Par nelikumībām ārzemnieku nodarbināšanā ap 40 uzņēmumiem liegts darbā aicināt trešvalstniekus
Latvija ik gadu zaudē vidēji 18 tūkstošus cilvēku, kas ir vairāk nekā iedzīvotāju Cēsīs. Tas atsaucas uz darba tirgu, kurā šobrīd vērojams milzīgs strādnieku iztrūkums. Lai to kompensētu, uzņēmēji piesaista strādniekus no ārvalstīm. Firma, kas ārzemnieku ataicinājusi, ir atbildīga, lai tas strādā profesijā un vietā, kas rakstīta ielūgumā. Valsts Robežsardze imigrācijas reidos kontrolē, vai tā ir. Šonedēļ reidam pievienojās arī "Nekā Personīga".
Ārzemniekus darbā uz Latviju ataicinājuši vairāk nekā 2000 uzņēmumi. Ne visi darba devēji ir godīgi – 39 firmas pārkāpušas likumu, jo nereģistrēja strādnieku vai nemaksāja algu, tāpēc tām aizliegts saukt darbā trešvalstniekus.
Latvijā pēdējos gados pieaudzis ārvalstu strādnieku skaits. Visvairāk tie nodarbināti transporta, loģistikas un būvniecība jomā. Uzņēmējs, kurš strādnieku atsaucis, ir atbildīgs, lai darbinieks strādā profesijā un norādītajā vietā. Robežsardze bieži dodas imigrācijas kontroles reidos, lai pārbaudītu, vai tā ir. Šonedēļ reidam pievienojās arī "Nekā Personīga".
"Robežsargi, darba inspekcija un pašvaldības policija. Tagad daudz mums ar viņiem ir reidi, viņi ļoti daudz mums sniedz atbalstu šoreiz arī viņi piekrita mums palīdzēt, bet viņi vairāk pa perimetru mūs apsargās, jo ir bijuši gadījumi, kad pāri žogam un aida. Tātad kaut kas nav kārtībā tam cilvēkam. Tad mēs visi tādā kompānijā brauksim."
Par pārbaudāmajām vietām Robežsardze saņem ziņas no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts darba inspekcijas, par aizdomīgām firmām ziņo arī iedzīvotāji. Vadās arī pēc darbinieku pašu novērojumiem.
Šoreiz jāpārbauda trīs vietas Rīgā. Pirmais ir būvobjekts Mežaparka apkārtnē. Robežsargi un Valsts darba inspekcijas darbinieki izklīst pa būvlaukumu un sāk dokumentu pārbaudi.
Pašvaldības policijas darbinieks ziņo, ka būvlaukuma tālākajā stūrī četri strādnieki izlīduši zem sētas, un mēģina bēgt. Vienu izdevās apturēt.
Dokumentus viņš nerāda, bet uz jautājumu, kādēļ aizmuka, norāda, ka tikai sēž un šūpojas. Vaicāts, vai strādā, viņš norāda, ka nē.
Robežsargi stāsta, ka cilvēki bieži mēģina aizmukt – gan latvieši, gan ārzemnieki. Nereti izrādās, ka ar dokumentiem bēdzējiem viss ir kārtībā. Tā ir arī šoreiz. Ārvalstniekiem ir darba atļaujas un tie strādā atbilstoši nosacījumiem, bet Valsts darba inspekcija pieķēra trīs vietējos būvniekus bez darba līgumiem.
[Piemēram, atrod cilvēku, kuram nav derīga uzturēšanās atļauja vai nedrīkst strādāt, kas ar viņu notiek tālāk?-red.]
Tālāk tiek pieņemts paskaidrojums. Uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta par strādāšanu bez darba atļaujas un pret darba devēju arī tiek ierosināta lieta. […] Principā viņš nedrīkst strādāt, viņu mēs palūdzam pārģērbties, vedam uz ofisu, līdz ar to viņš nedrīkst turpināt savus darba pienākumus.
Otrajā objektā Rīgas centrā uzņēmējs iebilda, ka pārbaudē piedalās arī "Nekā personīga". Tur pieķēra Togo pilsoni, kuram nebija ne darba, ne uzturēšanās atļaujas, taču bija derīgs darba līgums. Ārzemnieks bija pieteicies patvēruma meklētāja statusam. Likums pieļauj, ka pieteikuma izskatīšanas laikā, cilvēks var strādāt. Statusu atteica, bet priekšniekam viņš to nepateica un turpināja strādāt. Viņam sākta izraidīšanas procedūra. Citus pārkāpumus šeit neatklāja.
Trešajā būvobjektā Teikas rajonā, viesstrādniekiem dokumenti bija kārtībā.
"Ar to arī noslēdzam mūsu reidu pa objektiem. Viens pārkāpums ir konstatēts. […] Šajā gadījumā sanāk tā, ka no darba devēja puses pārkāpuma, visticamāk, nebija, jo pieņemot darbā viņš pārbaudīja, vai atbilst dokumenti."
Ārzemnieku nodarbinātājus uzrauga vairākas iestādes. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kopš 2024.gada 39 uzņēmumiem aizliegusi aicināt darbā ārvalstniekus. Visbiežāk pārkāpta prasība reģistrēt darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā, vai maksā mazāk nekā solīts, citiem nemaksā vispār. Pārkāpumus atklāj arī Valsts darba inspekcija – pērn pieķerti 152 ārvalstnieki bez darba līgumiem. Tas ir divreiz vairāk nekā 2024.gadā. Par to sodīts 121 uzņēmējs.
Centrālās statistikas pārvalde saskaitījusi, ka Latvijā trūkst aptuveni 20 tūkstoši darbaroku. Trešo valstu darbinieku skaits pieaug – 2023.gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedza gandrīz 19 tūkstošus darba atļauju, bet pērn gandrīz 23 tūkstošus. Visvairāk strādnieku ir no Uzbekistānas – 7265, Indijas – 3034, Baltkrievijas – 2845, Tadžikistānas – 2356 – un Ukrainas – 1939. Tos nodarbina ap 2100 uzņēmumi.
"Gan vakances, gan bezdarba līmenis parāda šīs problēmas un izaicinājumus, kas valstī ir. […] Ja netiek risinātas, slogs uz darbspējas vecumu pieaugs."
Darbaspēka trūkums ir saistīts ar demogrāfiskajiem rādītājiem – iedzīvotāju skaits Latvijā krītas jau kopš 1990. gada. Jaunākais CSP apkopojums par šī gada februāri liecina, ka Latvijā nomira gandrīz trīs reizes vairāk cilvēku nekā piedzima.
"Summārais dzimstības koeficients 2024.gadā bija 1,24 bērni vidēji uz vienu sievieti, viņas mūža laikā piedzimst. Summārais dzimstības koeficients normālā situācijā, normālai paaudžu nomaiņai būtu 2 – 2,1 bērns uz sievieti. […] Bet tāpat ir arī visā Eiropā."
"Mēs katru gadu zaudējam, pēdējos gados, apmēram 18 tūkstošus iedzīvotāju. Tas būtībā nozīmē, ka tādas vienas Cēsis nost gada laikā. […] Man liekas, ka ir vairāk bijis uzsvars tieši uz demogrāfiju, kas, protams, ir ļoti labi, šis atbalsts ir vajadzīgs, bet ir daudz vairāk jāiegulda […] kā mēs panākam cilvēka dzīves kvalitātes paaugstināšanos. Jo mans jautājums patiešām ir, kāds ir mūsu demogrāfijas politikas mērķis, vienkārši radīt vairāk bērnu, lai mēs varētu teikt, ka mums Latvijā ir vairāk latviešu, jeb tas mērķis ir kā katram vecākam, arī man kā divu bērnu mātei, pēc iespējas panākt, lai cilvēkam ir pilnvērtīga dzīves kvalitāte."
Pirms 15 gadiem cilvēki no Latvijas pazuda emigrācijas dēļ, šobrīd galvenais skaita samazināšanās iemesls ir mirstība. Latvijas iedzīvotāji arī aizvada par 10 veselīgas dzīves gadiem mazāk nekā vidēji Eiropā. Ātru risinājumu demogrāfijas problēmām nav, bet ekspertes ieskatā ir jāstiprina veselības aprūpes sistēma un efektīvāk jāizmanto esošais cilvēkkapitāls.
"Migrācija var palīdzēt, ja tā ir kontrolēta, neradot sociālo spriedzi, piemeklēta konkrētiem ekonomikas sektoriem, kurā trūkst darbinieku, tad to var darīt un to dara ļoti daudzas valstis Eiropā un Latvija šajā ziņā atpaliek, tā kā mums ir tiešām liels ceļš ejams."
Ir izveidotas daudzas institūcijas, kuras strādā ar demogrāfijas jautājumiem. Ir Demogrāfijas lietu padome, kuru vada premjere Evika Siliņa. Tā pēdējo divu gadu laikā sanākusi četras reizes. Ir Cilvēkkapitāla attīstības padome, kuru vada Ekonomikas ministrs. Par tās sēdēm informācija ir neregulāra. Saeimā zem Ilgtspējīgas attīstības komisijas ir izveidota demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisija. Tā gan sanāk vidēji reizi mēnesī un lēmumus nepieņem, tikai sniedz rekomendācijas. Eksperte uzsver, ka valstij trūkst stratēģiskas pieejas demogrāfijas problēmu risināšanai, kas ilgtermiņā situāciju tikai pasliktinās.
"Iespējams, ka zināma taisnība tur ir, bet kā jau es teicu, ka finansējuma palielināšanu nevajag arī glorificēt," norāda Saeimas deputāte, Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas priekšsēdētāja Ligita Gintere (ZZS).
"Mēs šobrīd runājam par dzimstību. [Nekādu citu mehānismu, kā varētu uzlabot demogrāfiju, jūsuprāt, nav?-red.] Mēs šobrīd izvirzām tikai vienu prioritāti – demogrāfijas kontekstā mums ir viens jautājums, dzimstība. Tiekam ar to galā," saka Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA).
"Ir jābeidz skatīties ar rozā brillēm uz situāciju un cerēt, ka būs kāda brīnumnūjiņa, ka mēs teiksim iedosim tagad 5000 eiro pabalstu māmiņām un tagad viss atrisināsies. Nebūs tā. Mums patiešām ir jāskatās ļoti kompleksi un stratēģiski uz šī jautājuma risināšanu no dažādām risinājuma dimensijām."
Migrācijas centra pētnieki analizējuši, kā demogrāfijas tendences varētu mainīties tuvāko gadu laikā. Centra direktores vērtējumā, ja problēma netiks risināta, tad līdz 2050.gadam Latvijas iedzīvotāju skaits varētu nokristies par apmēram pusmiljonu jeb aptuveni tik daudz, cik ir iedzīvotāju Rīgā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
