Rīgas dome kā dzīvokļu īpašnieks balsos pret RNP jaunajiem apsaimniekošanas līgumiem
No nākamā gada visiem daudzdzīvokļu māju iemītniekiem ēkas ir jāpārņem savā valdījumā. Tas nozīmē, ka īpašo stāvokli zaudēs "Rīgas namu pārvaldnieks", kura pārziņā bija daudzi galvaspilsētas nami. Tas kļūs par tādu pašu tirgus spēlētāju kā citi. Lai saglabātu klientus, namu pārvaldnieks piedāvā pārslēgt līgumus. Bet iedzīvotāji uzskata, ka piedāvājums ir izdevīgs tikai namu pārvaldniekam, arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līgumā saskata netaisnīgus punktus.
"Rīgas namu pārvaldnieka" apsaimniekoto daudzdzīvokļu māju iemītnieki jau kopš vasaras savās pastkastēs saņem šādu līguma projektu. Tiem līdz jaunajam gadam ir jāpieņem lēmums, pretējā gadījumā vienošanās tiks automātiski uzskatīta par noslēgtu.
Šādu dokumentu kaudzīti savās pastkastēs saņēma arī Lokomotīves ielas mājas iedzīvotāji. Ēku ar 75 dzīvokļiem apsaimnieko "Rīgas namu pārvaldnieks". Starp papīriem arī aptaujas anketa, kurā jābalso par sadarbības turpināšanu uz jauniem nosacījumiem.
"Kad es lasīju šo līgumu, šo aptauju, ko RNP mums atsūtīja, tur bija "jā", "pret" vai "atturas", un izskaidrojums sekām. Nebija opcija, ka tas vispār būtu apspriežams. […] Šeit faktiski mēs jau kādu laiku tā dzīvojam, nevis būtu apsaimniekotāja un klienta attiecības, kur mēs pilnvarojam un viņš RNP Civillikuma izpratnē ir pilnvarotais un izpilda mūsu uzdevumus, bet tāda sajūta, ka mēs saņemam tiesas nolēmumus no augšas.
Vienpusēji paaugstina iemaksas remontdarbu uzkrājumu fondā, dubultā mums nepaprasot, mēs noņemam sētnieku, sētnieka jums nebūs vairāk. Lēmums pieņemts no viņu puses, ja gribiet vāciet parakstus, kas atkal ir ļoti grūti un darbietilpīgi. Atsūta mums līgumu, šāda opcija, gribiet, negribiet, noraidiet, viss."
Iedzīvotāji meklēja palīdzību pie juristiem, kuri norādīja uz apšaubāmiem līguma punktiem, piemēram, – ka pārvaldnieks var pat četras reizes gadā grozīt ēku remontdarbu plānu, vienpusēji mainīt līguma nosacījumus, un divreiz gadā pacelt apsaimniekošanas maksu.
"Kad piezvanīju Paura kungam, viņš teica, nu jā, ja nu kas, esam gatavi ar jums runāt, bet tas ir kā sarunas starp Putinu un Trampu, neviens jau nav teicis, ka tās sarunas pie kaut kā aizvedīs. […] Respektīvi, lai sēstos pie RNP par grozījumiem šajā līgumā, ko it kā valdes ir gatava ar mums runāt, mums taču vēl jurists ir jāmeklē un kaut kā mājai…mums pat nav sava krājkasīte…ir jāalgo."
Aprīlī pieņemtais privatizācijas pabeigšanas likums nosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem jāpārņem mājas pārvaldīšana – jādara pašiem vai jāslēdz līgums ar kādu apsaimniekotāju. Ja līdz gadu mijai to neizdarīs, tad automātiski stāsies spēkā "Rīgas namu pārvaldnieka" piedāvātais līgums. Lokomatīves ielas iedzīvotāji ir vienojušies, ka runās ar namu pārvaldnieku par līgumu mainīšanu.
"Kopā mums ir 143 tūkstoši līgumu. To iedzīvotāju vidējo aktivitāti savas mājas pārvaldīšanās demonstrē šie paši 10% aptaujas, kurās notiek kvorums. Ir, protams, ļoti viegli vainot mūs, ka neesam izveduši individuālas sarunas ar katru no 143 tūkstošiem dzīvokļu īpašnieku, bet tā vietā esam vadījuši ļoti kvalitatīvas sarunas ar pilnvarotām personām, biedrību pārstāvjiem, ar tiem, kas ir izrādījuši gatavību šīm sarunām. […] Tas, ko dzīvokļu īpašnieki sagaida ir drošība, elastība, caurspīdība un vienlīdzība, un tieši šos aspektus ar savu jauno līgumu nodrošinām."
"Līgums kā tāds ir pretrunā tai būtībai, kas noteikta likumā, ka dzīvokļu īpašnieki un kopība ir galvenie dzīvojamās mājas valdnieki."
Līgumā tiesības un pienākumi nav sabalansēti, un dominē pārvaldnieka intereses, uzskata zvērināts advokāts Jānis Lapsa, kurš specializējas īpašuma tiesību jomā.
"Šeit, ja mēs skatāmies līgumu, ir diezgan daudz punktu, ka dzīvokļu īpašniekiem jādara tas, tas, tas savlaicīgi […] Tāpat šeit ir tādas lietas, kā piemēram, nodot parādu piedziņu, tātad pārvaldnieks ir tiesīgs nodot parādu piedziņu pret dzīvokļu īpašniekiem citām personām, pret parādu piedzinējiem, nav nekas teikts, ko dzīvokļu īpašnieki var darīt. Ko darīt nav īsti redzama šī atbildība, ko arī paģēr likums, ka līgumā jānosaka pārvaldnieka atbildības apjoms un iestāšanās brīdis."
