Pēc gadiem ilgām diskusijām Saeima steigā groza likumu, lai pasargātu ģimeni no īpašuma zaudēšanas
Šī mēneša sākumā "Nekā personīga" stāstīja par Stankeviču ģimeni, kurai draud vienīgā mājokļa zaudēšana, jo tas savulaik iegādāts no krāpnieka. Saeima jau pirms pieciem gadiem solījusi šādus godīgos pircējus aizsargāt, bet atrast risinājumu bijis pārāk sarežģīti, tādēļ tas nav izdarīts. Šonedēļ Tieslietu ministrija parlamentā iesniegusi jaunu piedāvājumu — ļaut tiesai lemt, vai noziegumā ierautais mājoklis paliek jaunajam vai vecajam īpašniekam.
"Šī gada 1.februārī TV3 raidījuma "Nekā personīga" sižetā ļoti uzskatāmi parādīja, ko nozīmē ilgstoša, tai skaitā arī Saeimas uzdevumu ministriem, nepildīšana. Šajā gadījumā par labticīgu ģimeni, kura kredītā iegādājās nekustamo īpašumu," 12. februāra Saeimas sēdē sacīja Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Stāsts ir par Stankeviču ģimeni – Ingu, Kasparu un diviem maziem bērniem. Viņi 2020. gadā iegādājās dzīvokli projektā Dammes liepas. Daudzdzīvokļu māju savulaik attīstīja "Ordo Agency", bet tobrīd tās īpašnieks bija Krievijas pilsonim Vladimiram Fedulovam piederošs uzņēmums "Vladir Investments".
Ar dzīvokļu tirgošanu nodarbojās firmas darbinieks Mārtiņš Vērdiņš, kam bija izdota pilnvara. Inga un Kaspars nezināja, ka firma iesaistīta strīdā un tās konti arestēti kriminālprocesā. Tādēļ viņiem neradīja aizdomas, ka Vērdiņš dzīvokli īsi pirms darījuma Zemesgrāmatā bija ierakstījis uz sava vārda.
Dzīvokļa pirkšanai Stankeviči ņēma hipotekāro kredītu. Pēc "Vladir Investments" iesnieguma policija mājokli arestēja, bet par dzīvokli samaksāto naudu no krāpnieka nemēģināja atgūt, lai arī daļu no tās Vērdiņš pārskaitīja tuviniekiem un draugiem.
Divos pirmās instances spriedumos tiesa lēma, ka pārdevējs sodāms par noziegumiem, tomēr dzīvoklis jāatstāj ģimenei. Apelācijas tiesa bija nepielūdzama – likums paredz, ka īpašums jāatdod cietušajam, tātad tas pienākas "Vladir Investments". Tagad Stankevičiem atliek cerēt uz Augstāko tiesu.
Banka, notārs, zemesgrāmata. Mēs izdarījām visu pareizi, kā valstī, man liekas, citādi vēl to nevar izdarīt, ja tev nav lielas skaidras naudas. Mūsu process ir caurspīdīgs. Mēs paļāvāmies uz Zemesgrāmatu, uz notāru, uz bankas iesaisti. Mums šobrīd ir 40, kredīts ir līdz 60 gadu vecumam gandrīz. Nu, bišku ilgāk. Tas būs pirmspensijas vecums. Atlikums šobrīd ir 90 tūkstoši. Un mums draud palikt uz ielas. Nu, tās ir mūsu vienīgās mājas. Un mūsu bērniem arī tās ir vienīgās mājas.
Pēc šī sižeta Saeimas Juridiskā komisija sasauca sēdi; politiskais spēks "Apvienotais saraksts" iesniedza pieprasījumu tieslietu ministrei.
Saeimas deputāti gadu gaitā vismaz 16 sēdēs sprieduši par to, kā palīdzēt godīgiem pircējiem, kas, pašiem to nezinot, īpašumu iegādājušies no zagļiem vai krāpniekiem. Tikai tagad, kad konkrēts gadījums izraisījis sabiedrības sašutumu, risinājums pēkšņi atradies.
