Uz saturu

Prokurore Jirgena: Stukāns mani kūdīja izdarīt noziegumu

2025. gada 15. jūnijā 20:53

Viena no augstākajām likumību uzraugošajām amatpersonām valstī ir ģenerālprokurors. Viņam ir milzīgas vienpersoniskas pilnvaras, tomēr arī viņa darbībā ir robežas. Par ģenerālprokurora Jura Stukāna iespējamiem pārkāpumiem ziņojumu uzrakstīja ilggadēja prokurore Viorika Jirgena, ziņojums pagājušajā nedēļā kļuva publisks. Un detaļas atklāj patiesi satraucošu ainu. Viorika Jirgena piekrita intervijā "Nekā personīga" izklāstīt pieredzēto un savus motīvus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau gada sākumā pauda gatavību šo amatu ieņemt vēl vienu pilnvaru termiņu. Konkursā pieteicās trīs kandidāti. Taču atlasi uz laiku apturēja. Iemesls  – saņemtais trauksmes cēlēja ziņojums par iespējamiem Stukāna pārkāpumiem.

Prokurorei Viorikai Jirgenai ir vairāk nekā 20  gadu pieredze. Viņa strādājusi ar skaļām un sarežģītām korupcijas lietām, piemēram, ar "Latvenergo" amatpersonu kukuļošanas lietu. Viņa uzturējusi tiesā arī valsts apsūdzību pret Latvijas Bankas eksprezidentu Ilmāra Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Viorikas Jirgenas ziņojums par ģenerālprokuroru Juri Stukānu izraisīja nebijušu  precedentu.

Pieredzējusī prokurore cēla trauksmi, ka premjerministra Krišjāņa Kariņa speciālo reisu lietā ģenerālprokurors bija uzstājis, ka viņai apsūdzība jāceļ personai, kuras vainai juridisku pamatu prokurore nesaskatīja. Tas ir pretlikumīgi, uzskata Jirgena. Jo prokurors lēmumus pieņem neatkarīgi. Un nevar likt viņam veikt darbības pret viņa pārliecību.

"Jā, es trauksmes cēlēja ziņojumā ierakstīju to, ka  es tiku kūdīta izdarīt noziegumu, jo Krimināllikumā ir paredzēta atbildība, ja prokurors ceļ personai apsūdzību, zinot, ka viņa nav vainīga. Es to uztvēru  kā kūdīšanu izdarīt noziegumu, jo es pateicu nepārprotami, es  pateicu, ka es to nedarīšu. Uz to brīdi, kad sākās šīs diskusijas un parādījās šī persona, kas bija aktuāla Stukānam, bija jau sagatavots aizdomās turēto lēmuma projekts, KNAB bija jau sagatavojis. Tikai  viņiem neļāva to pieņemt. Kamēr mēs netiekam skaidrībā ar to "tā saucamo personu", kuru  es nesaucu vārdā. [Jautājums: Tā persona bija politiķis?] Nu, jā, tas ir politiķis."

Stukāns sanāksmē pateicis, ka "ja nebūs, kā vajag, Jirgenai  lietu atņemšot, pamatojot ar to, ka viņa netiek galā ar saviem pienākumiem". Turklāt prokuratūra izņemšot kriminālprocesu no KNAB izmeklēšanas, kas vēlāk, pēc Jirgenas došanās darbnespējā, tiešām notika.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viorika Jirgena
prokurore

Savā trauksmes ziņojumā es arī norādīju, ka patiesībā viņš (Stukāns) gribēja pārlikt atbildību, ja nu gadījumā tiktu uzcelta šai personai apsūdzība, par ko mēs strīdējāmies, un tiesa viņu attaisnos, pārlikt atbildību uz tiesas pleciem par to, ka šī persona galu galā netiks notiesāta. Nu, vismaz divās no tām trijām sapulcēm tā arī pateica, ka ir jāceļ (apsūdzība) un jāsūta, jo sabiedrība nesapratīs, ja mēs tai personai neuzcelsim apsūdzību.

Jirgenas skatījumā Stukāna nostājā vērojama arī politiska nokrāsa. Rudenī Stukāns Saeimā tikās ar opozīcijas deputātiem no "Apvienotā saraksta". Un pēc sanāksmes, kas notika aiz slēgtām durvīm, ziņu sižetā Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars teicis , ka "Kariņa lietā nebūšot kā Zolitūdē, kur atbild tikai mazās skrūvītes. Vainīgie dārgo reisu lietā būšot zināmi līdz gada beigām". Jirgena pieļauj, ka Stukāns pie politiķiem gājis, domājot par savu pārvēlēšanu.

"Šis teikums man lika aizdomāties par to, ka nu viņš ir devis solījumus. Viņš ir politiķiem devis solījumus par šo konkrēto personu," saka Jirgena.

