"PATA" īpašnieks caur ZM izkārto atlaides vēl diviem līgumiem ar LVM, kas valstij izmaksās 12 miljonus eiro
Pirms mēneša raidījums "Nekā personīga" stāstīja par Evikas Siliņas (JV) pieņemtu slepenu valdības lēmumu, kas ļāva dažiem kokrūpniekiem no "Latvijas valsts mežiem" iegādāties zāģbalķus par izdevīgāku cenu nekā iepriekš nolīgts.
Sasteigtais lēmums raisīja aizdomas, ka pretimnākšana sniegta vien dažiem komersantiem, balstoties uz nepārbaudītu informāciju, kā dēļ valsts uzņēmums neieguva vairākus desmitus miljonu. Tikmēr "Nekā personīga" noskaidrojis, ka tie nav bijuši vienīgie līgumi, kuriem piemērota izdevīgā cenu korekcija. Jau pēc valdības 2023. gada pēdējā sēdē lemtā, uzņēmuma "PATA" īpašnieks Uldis Mierkalns uzstājis, ka cenu samazinājums pienākas vēl diviem viņu līgumiem. Šoreiz lēmumu uz valdību vairs nenesa, par labu "PATA" grupas uzņēmumiem cenu samazināja ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāra parakstu.
2023.gada nogalē, kad jau bija jaušams taupības gars, zemkopības ministrija valdībā noorganizēja lēmumu, kas valstij izmaksāja vairākus desmitus miljonu. Valdība slēgtā sēdē bija "Latvijas valsts mežiem" uzdevusi samazināt skujkoku zāģbaļķu cenas, lai pircēji mežu nozares komersanti neciestu zaudējumus. Valdībā zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) to pamatoja ar ziņojumu, ka valstij esot jānāk pretī lielajiem meža eksportētājiem, jo karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā, kompānijas ir tuvu bankrotam un tām jāpiedāvā "konkurētspējīga" cena.
"Latvijas valsts meži" iepriekš nebija gatavi mainīt izsoļu cenas, jo komersanti paši bija nosolījuši augstās likmes. Valsts meži uzskatīja, ka tas viņiem ir neizdevīgi un tā viņi izšķērdētu valsts līdzekļus.
Mēs neredzējām iespēju atsaukties šādam aicinājumam, jo mums nav tāds deleģējums – pēkšņi samazināt cenas. Jā, paaugstināt cenas, to jebkurš pieņemtu, jebkurš Latvijas iedzīvotājs, jo tā peļņa , ko nodrošina LVM (Latvijas valsts meži) un attiecīgi dividendes, tas jau aiziet valsts kasē. Savukārt, cenas samazināt- nav mums tāda deleģējuma. Mēs neredzējām tādu iespēju juridiski to arī izdarīt.
Kā viena no ziņotājām (2023.gada 19.decembra MK sēdē) par valsts atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem valdībā bija arī pati premjere Evika Siliņa. Viņai bija zināms, ka tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, norādot, ka problēmas komersantiem ir tikai vienu gadu, iepriekšējie gadi meža nozares eksporta uzņēmumiem nesuši rekordlielu peļņu un sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tomēr premjere Krauzes ziņojumam noticēja vairāk.
"Man nav bijusi nekāda informācija par konkrētiem uzņēmumiem, es neesmu bijusi informēta, ka tie būs kaut kādi konkrēti uzņēmēji, kas saņems valsts atbalstu. Toreiz bija informācija, ka mums var sabrukt ekonomika. Ka mums var sabrukt tirdzniecības, tātad arī eksporta tirgus. Jo Zviedrijā bija ārkārtīgi samazinājies pieprasījums. Un Krauzes kungs, pieprasot šo jautājumu Ministru kabinetā izskatīt, tā arī to argumentēja. [Nekā personīga: Tātad valsts intereses zemākas nekā (lielo) kokrūpnieku intereses?] Valsts intereses ir neļaut sabrukt mūsu kokrūpniecības nozarei," norādīja Siliņa.