Tieslietu ministrijas priekšlikums paredz: ļaut tiesnešiem atsevišķos gadījumos īpašumu tomēr atstāt labticīgajam pircējam, nevis automātiski atdot cietušajai pusei.
"Izņēmuma gadījumā, ja noziedzīgi iegūtā manta ir nekustamais īpašums, un ar tās atdošanu cietušajam nav iespējams panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu attiecībā uz trešo personu. Tas būtu labticīgais mantas ieguvējs. Tiesa to īpaši pamatojot, var atstāt trešās personas īpašumā, ja tās īpašuma tiesības nostiprinātas publiskajā reģistrā," Saeimas Juridiskās komisijas sēdē 18. februārī sacīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumus Anda Smiltēna.
Ministrija un deputāti taisnojas – jau tagad tiesa var lemt par labu godīgam pircējam. Tiesu nolēmumu datu bāzē tādi spriedumi atrodami, ja īpašums pārdots izsolē, ko apstiprinājusi tiesa, vai ja cietušais jau saņēmis kompensāciju. Tādi gadījumi gan ir reti.
"10 gadus dzīvo cilvēki nopirktā mājā, labticīgie ieguvēji, pēc reklāmas bija atrasta, nopirkta, bija tādā ļoti nolaistā stāvoklī, bija atremontējuši dzīvokli un tagad mājai ir uzlikts arests. Cerams, ka šie grozījumi šo jautājumu atrisinās un viņiem netiks tā māja atņemta."
Kamēr šie grozījumi nav pieņemti, diemžēl tiesas vairākumā gadījumu neinterpretē par labu trešajai personai šo pantu un īpašumi tiek atņemti labticīgajiem ieguvējiem.
"Ja mēs nonācām pie situācijas, ka ir vairāki nolēmumi, kur atkārtojas nepareizas tēzes, un tas nav taisnīgi rezultātā, tas nozīmē, ka likumam jābūt skaidram un piemērotājam ir jādomā par to, kādos gadījumos piemērot likumu.
[Vai viņiem nav visas tiesības pārmest arī jums?-red.]
Pārmest var visiem, kas ir kaut kādā veidā iesaistīti. Bet es gribu atgādināt par situāciju. Mēs runājam par situāciju, kad ir viens īpašums, viens nekustamais īpašums un divas personas, kuras uzskata, ka viņām ir tiesības uz to.
Eiropas direktīva paredz, ka valstīm ir jāaizsargā labticīgo pircēju intereses un zaudējumi jāpiedzen no patiesi vainīgajiem. Latvija argumentē – godīgo pircēju tiesības ir aizsargātas, jo viņi var vērsties tiesā pret noziedzniekiem, kas viņiem īpašumu pārdevuši. Tam nepiekrita Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kas 2017. gadā lika samaksāt labticīgam pircējam Jūrmalā vairāk nekā 90 tūkstošus eiro.
"Līdz šim mēs mēģinājām atrast tādu universālu formulu, kā ierakstīt likumā, lai vienmēr būtu taisnīgs iznākums. Nav tādu iespēju, jo vienā gadījumā ir jālemj objektīvi par labu vienai pusei – jaunajam īpašniekam, otrajā gadījumā var būt svarīgāk nodrošināt vecā īpašnieka intereses. Tagad ir piedāvāts cits risinājums, proti, dot tiesības tiesai, ņemot vērā visus apstākļus, pamatojot, pieņemt taisnīgu lēmumu."
Apspriestas kompensācijas no valsts budžeta, bet tad būtu vēl lielāks krāpšanās risks. Apsprieda uzlikt zemesgrāmatai un notāriem lielāku pienākumu pārliecināties, ka darījumi ir godīgi, bet tas sarežģītu dzīvi godīgajiem pircējiem un pārdevējiem.
Turklāt jau tagad Zemesgrāmatas tiesnešiem likums neļauj pārrakstīt uzņēmumu mantu uz saistīto personu vārda, bet Vērdiņam tas netraucēja izmantot uzņēmuma izdotu pilnvaru, lai pārņemtu dzīvokli savā īpašumā.
