Onkoloģijas medikamentu iepirkumu sistēmas maiņa apturēta "Vienotības" iebilžu dēļ
Veselības ministrija ieplānojusi mainīt veidu, kā tiek iepirkti medikamenti, kas nepieciešami onkoloģijas pacientu ārstēšanai. Iecerēts rīkot centralizētu zāļu iepirkumu. Vairākas sabiedriskās organizācijas pret izmaiņām iebilst. Projekts pagājušo piektdien nonācis valdībā un par to jau otrdien bija jālemj ministriem. Bet pēc "Vienotības" un vairāku nozares biedrību skaļām iebildēm jautājuma skatīšana atlikta.
Šobrīd onkoloģijas pacientiem, kuriem jāsaņem ķīmijterapijas kurss, ar ārsta izrakstītu recepti jāiet uz aptieku, tad ar valsts apmaksātām zālēm pašiem jādodas uz kādu no ārstniecības iestādēm, kur viņiem tās ievada.
Ministrija šo kārtību grib mainīt, jo uzskata, ka aptiekas zāļu cenu sadārdzina. Turklāt pacienti neprotot medikamentus pareizi glabāt, un varot gadīties, ka zāles sabojājas. Tāpēc jāatsakās no kompensējamo zāļu saraksta, bet jārīko viens liels centralizēts iepirkums.
Tas mans galvenais mērķis, ka pacientam nav šis trijstūris jāveic – jāiet uz aptieku pēc tam atpakaļ uz slimnīcu, bet pacientam tiek izrakstīts šis medikaments, un viņš dodas uz dienas stacionāru un tur arī viņu uzreiz saņem. Un izņem vienu posmu, kas šobrīd ir lieks, kad pacients ar maisiņu, neatkarīgi vai ir ārā 30 grādi plusā, vai mīnusā, dodas un par šo medikamenta vidi, kādā tas atrodas, mēs neviens nevaram garantēt.
Ministrija pārmet, ka labajam plānam iebilst aptieku lobijs, jo farmaceiti negrib zaudēt daļu peļņas, kas tiem atlec, piedaloties kompensējamo zāļu piegādē pacientiem.
Valstij nepārtraukti ir jāseko līdzi procesiem. Arī tiem, kas notiek farmācijā. Arī cenu maiņām, un jāmainās līdz ar laiku. Kompensācijas sistēma un iepirkuma process tas nav akmenī iecirsta sistēma. Ka mēs kaut ko sākam, un tad esam mainījuši un konstatējam – jā, tā ir laba doma, un mēs turpinām mūžīgi. Ja mēs skatāmies – 2007. gads, tad ir pagājuši vairāk nekā 10 gadi, un, protams, procesi prasa kaut kādu nomaiņu.
Savukārt aptiekas atgādina, ka 2007. gadā pēc KNAB un Valsts kontroles iebildēm valsts atteicās no centralizētiem zāļu iepirkumiem, ko tolaik organizēja katra slimnīca. Pēc tam onkoloģijas medikamentus valsts iekļāva kompensējamo zāļu sarakstā, izveidoja drošu un caurspīdīgu kārtību, un, ja to izjauks, pacienti nevis iegūs, bet zaudēs. Turklāt ministrijas plāni reformas ietvaros slimnīcām par septiņiem miljoniem eiro iepirkt zāļu jaukšanas aparatūru ļaus nevis ietaupīt, bet tērēt vēl vairāk.
Drīzāk otrādāk. Saspringta budžeta ietvaros tiek tērēta nauda un jaukta ārā sistēma, ko ministrija izveidoja 2007. gadā un kas ir strādājusi 10 gadus. Un galvenais pamatojums šai sistēmai, kāda tagad pastāv, bija tāda, ka nauda seko pacientam. Respektīvi – konkrēti var redzēt, kurš pacients ir saņēmis zāles un kur viņas ir izlietotas. Šajā gadījumā ministrija atgriežas atpakaļ uz veco sistēmu, kas pastāvēja līdz 2007. gadam, ko bieži kritizēja, jo nevarēja izsekot, kur īsti paliek nauda.
Pa gabalu mums izskatās, ka mums ir Farmācijas ministrija un Farmācijas ministrija zina, no kura viņi taisās lielā daudzumā par miljonu, diviem, pieciem miljoniem pirkt zāles, vienu vai otru medikamentu un uz šo iepirkumu viņiem jau iepriekš būs zināms, būs precīzi uzrakstīts nolikums. Nu tā vismaz tāds iespaids rodas. Ka mēs atkal nodarbojamies ar centralizētiem iepirkumiem, kuri ir kāda interesēs. Es nekad nesaprotu, kāpēc mums vienmēr ir farmācijas ministri un kāpēc mums ministri interesējas tikai par zālēm un nemaz par citu medicīnu vai sabiedrības veselību.