Valsts iejaukšanās kapitālsabiedrības darbībā "Latvijas valsts mežu" peļņu pērn 1.ceturksnī samazināja par septiņiem ar pusi miljoniem eiro. Gada griezumā ietekme nav vērtēta, jo neviens no valdības to nav prasījis. Taču nav grūti aprēķināt, ka "Latvijas valsts meži" pērn tāpēc neieņēma aptuveni 30 miljonus.
Premjere Evika Siliņa, kura vadīja sēdi par īpašo atbalstu dažām kokrūpniecības kompānijām, apgalvo, ka pašlaik visiem uzņēmumiem piemēroti vienādi tirgus principi, un individuāls atbalsts nav paredzēts. Tomēr tā nav taisnība. Izņēmums ir divi "Latvijas valsts mežu" ar "PATA" grupas uzņēmumiem slēgtie piegāžu līgumi, par kuriem lēmumi pieņemti vien šogad, un kuri tapuši pēc tiešas ministra Armanda Krauzes iesaistīšanās.
Starp uzņēmumiem, kuri pērn saņēma valsts atbalstu, bija "PATA" grupas uzņēmumi "Pata Saldus" un "Pata Jēkabpils". Taču tie nav vienīgie līgumi, kādi viņiem ir ar "Latvijas valsts mežiem" . Mediji jau agrāk ziņojuši par eksluzīviem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, kas ļauj šīm kompānijām iegādāties skujkoku zāģbaļķus no valsts uzņēmuma, nepiedaloties izsolēs.
Tieši par cenu šajos eksluzīvajos līgumos radās domstarpības "PATA" īpašniekam Uldim Mierkalnam ar "Latvijas valsts mežiem" . Uzņēmējs pieprasīja tikšanos Zemkopības ministrijā. Tā notika šā gada 5.martā. Sanāksmes dalībnieki, kas vēlējās palikt anonīmi, "Nekā personīga" sacīja, ka Mierkalns uz tikšanos Krauzes kabinetā ieradies ne vien ar kavēšanos, bet arī pacēlis balsi uz "Latvijas valsts mežu" pārstāvjiem. Mierkalns norādījis, ka valsts uzņēmums nepilda līgumu noteikumus, nekorekti piemēro valdības uzdoto, kas traktējams kā sabotāža.
"Nekā personīga": Raksturojiet savas attiecības ar Uldi Mierkalnu..
Krauze: Man nav nekādas attiecības. Man ir attiecības tikai ar nozares organizāciju.
"Nekā personīga": Cik bieži tiekaties ar Mierkalna kungu?
Krauze: Ministrijā esam vienu reizi tikušies.
"Nekā personīga": Kad?
Krauze: Neatceros.
"Nekā personīga": Neatceraties?
Krauze: Bija sanāksme gada sākumā.
"Nekā personīga": Kas to sanāksmi organizēja?
Krauze: Nozare.
"Nekā personīga": Tā bieži notiek, ka Zemkopības ministra kabinetā var sēdēt kāds uzņēmējs un diktēt valsts uzņēmumam, kas viņam jādara?
Krauze: Zemkopības ministrijai neviens nediktē. Tiek organizētas sanāksmes ar nozares pārstāvjiem. Dažādiem.
"Nekā personīga": Bet es jautāju par konkrētu uzņēmēju. Vai tā var viens uzņēmējs diktēt, kas jādara valsts uzņēmumam?
Krauze: Zemkopības ministrijai neviens nediktē noteikumus.
Sešas dienas pēc Krauzes sasauktās sanāksmes, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, vienlaikus "Latvijas valsts mežu" akciju turētājs Ģirts Krūmiņš ārkārtas akcionāru sapulcē uzdeva šajos speciālajos (IML) līgumos ar "PATA" grupas uzņēmumiem piemērot jauno cenošanas mehānismu. Viņa rīcībā tobrīd ir "Latvijas valsts meži" (valdes locekļa Jāņa Krūmiņa) aprēķini. Tie liecina, ka iepriekš (pirms valdības lemtā) cena, kas Mierkalna firmām bija jāmaksā par kubikmetru bija 112 eiro (112.03 Eur/m3), taču, piemērojot jauno cenošanas mehānismu, abiem Mierkalna uzņēmumiem tā būtu krietni izdevīgāka – 96 eiro ( 96.18 Eur/m3) par kubikmetru. Tādējādi valsts uzņēmums šogad un nākamgad neiegūs 12 miljonus.