Pirms pieciem gadiem Saeima likumā jau ierakstīja izņēmumu, kad īpašums nav jāatgriež cietušajam. Tas noteikts gadījumos, kad dzīvoklis vai māja pienākas valstij.
Šos grozījumus veica pēc mākslinieka Vilipsona gadījuma – viņš bija nopircis dzīvokli, pie kura iepriekšējie īpašnieki bija tikuši uz viltota testamenta pamata. Līdzīgā lietā godīgo pircēju pārstāvēja advokāts Armands Rasa. Viņaprāt, arī šie gadījumi aizvien ir nesakārtoti, jo par noziedzīgi iegūtu tiek atzīts īpašums, nevis nauda, ko par to saņēmuši noziedznieki.
"Tiesas lēmumi jau bija tādi, ka tāpat jau atzina to mantu par noziedzīgi iegūtu, bet viņu atstāja šo cilvēku īpašumā. Un kas ir jau absurds saknē, jo šiem konkrētiem cilvēkiem praktiski tagad ir uz rokām tiesu nolēmums, kas pasaka, ka viņa manta ir noziedzīgi iegūta, bet tikai tāpēc, ka likums ļauj viņu paturēt, attiecīgi viņi viņu paturēja, kas ir absolūti nepareizi, jo idejiski viņiem nav noziedzīgi iegūta manta. Noziedzīgi iegūta manta ir noziedzniekam šīs mantas ekvivalents naudā, ko viņš ir saņēmis, pārdodot nelikumīgi iegūtu mantu. Īpašuma atņemšana ģimenei, kas to ir likumīgi iegādājusies, ir gluži vienkārši netaisnīga. Vai tas ir tiesiski un atbilstoši likumam, tas tad ir cits jautājums, bet taisnīgi tas nav. Un nu tad droši vien Augstākajai tiesai ir izšķiršanās."
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs uzskata, ka Stankeviču gadījums atšķiras. Šajā gadījumā pārdevējs rīkojās uz reālas, nevis viltotas pilnvaras gadījuma. Uzņēmumam būtu jāpiedzen nauda no sava bijušā darbinieka.
"Tur ir cita situācija. Cik man ir zināms, tajā lietā tam, kurš pārdeva dzīvokli, bija pilnvara. Ja viņš rīkojās, izmantojot savu pilnvaru un nenodeva naudu īpašniekam, tad nozieguma priekšmets ir nauda. Un vienīgais, ko pirmais dzīvokļa īpašnieks var prasīt – naudu no tās personas, kura piesavinājusies. Es ceru, ka tiesu vara izvērtēs visus apstākļus un pieņems pareizu lēmumu."
Kas šobrīd kontrolē cietušo uzņēmumu – skaidrības nav. Tā oficiālais īpašnieks dzīvo Krievijā. Iepriekšējie īpašnieki – Nataļja un Ivars Rudzīši tikuši vaļā no savām firmām un tagad apsūdzēti lietā par 8 miljonu eiro piesavināšanos. Šo naudu viņiem savulaik aizdevis cits Krievijas pilsonis – Andrejs Bolotovs.
Rudzīši savulaik ziedojuši naudu Ainara Šlesera biedrībai "Nācijas Izlīgums". Savukārt ar tagadējo Rīgas domes deputātu Alekseju Rosļikovu viņiem bija kopīgs uzņēmums "Ordo Security".
"Man liekas, šīs visas kompānijas jau sen ir slēgtas, jau sen likvidētas. Ar "Ordo" grupu es nekad nekādā juridiskā saistībā neesmu bijis. Nekad."
Rudzīšu nekustamā īpašuma impērijas "Ordo group" mājas lapā vēl 2017. gadā kā partneris un izpilddirektors bija norādīts Rosļikovs.
Juristi pieļauj, ka Saeimā iesniegtie grozījumi varētu situāciju uzlabot. Tomēr arī turpmāk labticīgie pircēji nevarēs sevi pilnvērtīgi aizstāvēt. Pašlaik viņi kā trešā puse nevar iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem. To nemainot, ierosinātie grozījumi nedarbosies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
