelevīzijas skatītājs netieši atbalsta karadarbību Ukrainā.
Ja Eiropa varētu atteikties no Krievijas gāzes, "Gazprom", visticamāk, sankciju sarakstos būtu jau no kara pirmajām dienām. Diemžēl tas uzreiz nav iespējams. Tāpēc koncerns Eiropā var pelnīt ne vien ar gāzes tirdzniecību, bet arī ar tam piederošajām izklaides televīzijām.
Kad 24.februārī Krievija iebruka Ukrainā, bija skaidrs, ka Latvijai steidzami jātiek ārā no agresora valsts informatīvās telpas, jāatslēdz šīs valsts ietekmīgākais informatīvais ierocis – televīzijas.
Jau pirmajā kara dienā NEPLP aizliedza Krievijas valdībai piederošo kanālu "Rossija RTR" un "Rossija 24" pārraidīšanu Latvijā. Tās ir platformas, kur Kremļa ideoloģiju virza pazīstamie propagandisti Vladimirs Solovjovs un Dmitrijs Kiseļovs. Lēmums pamatots ar tiešiem draudiem valsts drošībai, lai nepieļautu naida kurināšanu un dezinformāciju.
Nākamajās dienās padome no retranslējamo kanālu skaita izslēdza vēl vairākas Krievijas un Baltkrievijas televīzijas, kas kara izraisīšanā vainoja Ukrainu, vai to īpašniekos bija sankcionētas personas.
"Vadošais mediju holdings Krievijā un Austrumeiropā, apvieno aktīvus visos mediju segmentos". Tā sevi reklamē Krievijas uzņēmums "Gazprom Media". Tā īpašnieks ir "Gazprom" banka, kuru savukārt kontrolē valstij piederošais gāzes gigants "Gazprom". "Gazprom" apgrozījums 2020.gadā bija ap 120 miljardiem ASV dolāru, Krievijas budžetā nonāca ap 35. "Gazprom Media" apgrozījums togad bija ap 5 miljardiem ASV dolāru. Tā īpašumā ir 41 informatīvais un izklaides TV kanāls.
Latvijā tas ir pārstāvēts ar 18 TV kanāliem. Tie rāda humora šovus, dārgus Krievijā uzņemtus seriālus un kulinārijas raidījumus. Par politiku vai karu raidījumos neviens nerunā, arī Kremļa propaganda netiek atspoguļota. Lai gan tie skatītājos rada nepamatotu priekštatu, ka Krievijā valda pārticība un rūpes par iedzīvotājiem, ir sarežģīti pierādīt, ka saturs rada tiešu kaitējumu Latvijas sabiedrībai.
NEPLP 7. martā pieņēma lēmumu 18 ar Gazprom saistītos kanālus izslēgt no Latvijā retranslējamo kanālu saraksta.
"Pēc būtības tiek nodarīti divi kaitējumi. Pirmais kaitējums ir tāds, ka šīs programmas ir pakļautas OFAC sankcijām, tātad pēc būtības Latvijai nav jāfinansē bērnu un sieviešu izvarošanas un slepkavošanas Ukrainā. Un otrs – ir vispār zināms, ka pamatā šie propagandas vēstījumi tiek izplatīti caur izklaides saturu, ir ļoti maldīgi uzskatīt, ka šī te propaganda pamatā ir Slovjova šovos, tas ir tāds ļoti šaurs skatījums."
Padome savu lēmumu pamatoja, ka šo TV kanālu pārraidīšana neatbilst Latvijas programmu politikai, kā arī "Gazprom media" īpašnieku "Gazprom Banku" ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs jeb OFAC ir iekļāvis sankciju sarakstā. Lai mazinātu Krievijas iespējas finansēt karu Ukrainā.
"THT Comedy", "THT4 International", "FRIDAY International", "KHL TV Channel", "THT Music". Piecus populārus kanālus no 18 aizliegtajiem Latvijā pārstāv Jūrmalā, privātmāju rajonā reģistrētā SIA "Global Media". 2020.gadā tā apgrozījusi 3,9 miljonus eiro. Kompānijas valdes loceklis Andžejs Pjateckis neredz šķēršļus ar "Gazprom" saistīto kanālu rādīšanai Latvijā.
"Es pievienojos secinājumiem, ka šo programmu izplatīšana nerada apdraudējumu valsts drošībai vai sabiedriskai kārtībai. Ir saprotams NPLP mērķis mazināt propagandu, tomēr pazīme – kanāls raida krievu valodā – nav vienīgā, pēc kura jāizvērtē kanāla retranslācijas tiesības."
Kompānija padomes lēmumu apstrīdēja Administratīvajā tiesā, pieprasot vēl pirms lietas izskatīšanas nekavējoši atcelt aizliegumu kanālus pārraidīt. Tiesa 29. aprīlī nolēma, ka "Global Media" pieteikums ir pamatots un Gazprom Medija televīzijas var atgriezties Latvijā.