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, a/s "Latvijas valsts meži" kapitāla daļu turētāja pārstāvis Ģirts Krūmiņš norāda: "Šeit es balstījos uz valdības lemto, ka visiem jāpiemēro vienādas šīs cenas. Bet, ja mēs paskatāmies, kāda ir šīs cenas atšķirība – tā ir nedaudz virs 10 eiro par kubikmetru. ["Nekā personīga": Tas nozīmē divu gadu periodā, kāda ir šī cenu starpība?] Tas būtu jāsarēķina, bet tie katrā ziņā ir vairāki miljoni. ["Nekā personīga": Manā rīcībā ir ziņojums, kādu ir saņēmusi "LVM" padome. Tie ir 12 miljoni. Vai šī summa ir korekta?] Visticamāk, ka jā. ["Nekā personīga": Kāpēc pieņēmāt lēmumu, kas nav Latvijas valsts uzņēmuma interesēs?] Es to lēmumu nepieņēmu, es balstījos uz to, ka valdība lēma samazināt šīs cenas."
"Nekā personīga": Cik vēl tādas reizes ir bijis, ka jūs piespiežat valsts uzņēmumu atteikties no 12 miljoniem valsts uzņēmumam par labu kāda konkrēta biznesmeņa interesēs?
Krauze: Jūs šobrīd melojat un izplatāt nepatiesus faktus..
"Nekā personīga": Atbildiet uz jautājumu..
Krauze: Jūs izplatāt nepatiesus faktus. Pirmkārt, ministrs nevienam neko nav licis. Un mēs darbojamies atbilstoši MK lēmumiem. Un tiem juristu uzdevumiem, kas nāk no MK rīkojuma .
Gan ministrs, gan valsts sekretārs atsaucas ne vien uz valdības lēmumu, bet arī uz Valsts kancelejas šogad rakstīto skaidrojumu, cik ilgi, un kuriem līgumiem "Latvijas valsts mežiem" jāpiemēro jaunais cenošanas mehānisms. Šādu skaidrojumu prasīja sniegt Latvijas mežizstrādātāju savienība. Tās izpilddirektors Reinis Muižnieks ir saistīts ar uzņēmēju Mierkalnu un ir "PATA Strenči" meža resursu daļas vadītājs.
Pēc "Nekā personīga" pieprasījuma, Zemkopības ministrija atslepenoja valdības 2023.gada 19.decembra Informatīvo ziņojumu, kas bija par pamatu valsts atbalsta sniegšanai it kā krīzē nonākušajiem kokrūpniecības uzņēmumiem. Ziņojuma pielikumā norādīts, ka SIA "PATA" darbu zaudējuši 10 procenti uzņēmumā nodarbināto, un iemaksas valsts budžetā samazinājušās par aptuveni 270 tūkstošiem gadā. Taču pilnīgi cita aina redzama Uzņēmumu reģistra datu bāzē. Uzreiz pēc tam, kad SIA "PATA" apgalvo, ka ir krīzē un vēršas pēc valsts atbalsta, tā iegādājusies virkni luksus klases automobiļu.
2024.gadā SIA "PATA" nopērk "MERCEDEZ BENZ MAYBACH GLS 600". Šādi auto Latvijā ir tikai daži un cena tirgū ir sākot no 270 tūkstošiem eiro. Tirgotāji slavē tā īpaši komfortablos sēdekļus, kam pieejama deviņu punktu masāžas funkcija ar "karstā akmens" efektu. Tam pieejamas skārienvadāmas planšetes un panorāmas jumts, pēc īpaša pasūtījuma var uzstādīt arī viduskonsoli ar transformējamiem galdiņiem un ledusskapi šampanietim.