Līgumu pēta arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un pirmsšķietami saskatījis netaisnīgus punktus. Piemēram, ka vienošanās laušanas periods ir mēnesis, taču mājas uzkrāto naudu uzņēmums var atgriezt trīs mēnešu laikā.
"(NP: Cik juridiski saistoši tas ir? Proti, vai "Rīgas namu pārvaldnieks" var ignorēt šo atzinumu un pateikt, ka nelabos līgumu?) Protams, mēs kā centrs ceram uz pārvaldnieka sadarbību un ieklausīšanos centra sniegtajā viedoklī. Centrs papildu ir tiesīgs aicināt iesniegt rakstveida apņemšanos novērst šos netaisnīgos un precizēt neskaidros līguma nosacījumus."
"Mēs esam aktīvā komunikācijā ar patērētāju tiesību aizsardzības centru. Esam par to ļoti priecīgi. Ja mums izdosies saņemt kādu ļoti labu ierosinājumu, ko mēs savā līgumā varētu uzlabot, mēs ar lielāko prieku to nekavējoši darīsim. Vēlos arī uzsvērt, ja tas būs ar patērētāju tiesību aizsardzības centra rekomendāciju, tad šādi uzlabojumi stāsies spēkā līgumā automātiski."
Vislielāko nesaprašanu rada līguma punkts, kas paredz mājas uzkrājumu ieguldīt termiņdepozītā vai vērtspapīros. PTAC uzskata, ka šādi finanšu darījumi līgumā jāatrunā precīzi, jo tā ir mājas iedzīvotāju nauda un ar to nevar rīkoties kā ienāk prātā. Kam pienāksies procenti no šāda darījuma un vai mājas uzkrājums būs pieejams, ja piepeši radīsies tāda nepieciešamība- par to šaubas pauž advokāts Lapsa.
"Tas varbūt nav slikti, varbūt pārvaldnieks šo dzīvokļu īpašnieku uzrkājumus sadala, diferencē, lai nebūtu, kā mēs zinām, kādreiz kāda banka aizveras ciet un nevar dabūt. Bet atkal, kā var pārvaldnieks, ja viņiem pārvaldīšanā būs tūkstošiem māju, kā viņi to sadalīs? Vai tiešām katrai mājai būs savs konts? Par to es šaubos. "
"Rīgas namu pārvaldnieks" līgumu tagad nelabos, viņi gaidīs patērētāju aizsardzības centra atzinumu. Cik ilgi centrs vērtēs līgumu- nav zināms. Tāpat nav skaidrs kā apspriedīs jauno līguma variantu, ja tāds būs, vai iedzīvotājiem atkal būs jābalso.
"Arī tagadējā līgumā redakcijā nekas pret patērētāju tiesībām nav kā tāds pret likumu, kādi novērojumi ir bijuši kā varētu skaidrāk, ko varētu uzlabot, bet nav jau konstatējami, ka kaut kas būtu pret likumu."
"Rīgas namu pārvaldnieks" apsaimnieko arī ap 4200 pašvaldības dzīvokļu. Arī Rīgas Domei kā īpašniekam jāpiedalās balsošanā par RNP līgumu. Mājokļu un vides departaments balsos pret, jo viņiem jau ir vienošanās par īres līgumu slēgšanu, apsekošanu, parādu piedziņu, kas departamenta vērtējumā ir pretrunā jaunajam līgumam.
"(NP: Vai RNP ir izrādījis pretimnākšanu labot līgumā punktus uz kuriem norādījis departaments?) Īpašas atsaucības nav bijis. […] RNP apsaimnieko mūsu īres dzīvokļus, mūsu sociālos dzīvokļus, kas pats par sevi nav biznesa projekts, tā ir mājokļu funkcija. Palīdzības sniegšana iespējams nav tas ērtākais biznesa veids, ko varētu darīt. Taču ja pašvaldība šādu uzdevumu kapitālsabiedrībai ir deleģējusi, tai tas joprojām ir jāturpina."
"Atbilstoši dzīvokļu īpašuma likumam visi īpašniekie bauda vienādas tiesības un vienādus pienākumus, mēs turpinām šo skaidrojošo darbu ar Mājokļu un vides departamentu. Protams, mums ir žēl, ja viņiem šīs līguma projekts nešķiet kaut kādā veidā pieņemams kā dzīvokļa īpašniekam un tādas ir viņu tiesības, balsot pret, par vai nebalsot vispār."
Aptaujāta aptuveni puse no 3400 "Rīgas namu pārvaldnieka" mājām. Pagaidām skaidrs ka pie viņiem paliks apmēram 1400 ēkas. Kvorumu izdevies savākt tikai 10%, bet pārējos gadījumos vienošanos stāsies spēkā automātiski. 75 mājas atteikušās turpināt sadarbību ar pārvaldnieku.
Esot arī ēkas, kuru iedzīvotāji nobalsojuši pret līguma slēgšanu ar namu pārvaldnieku, taču nav arī pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības. Likums skaidri nepasaka, kā šādā gadījumā rīkoties, tāpēc uzņēmums vērsies Saeimā, lai normu precizē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
