Par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu Veselības inspekcija sodījusi divus lieltirogtājus
Pagājušajā nedēļā Veselības ministrija Saeimas deputātus komisijā iepazīstināja ar zāļu cenu reformas pirmā pusgada rezultātiem. Informēja arī, ka viens medikamentu lieltirgotājs šogad saņēmis sodu no Veselības inspekcijas par mākslīgu apgādes traucējumu izraisīšanu. "Nekā Personīga" noskaidroja, ka tas nav vienīgais izplatītājs, kura darbā uzraugs saskatījis pārkāpumus.
No janvāra Latvijā ir spēkā jauni zāļu cenu veidošanas noteikumi. Tie samazināja uzcenojumu, ko medikamentiem var pielikt lieltirgotāji un aptiekas. Iepriekš to aprēķināja proporcionāli ražotāja cenai, bet tagad piecenojums ir fiksēts.
Pagājušajā nedēļā Veselības ministrija ar reformas pusgada rezultātiem iepazīstināja deputātus Saeimas komisijā. Sēdē izskanēja, ka viens lieltirgotājs ir sodīts par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu. Publiski par to ministrija runāja jau pavasarī.
Par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu Veselības inspekcija sodījusi divus medikamentu lieltirgotājus – "Tamro" un "Magnum Medical’. Par pārkāpumiem katram piemērots 5000 eiro liels naudassods.
"Magnum Medical" ir trešais lielākais zāļu vairumtirgotājs Latvijā. Tam pieder "Apotheka" aptiekas. Uzņēmums sodīts, jo nepiegādāja zāles, lai gan tās bija krājumā. Aptieka no tirgotāja pasūtīja trīs kompensējamo medikamentu paciņas, taču uzņēmums pieprasīja pasūtīt vismaz 20. Aptiekai neko citu nevajadzēja, tāpēc piegāde nenotika.
"Uzņēmums nepiekrita iesniegtajai sūdzībai un Veselības inspekcijas lēmumam. Uzņēmums bija iesniedzis detalizētu skaidrojumu Veselības inspekcijai, taču, diemžēl mūsu skaidrojumi pēc būtības netika ņemti vērā."
Minimālo pasūtījumu lieltirgotavas praktizēja arī pirms reformas, taču tagad to uzrauga stingrāk, saka Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.
"Tas varbūt dažkārt tādām mazām aptiekām apgrūtina varbūt tādu references zāļu pieejamību, ka viņa nespēj paņemt tik lielu pasūtījumu, ka viņai tās pārējās preces nav vajadzīgas, bet ir vajadzīga tikai tā viena un tas var radīt tādas problēmas zāļu pieejamībā.
("Nekā personīga": Vai tas neatsaucas uz iedzīvotājiem pēc tam?") Tas varētu radīt tādu ilgāku piegādes laiku. Jārēķinās, kamēr viņas pasūta, paiet kādas vairākas dienas, kamēr viņas piegādā, un īpaši lauku reģionos, kur piegādes var nebūt katru dienu."
Veselības minisrtijas Valsts sekretāres vietnieks veselības politikas jautājumos Svens Henkuzens norādīja, ka ministrija neatbalsta pieeju ar minimālo pasūtījumu: "Būtībā ministrija neatbalsta tādu pieeju, kur ir minimālais pasūtījums, kā jūs minējāt. Mūsuprāt, neatkarīgi no pasūtījuma izmēra, viņš ir jānokomplektē un jāpiegādā arī lauku aptiekām."
Atbildot uz "Nekā personīga" jautājumu, vai ir plānots iestrādāt ministrijas noteikumus, Henkuzens norādīja, ka viņam tas jāizdiskutē kopā ar farmācijas departamentu. "(..) kā viņi skatās, kā tas būtu iestrādājams noteikumos, bet būtībā, jā, tas būtu jāregulē un jānodrošina, lai visas aptiekas saņem zāles neatkarīgi no pasūtījuma lieluma," viņš norādīja.
Lieltirgotājs "Tamro" ir otrais lielākais zāļu izplatītājs valstī, tas saistīts ar "Benu aptieku" tīklu. "Tamro" sodīts, jo zāles aptiekām piegādājis, neievērojot rindas kārtību.
("Nekā personīga": Vai tas ir saistīts, ka vairāk labvēlības izrādīja savam aptieku tīklam?) "Nē, šajā gadījumā nav konstatēta šāda veida sakarība, nē. Mums Latvijā ir daudz dažādu aptieku un šajā gadījumā bija citas aptiekas iesaistītas."