"Nekā personīga" uzrunāja ap 10 onkoloģijas nozares mediķu, bet neviens sarunai kameras priekšā nepiekrita. Neoficiāli zināms, ka slimnīcu valdes esot ieteikušas mediķiem bez saskaņošanas ar priekšniecību par reformu ar žurnālistiem nerunāt.
Summas, kas apgrozās onkoloģijā, ir ievērojamas un katru gadu pieaug. Pagājušajā gadā valsts par kompensējamo zāļu iepirkšanu onkoloģijas slimnieku ārstēšanai iztērēja 21,8 miljonus eiro. Tāpēc aptiekas un zāļu lieltirgotavas uzmanīgi seko katrām izmaiņām. Jo vieniem valsts iepirkumu kārtību maiņa var atņemt daļu biznesa, bet citiem – tieši otrādi peļņu vēl vairāk palielināt.
Pēc pēdējā gada datiem firmu topā, kas piegādājušas kompensējamās zāles onkoloģijas pacientiem, pārliecinoši pirmajā vietā atrodas lieltirgotava "Recipe Plus". Tai seko "Tamro" un "Magnum medical".
Onkoloģisko pacientu biedrības piekrīt, ka Veselības ministrijas iecere medikamentus nogādāt pa tiešo medicīnas iestādēs ir pareiza. Bet vislielākās bažas esot par pacientu iespējām turpmāk saņemt tās zāles, kas nepieciešamas konkrētās diagnozes ārstēšanai. Vai tas būs iespējams arī turpmāk, skaidrības neesot.
Bažas ir par to, kas un kā šo iepirkumu veiks un kādi medikamenti šajā iepirkumā būs. Tas ir, pirmkārt. Un, otrkārt – vai nezudīs tā iespēja variēt. Ja cilvēkam ir kāda medikamenta nepanesamība, vai tas, ka būs veikts šis centralizētais iepirkums un nebūs tā medikamenta, ka būs vajadzīgs konkrēti. Vai nepazudīs iespēja individuāli variēt pēc cilvēka organisma reakcijas un vajadzībām, jo ir jau tā, ka pat slimība dažādi skar cilvēkus.
Agrākā Veselības ekonomikas centra direktore demonstrē shēmas, pēc kurām šobrīd onkologi katram vēžu veidam pielāgo labākos medikamentus, miksējot dažādas zāles. Pēc Veselības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem neesot skaidrs, vai visi šie medikamenti būs pieejami.
Šobrīd tiek piedāvāts pārlikt uz centralizēto iepirkumu ne visus medikamentus, kas ir onkoloģijas ķīmijterapijas shēmās. Tātad būs atsevišķi medikamenti, kuri paliks kompensējamo zāļu sarakstā. Piemēram, viens medikaments no shēmas būs sarakstā un divus medikamentus iepirks centralizēti. Nav skaidrs mehānisms, kā vispār iestāde dabūs šos medikamentus.
Tiem pamatojumiem, ka šeit būs milzīgs cenu ietaupījums, mēs arī neredzam pamata, jo tāpēc, ka ir virkne, kādi 7-8 medikamenti, no tiem, kurus piedāvā iepirkt centralizēti, tiem ir tikai viens piegādātājs. Viens ražotājs. Tas nozīmē, ka centralizētā iepirkumā tik un tā piedalīsies tikai viens.
Šo otrdien Valdībai bija jāskata Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi. Projektu darba kārtībā ministrija iekļāva piektdien. Pēc premjera teiktā – tas noticis ar viņa ziņu. Tomēr ZZS partneriem tas esot bijis pārsteigums, tāpēc pirmdien koalīciju partiju sanāksmē "Vienotība" pieprasīja lēmumu atlikt.
Karuselis ar Veselības ministrijas projektu noticis tik strauji, ka premjera vietas izpildītāja Dana Reizniece-Ozola pat nebija pamanījusi, ka šis jautājums bija uzradies darba kārtībā un tikpat ātri no tās pazudis. Valdības vadītājam skaidrības pagaidām kā rīkoties neesot.
MK tāpēc ir – vai nu, lai noraidītu vai pieņemtu. Tas nenozīmē izvairīšanās no kādas problēmas risināšanas, jo tas nav risinājums. (NP: Bet jūsu viedoklis – tādu reformu vajadzētu ieviest?) Ja tas parāda līdzekļu ekonomiju un iegūst pacients, ja ir pilna pārliecība kabinetam, ka pacients būs ieguvējs, tad jā. Es nevaru klausīties katra zāļinieka bažās. (NP: Jums šādas pārliecības šobrīd nav pagaidām?) Ir virkne jautājumu. Es tāpēc nevaru pateikt ne "jā", ne "nē" šim projektam.
Lai arī virkne biedrību un farmaceitu aktīvi iebilst pret plānotajām izmaiņām, veselības ministre Anna Čakša joprojām esot gatava tās virzīt. Viņai būšot nepieciešamas aptuveni divas nedēļas, lai uzklausītu iebildumus un ar visiem izrunātos. Un pēc tam jautājumu varēšot skatīt valdība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