"Aizliegt izplatīt televīzijas programmas varētu tādā gadījumā, ja konstatētu, ka to izplatīšana rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskai kārtībai un savukārt izvērtējot šo te pamatojumu tiesa šādu attaisnojumu privātpersonas tiesību ierobežošanai pirmšķietami nekonstatēja. (NP: Tas, ka uzņēmums, kas tieši vai netieši kontrolē šīs televīzijas ir ASV sankciju sarakstā, ka šī uzņēmuma ienākumi ..tiek finansēts karš Ukrainā, vai šie nav tie pamati, kas apdraud sabiedrisko drošību un kārtību, vai nākotnē varētu apdraudēt?) Šajā gadījumā jāatsaucas uz administratīvā akta pamatojumu, administratīvais akts netika pamatots ar šādiem apsvērumiem, ka šādā veidā varētu tikt finansētas šādas te darbības. Kas attiecas uz sankciju pārkāpumu, tad tiesa šo jautājumu ir analizējusi šajā tiesas pagaidu aizsardzības lēmumā un faktiski nav konstatējusi to pamatojumu, kura dēļ būtu pamats uzskatīt, ka šo sankciju pārkāpuma risks šajā gadījumā būtu paaugstināts."
NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš uzskata, ka tiesa ir pieļāvusi vairākās būtiskas kļūdas, piemēram, nepamatoti pielīdzinājusi Krievijas retranslējamo kanālu tiesības Latvijā strādājošo televīziju aizsardzībai. Kā arī nav izvērtējusi iespējamo ASV sankciju risku. Padome lēmumu pārsūdzēs.
"Ko var nozīmēt vēl, ja šis lēmums kaut kad stāsies spēkā. Tas var nozīmēt, ka visi tie kabeļoperatori, kas ir izņēmuši no sava piedāvājuma ar Krieviju saistītas programmas, un pamatoti izņēmuši, jo ir iespējami sankciju riski, var atgriezt visas šīs te programmas Latvijas teritorijā. Šie te riski ir vienkārši traģiski visai Latvijas informatīvajai telpai. Ja šāds lēmums jebkad stāsies spēkā padome protams, to respektēs, bet šādām te programmām nav vietas Latvijā, padome meklēs citus veidus kā nepieļaut, ka šīs programmas atgriežas Latvijas informatīvajā telpā."
Saeimā par tiesā nonākušā strīda gaitu ir pārsteigti. Deputāti uzskata, ka padome, aizliedzot Latvijā retranslēt "Gazprom Media" kanālus, ir rīkojusies pareizi.
"Pirmkārt, pats tiesas lēmums bija pārsteigums, jo mūsu skatījumā lēmuma būtība ir pareiza, viņa balstās uz starptautiskiem dokumentiem. Jautājums vienmēr ir ka, NEPLP šo te agresīvāku pieeju propagandas kanāliem ir iesākusi visai nesen, jāsaka veiksmīgi, bet tajā pašā laikā jāsaprot, ka ne visi lēmumi kurus NEPLP ir sagatavojusi, varētu būt vienmēr precīzi. Pašlaik esmu vairāk pārliecināts par to, ka juridiski precizējot argumentus, nākamā tiesa būtu NEPLP jāuzvar."
Visticamāk, NEPLP kļūda bija lēmumā par "Gazprom Media" kanālu aizliegšanu kā galveno argumentu norādīt kompānijas mātes uzņēmuma iekļaušanu ASV sankcijās. OFAC aizliedza "Gazprom Bankai" piesaistīt kapitālu ASV tirgū, bet nepielietoja bargākos instruments.
"Ja mēs runājam par OFAC noteiktajām sankcijām pret "Gazprom" banku, šīs ir sektorālās sankcijas, nevis pilna apmēra sankcijas, kas noteiktu teiksim, līdzekļu iesaldēšanu, sankcijas nosaka aizliegumu piekļuvei kapitālam."
FKTK departamenta direktors Kristaps Markovskis norāda, ka uzņēmumiem strādājot ar Krievijas kompānijām ļoti jāuzmanās, lai nepārkāptu kādas no daudzajām Eiropas Savienības vai ASV sankcijām. Bankas nereti izvēlas neapkalpot klientus, kam ir sadarbība ar Krieviju, jo riski ir pārāk lieli.
"Tās sankcijas un tie riski ir ļoti daudz, un ir bail, teiksim uzkāpt uz kādu šo mīnu, teiksim tas ir tāds juridiskais apsvērums, bet šeit ir šie paši emocionālie apsvērumi, ka neviens negrib atbalstīt režīmu, kurš nodarbojas ar karadarbību."
Šo iemeslu dēļ no Krievijas televīzijas kanālu iekļaušanas savā programmā atteicāstelekomunikāciju kompānija "TET".
"TET jau 25. februārī pieņēma Lēmumu un to arī īstenoja, proti, visās savās televīzijas platformās pārtrauca retranslēt tos Krievijas kanālus, kas bija saistīti ar Krievijas federācijas vadību, vai nu ar sankcijās iekļautām personām, vai kuras potenciāli varētu tikt iekļautas sankciju sarakstos. Arī tas, ka NEPLP ir pieņēmusi lēmumu 7. martā zināmā mērā apstiprināja, ka mēs esam vadījušies no tādiem apsvērumiem, kurus arī uzraudzības iestāde ir uzskatījusi par svarīgiem."
Latvijā kabeļtelevīzijas pakalpojumus nodrošina ap 20 firmu. Šobrīd neviens operators "Gazprom" kanālus rādīt nedrīkst, līgumi ir apturēti. Taču ja NEPLP tiesā zaudēs, tiem līgumi būs jāturpina vai jāmaksā līgumsodi kompānijai "Global Media". Tie var sniegties daudzos desmitos tūkstošu eiro.
Arī Lietuvas regulators ir aizliedzis retranslēt "Gazprom Media" īpašumā esošos TV kanālus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