Raidījums "Nekā personīga" vērsās arī pie tirgotāja "Tamro", vaicājot, vai uz vietas ir kāds vadītājs vai uzņēmuma atbildīgais, lai uzdotu pāris jautājumu. "Jūs varat pateikt kādā tēmā, kādā jautājumā?" raidījums saņēma atbildi no tirgotāja. Uzzinot, ka jautājums saistīts ar Veselības inspekcijas sodu un ka "Nekā personīga" ir informācija, ka "Tamro" ir viens no uzņēmumiem, kas ir sodīts par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu, sarunu biedre atbildēja, ka neko nevarēs komentēt, jo nezina atbildi.
Uzņēmuma "Tamro" pārstāvji tā arī neatbildēja, vai piekrīt Veselības inspekcijas uzliktajam sodam.
("Nekā personīga": Abas sodu ir samaksājušas, nav pārsūdzējušas neko?) Jā, sods ir samaksāts, un nav pārsūdzības notikušas.
"Nekā personīga": Tad faktiski no tā izriet, ka viņi atzīst, ka pārkāpums ir bijis?) To šobrīd es komentēt nevaru, bet tas, ka sods ir samaksāts, to es varu pateikt, jā."
"Neviens neinformē asociāciju un neatskaitās. Ja šādi sodi ir, tad tie ir, tā sakot, konfidenciāli un ne valsts iestādes, ne arī uzņēmumi nestaigā apkārt un nestāsta, kas ir un par ko tas sods ir piemērots, kādi ir bijuši šie apstākļi. Es neņemos vērtēt konkrētos gadījumus, jo es par tiem nezinu. Mani neviens nav informējis."
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Henkuzens neuzskata, ka Tamro rīkojies ļaunprātīgi, tā drīzāk ir kļūda. Uzņēmums bet ārpus rindas apkalpoja aptieku, kas zāles pasūtīja pa telefonu. Noteikumi nosaka, ka tas jādara e-pastā vai zāļu pasūtīšanas sistēmā.
Veselības ministrijas Valsts sekretāres vietnieks veselības politikas jautājumos Svens Henkuzens norāda, ka ministrijā tiek pieņemts skaidrojums – ir vairākas rindas, un šobrīd tā sistēma ir tāda, kur mēs no ministriju puses prasām, lai visi kanāli tiktu atļauti. "[…] Līdz ar to arī šeit mums ir jāskatās, vai ir nepieciešami grozījumi un jāpieņem tā situācija, kur lieltirgotava var pateikt, kura sistēma viņiem ir prioritāra, bet vienlaikus tai ir jābūt pieejamai visām aptiekām," skaidro Henkuzens.
Zāļu valsts aģentūras apkopotajā Nepieejamo zāļu sarakstā iekļauti arī medikamenti, kas aptiekās nav jau gandrīz desmit gadus, un nav zināms, vai un kad tie atkal parādīsies. No Latvijā reģistrētajiem 7628 medikamentiem šobrīd ir pieejami 98%. Arī Aptieku biedrība nesaskata, ka situācija ar zāļu pieejamību būtu mainījusies.
"Tas kopējais vērtējums ir, ka šī situācija šobrīd ir pietiekami stabila, bet ar atrunu, ka ir kaut kādas lietas, kas visu laiku novēro iztrūkumu. Ir, piemēram, konkrēti var pateikt par semoglutīdu saturošām zālēm. Tām šīs pieejamības problēmas saglabājas jau vairākus gadus. Un tas varbūt aptiekās rada tādu neapmierinātību, ka šo jautājumu nevar atrisināt, bet tas arī nesaistās tieši ar kādu cenu modeli, tas saistās tieši ar medikamentu."
Lai gan Veselības ministrija saka, ka situācija ir līdzīga kā citās Eiropas valstīs, šogad ir palielinājies ziņojumu skaits par medikamentu trūkumu. Pirmajos sešos mēnešos aģentūra saņēmusi jau 155 pretenzijas, no kurām 47 atzītas par pamatotām. Pērn visa gada laikā sūdzību bija mazāk.
"Jā, mēs tieši pajautājām šo jautājumu, un izrādījās, ka vairākām biedrībām ir bijusi tāda situācija, ka vismaz vienai pacientu grupai nav bijis kāds medikaments, jo tieši šajā sistēmā rāda, ka viens medikaments ir pieejams, bet mēs nevaram paziņot par piegāžu pārtraukumu, jo šis medikaments reāli nav pieejams, jo, piemēram, ir cilvēki, kuriem izraksta vairākus medikamentus vienai devai un, ja vairumtirgotājam ir pieejams tikai viens iepakojums, tā nav viena pilna deva."
"Nekā personīga" zināms, ka Veselības inspekcija par mākslīgu zāļu nepieejamības radīšanu sodījusi arī trešo lieltirgotāju, taču uzņēmums uzlikto sodu apstrīdējis tiesā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