AVOTS: Nra.lv sarunas, 2025.gada 6.jūnijs 

Žurnāliste Kristīne Kravcove: Esiet sveicināti "Nra.lv" Sarunās. Labdien, Stukāna kungs! Ir tāds pavisam karsts laiks pārnestā nozīmē Jūsu karjeras dzīvē. Kas ir noticies šobrīd, un, kāpēc ir tādi saasinājumi? Kas notika, kad Viroika Jirgena vērsās pret Jums , ka esat pārkāpis un aizskāris prokurora tiesības?

Stukāns: Manuprāt, šie apgalvojumi ir nepatiesi un neatbilst patiesībai. [..] Tas ir nazis mugurā, jo tas ir kolēģis, kuru es augstu vērtēju kā juristi. Man nekad ne šajā, ne citos procesos nav bijusi personīga interese.

Stukāns noliedz, ka būtu centies ietekmēt prokurori Jirgenu. Un sanāksmēs izskanējušo sauc  vienkārši par juridiskiem strīdiem. Jirgena viņu apmelojot, cenšoties ietekmēt ģenerālprokurora atlasi. Un iespējams prokurori vada  kādi slēpti mērķi.

"Es pie politiķiem atšķirībā no viņa nestaigāju. Un, ja cilvēks saka, ka šādu frāzi pasaka, tad vajadzētu atrast kaut kādu skaidrojumu, kāda ir mana personīgā politiskā ieinteresētība. Tas nav tas, ko es varu skaidrot, kāpēc es tā darīju. Tas ir vairāk saistīts ar to, ka es gribu paglābt prokuratūru, (ja tā varētu teikt,) nosacīti no Stukāna. Es vienkārši gribu glābt kolēģus no tās situācijas, ka viņi tiek ietekmēti, jo viņš pats galu galā vairākkārt ir pateicis, ka viņš ir licis mainīt maniem kolēģiem un rīkoties pret savu pārliecību. Man tas šķiet nepareizi," saka Jirgena.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Ir publiski jau izskanējis, ka pagājušajā gadā ir aizgājuši 58 kolēģi. Un uz publiski uzdotajiem jautājumiem, kāpēc ir šāds kolēģu aizplūdums, tiek skaidrots tas, ka šie kolēģi ir aizgājuši tāpēc, ka viņi baidās, ka viņiem atņems izdienas pensijas. Man tas šķiet ciniski," turpina prokurore.

Viņa saka arī: "Protams, es nevaru teikt, ka ģenerālprokurors ir rupjš, vulgārs vai vēl kaut kas. Publiski viņš saka, ka viņam ir taisna runa, un ka tā mums ir jāpieņem. Man arī ir taisna runa. Es arī runāju tieši, bet tu vari runāt tieši, neaizskarot otru."

Sanāksmē, kurās piedalījās arī citi, Stukāns lietojis frāzes,  "kā tu skolu  pabeidzi!" un "tikai idotam nav skaidrs".

Prokurore no janvāra ir darba nespējā ar ārstu konstatētu izdegšanu un atpakaļ visdrīzāk neatgriezīsies. Pa šo laiku ir reorganizēta arī viņas nodaļa Ģenerālprokuratūrā, ka uzraudzīja skaļākās korupcijas lietas.

Uz Viorikas Jirgenas rakstīto reaģēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Viņš uzdeva veikt padziļinātu pārbaudi īpaši pilnvarotai senatorei Aijai Brantai.Viņa secināja, ka Stukāna frāzes ir aizskarošas, taču nesasniedz tādu pakāpi, kas dotu pamatu atbrīvot ģenerālprokuroru.

Atzinumā, kuram piekrita gandrīz visi Augstākās tiesas senatori, Stukāna iespējamā kūdināšana veikt noziegumu, kas bija galvenais, kāpēc Jirgena cēla trauksmi, nemaz netika vērtēta.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vaicāts, vai šie fakti bija zināmi AT senatoriem, jo pašā atzinumā, ko rakstīja tiesnese Branta, tas neparādās, Strupišs atbild: "Par kūdīšanu, tad tas ir krimināllikuma pārkāpums un tam jau ir pilnīgi cita izmeklēšanas kārtība. Par kūdīšanu mēs nemaz nevaram lemt. Par kūdīšanu uz nepamatotu apsūdzību celšanu ir kriminālatbildība. Tur jābūt sūdzībai policijā, seko izmeklēšana, prokuratūra."

Apturēto konkursu uz ģenerālprokurora amatu atkal atjaunoja. Un šai nedēļā Tieslietu padome uzklausīja visus trīs kandidātus – prokuroru Uvi Kozlovski, virsprokuroru Aivaru Ostapko un pašreizējo ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Prokuratūrā viņš bija ienācējs no malas, no tiesnešu vidus. Un pirms pieciem gadiem šo amatu ieguva sīvā konkurencē, sacenšoties ar septiņiem citiem pretendentiem.