Pērn Mierkalna vadītais uzņēmums nopērk arī "BMW X6 XDRIVE 30D M SPORT", kam piedēvē greznības un jaudas harmoniju. Šī spēkrata cena – sākot no 80 tūkstošiem eiro. Pagājušajā gadā maijā "PATA" iegādās arī tā paša gada izlaiduma "PORSCHE CAYENNE". Greznā automobiļa izplatītājs norāda, ka šāda "PORSCHE" cena ir sākot no 91 tūkstoša.
Vaicāta komentēt, vai krīzē nonācis uzņēmums tā rīkojas, Siliņa atbildēja: "Es domāju, ka noteikti nē. Tas nozīmē, ka toreiz sniegtā informācija neatbilst patiesībai."
"Progresīvie" pēc publiski izskanējušajām aizdomām šonedēļ uzdeva zemkopības ministram jautājumus par to, kāda bija valsts atbalsta ietekme uz "Latvijas valsts mežu" ieņēmumiem un attiecīgi peļņas samazinājumu visa pagājušā gada garumā, taču atbildes no Krauzes vismaz sadarbības sanāksmē nesaņēma. Tāpēc "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs vērsies pie Zemkopības ministrijas, lai tā sniedz aprēķinus, pamatojuma dokumentus un arī informāciju, vai un kad šis atbalsts pārtraukts.
Mēs pēdējo gadu runājam par to, cik būtiski ir taupīt publiskajā sektorā un kopumā valstī. Un šeit ir potenciāli situācija, kur mēs esam snieguši atbalstu privātajam sektoram, kuriem, pirmkārt, varbūt nemaz nebija tik nepieciešams šis atbalsts, otrkārt, tāds atbalsts, ko Ministru kabinets varbūt nemaz nav atļāvis. Pie šādas situācijas, es nebrīnos, ka sabiedrība var sākt zaudēt uzticību kopumā politiskajai sistēmai, ja mēs redzam, ka ir tik neskaidras finanšu plūsmas. Un tik neskaidras, ka pat man kā vienam no koalīcijas, netiek sniegtas skaidras atbildes uz daudziem jautājumiem. Un, ja tās atbildes mūs neapmierinās politiskā līmenī, tad es domāju, mums būs jāizskata iespēja vērsties tiesībsargājošās instancēs. Lai pārliecinātos, ka šeit nav noticis likuma pārkāpums.
Savukārt Siliņa norādīja: "Man nav jāuzrauga šie uzņēmumi. Un man nav jāseko līdzi, kādi "Porsche" ir nopirkti pēc tam. Ja tas ir noticis, tad mums ir tiesībsargājošās iestādes, kas to var arī pārbaudīt. Ja šis valsts atbalsts ir ticis sniegts, tad tas noteikti ir pārvērtējams. Bet tajā laikā, kad valdība par to lēma, mēs glābām faktiski veselu nozari. Un arī tika pierādīts ar datiem, un šajā valdības ziņojumā parādās dati, ka tās cenas neatbilst tā laika tirgus situācijai. ["Nekā personīga": Ko darīsiet, ja uzzināsiet, ka Krauze "glāba" tikai vienu uzņēmumu?] Tad man ir lielas šaubas, un tas ir darbs tiesībsargājošajām institūcijām! ["Nekā personīga": Ne Jums?] Es neesmu tiesībsargājošā iestāde. ["Nekā personīga": Jūs varat izteikt neuzticību ministram.] Es varu izteikt neuzticību visiem ministriem. ["Nekā personīga": Vai Jūs to darīsiet?] Es varu izteikt neuzticību visiem ministriem, ja viņi nestrādā atbilstoši tam, kādu solījumu viņi ir devuši Latvijas sabiedrībai."
No 1.novembra "Latvijas valsts mežu" vadītājs vairs nav Pēters Putniņš. Ministrs Krauze negribīgi atzina, ka pirms Putniņš paziņoja par atkāpšanos no amata, dažas stundas pirms tam viņam bijusi ministrijā saruna ar valsts uzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Taču Krauze noliedz, ka būtu izdarījis politisku spiedienu uz Putniņu, lai viņš atkāptos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