Stukāna  iepriekšējā darbība šai augstajā postenī nozīmē, ka viņu var izvērtēt padziļinātāk, pirms balsojuma atzina vairāki Tieslietu padomes pārstāvji.

Juris Siliņš
Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs, Tieslietu padomes loceklis

Ir darbi, kas ir veikti, un tās ir šīs strukturālās reformas , kas ģenerālprokuratūrā ir veiktas. Un prokuratūra ir kļuvusi, teiksim tā, par modernāku iestādi.

Irēna Kucina
Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Tieslietu padomes locekle

Protams, pēc likuma tiek vērtēta gan izglītība, gan profesionālā pieredze, nevainojama reputācija, godīgums. Bet man ir svarīgi izvērtēt un uzklausīt viņu  valstisko nostāju.Un arī par to, kā kandidāti spēj cieņpilni komunicēt ar sabiedrību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vaicāts, cik daudz trauksmes cēlēja ziņojumā izskanējusī informācija ietekmēs vai neietekmēs viņa balsojumu, Siliņš atbild: "Tā ir informācija, kas ir jāizvērtē, un bez ievērības neviens no TP padomes locekļiem to neatstās."

Trauksmes cēlējas ziņojuma informāciju  bez ievērības neviens izšķirošajā sēdē neatstāja. Stukānam bija jāatbild uz jautājumiem ne vien par veiktajam reformām un iecerēto, bet arī par Kariņa lidojuma lietu un saviem izteikumiem.

Stukāns saka: "Es nošķiru profesionālo no personīgā. ["Nekā personīga": Bet tajā pašā laikā, diskusiju laikā par profesionāliem jautājumiem, iespējams, lietoju leksikas līdzekļus, sarunvalodu ar emocionālu nokrāsu.] Citreiz cilvēki saka, kāpēc tu esi tik tiešs, un varbūt arī uzstājīgs, ka vajag vairāk diplomātijas. Nu, žēl, uzaugu Ludzā, nekad nebija iespēja domāt par diplomātiju. Man nekad, nekad nevienā kriminālprocesā nav bijis personīgas intereses. Arī šajā (Kariņa lidojuma) lietā man nekāda personīgā interese nebija un mēs nelēmām, kā tagad mēģina eskalēt vienā otrā raidījumā, mēs nerunājām par konkrētām personām."

Slēgtajā daļā, kurā žurnālisti nevarēja piedalīties, nepieciešamo balsu vairākumu –  septiņas balsis – nesavāca neviens no trim ģenerālprokurora amata kandidātiem.

Aigars Strupišs
Augstākās tiesas priekšsēdētājs

Tieslietu padome nolēma nevirzīt nevienu no kandidātiem uz Saeimu apstiprināšanai. Un rīkot jaunu konkursu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Esošā ģenerālprokurora koncepcija profesionāli esot bijusi daudz spēcīgāka par pārējām divām, kas bijušas nekonkrētas, pēc sēdēs sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs.  Tomēr Stukānam nākuši klāt citi aspekti,tai skaitā  trauksmes cēlējas ziņojumā minētie.

Jaunajā konkursā varot pieteikties arī trīs šoreiz atbalstu nesaņēmušie.  Kozlovskis teicis, ka vairs nekandidēs, Ostapko vēl domā, bet Stukāns nav komentējis ne Tieslietu padomes lēmumu, ne atklājis, kā rīkosies pēc savu pilnvaru beigām, kas noslēdzas  11.jūlijā.

Tieslietu padomes sēdē trešdien  notika arī kāds incidents. Atklājās, ka slēgtajā daļā tās  telpās atstāta ieslēgta ierakstīšanas  ierīce. Ieradās Valsts policija un uz kādu telpu pavadīja vienu no sēdi apmeklējušajiem medija pārstāvjiem. Apstākļu noskaidrošanai sākts  kriminālprocess pēc Krimināllikuma nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret valsts pārvaldības kārtību. Lieta ierosināta nevis pret personu, bet par faktu.  Mums zināms, ka ieslēgto diktofonu  atstāja sēdes  atklāto daļu apmeklējušie NRA pārstāvji  no izdevniecības "Mediju nams".

Pēc Jāņiem Tieslietu padome izlems, kurš no  virsprokuroriem pildīs ģenerālprokurora pienākumus, jo Stukānam amats jāatstāj jūlija vidū. Un jaunais konkurss uz to brīdi nebūs vēl noslēdzies. Valsts Prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēris, ka Latvijas valsts nevar atļauties vairākus mēnešus palikt bez ģenerālprokurora, jo starp viņa funkcijām ir ne vien operatīvās darbības uzraudzīšana, bet viņam  jāpieņem  arī nopietni lēmumi valsts drošības jomā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm