Satiksmes ministrija grib pie CSDD pievienot ZM iestādi, kas pārbauda traktorus un meža tehniku
Automašīnu tehniskās apskates ir CSDD monopols. Lai gan daudzās Eiropas valstīs šo ikgadējo pārbaudi var veikt arī, piemēram, sertificētos autoservisos. Konkurences padome iepriekš brīdināja, ka šāds noslēgts tirgus ir negodīgs. Bet tā vietā, lai to pārskatītu, Satiksmes ministrija iecerējusi pie CSDD pievienot ZM iestādi, kas pārbauda traktorus un meža tehniku. Šāds punkts bija birokrātijas apkarošanas plānā. Tā dēļ starp koalīcijas partijām ZZS un "Progresīvie" radies pamatīgs konflikts.
Moto un auto tehnisko apskati valsts vārdā organizē CSDD. Savukārt pašas pārbaudes neveic valsts, bet privātuzņēmumi, kam direkcija par paveikto darbu maksā. Ilgus gadus bijušas tikai dažas šādā eksluzīvā stāvoklī nonākušas firmas. 2023.gadā bija izsludināts iepirkums, ko dēvēja par pēdējos gados apjomīgāko. Termiņš – 10 gadi. Summa – ap 230 miljoniem eiro. 32 no 33 CSDD filialēm visā Latvijā pieteicās tikai tās firmas, kas katrā konkrētajā vietā bija strādājušas līdz tam. Konkurences padome jau vairākkārt norādījusi – Latvijā tehniskās apskates tirgus ir nepamatoti ierobežots.
CSDD līgumu summas:
- "Auteko & TUV" – 82 597 678 eiro
- "Autests" – 78 882 834 eiro
- "Scantest" – 70 127 488 eiro
- "Venttests" – 4 889 968 eiro
"No konkurences viedokļa situācija kāda bija, tāda arī ir palikusi. Šajā gadījumā mēs zaudējam 10 gadus tikai tāpēc, ka nevaram nogriezt ātrāk šo situāciju. Ja mēs nebūtu sludinājuši konkursu, bet attiecīgi atvēruši vaļā (tirgu), jau tagad cilvēkiem būtu lielāka iespēja izvēlēties."
Citās valstīs pārbaudes var veikt, piemēram, arī licencēti un stingri uzraudzīti autoservisi. Bet ir jābūt kārtībai un noteikumiem, kas to regulē. Vienlaikus ar apjomīgo CSDD iepirkumu pirms 2 gadiem, Saeimā agrākā konkurences uzraudze Skaidrīte Ābrama kopā ar citu partiju politiķiem panāca grozījumus Ceļu satiksmes likumā.
Tajā noteikts, ka līdz šī gada beigām jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, kas aprakstītu kontroles mehānismus un regulējumu tiem autoservisiem, kas gribētu piedalīties auto pārbaužu veikšanā.
Ceļu satiksmes likuma grozījums par 16. panta trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod šā likuma 16. panta septītajā daļā minētos noteikumus, kas nosaka akreditācijas prasības personai, kura veic transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates ietvaros.
"Diemžēl toreiz bija mēnesis pēc tam, kad bija noticis jaunais konkurss, atvērtais konkurss, kur atvērtā konkursa rezultātā nepieteicās neviens cits pretendents. Loģiski, ja paskatāmies uz noteikumiem, kas tur bija rakstīti. Jābūt atsevišķai mājai, tehnikai, pieredzei. Kāpēc nevarētu servisi, kas ir daudzkārt labāk aprīkoti specifiski konkrētām markām. Labāk aprīkoti un spējīgi veikt daudz plašāku pakalpojumu klāstu."
"Ļoti liels lobijs. Es arī šobrīd dzirdu – visi saka – CSDD tas tik ir uzņēmums. Un es saku – iedodiet man monopolstāvokli, es varēšu uzlikt jebkuru cenu par pakalpojumu un, protams, to nodrošināšu pēc labākās sirdsapziņas. Tā ir tā domāšana – ja ir monopoluzņēmums, tad tur viss ir kārtībā un citādi nevar būt. Var būt. CSDD varētu palikt uzraudzība – pārbaudīt kas un kā notiek. Protams, tas iepirkums nebija tāds, kas varētu pavērt tirgum lielākas iespējas."
"CSDD ir izkārtne. Bet tas, kur fiziski tiek veiktas tehniskās pārbaudes ir vienmēr bijuši uzņēmumi. Tie ir 2 īpašnieki Latvijā. 2 uzņēmumi, kas kontrolējuši visas stacijas. Tas ir bizness."
Saeimas deputātu grozītais likums nosaka, ka Satiksmes ministrijai jau līdz šī gada beigām jāsagatavo un Valdībai jāpieņem jaunā kārtība, kas varētu uzraudzīt servisus, lai Latvijā līdzīgi kā Vācijā, Nīderlandē, Francijā, Itālijā un daudzviet citur Eiropā šo tirgu atvērtu daudz vairāk spēlētājiem. Bet ministrija vilcinās un dokuments noteiktajā laikā nebūs gatavs. Lai arī tam bija vairāk kā divi gadi, ministrijas ieskatā, darbu nevarot sasteigt. Jāvērtē iespējamas izmaiņas Eiropas direktīvās un jādiskutē ar nozari.
SM atbilde Nekā Personīga:
Tehniskā apskate Latvijā tiek veikta atbilstoši 2020.gada 11.augusta Ministru kabineta sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par tehniskās apskates pakalpojuma attīstību 2021.-2030.gadam" paredzētajam darbības modelim transportlīdzekļu tehniskās apskates jomā, saskaņā ar kuru, atbilstoši Ceļu satiksmes likumam, CSDD veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati, nodrošina tehniskās apskates procesa uzraudzību, kā arī normatīvajos aktos noteikto maksājumu iekasēšanu un valsts deleģēto funkciju izpildi. Tehniskās kontroles pakalpojumu nodrošina komersanti, kas izvēlēti Publisko iepirkumu likumā noteiktā kārtībā veiktas publiskas iepirkuma procedūras rezultātā un ar kuriem 2023.gadā noslēgti līgumi par transportlīdzekļu tehniskās kontroles pakalpojuma nodrošināšanu 10 gadu periodā.
Patreiz ir praktiski pabeigts šo tehniskās apskates staciju akreditācijas process pamatojoties uz esošo akreditācijas kārtību. Šobrīd Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka akreditācijas prasības personai, kura veic transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates ietvaros ir izstrādes stadijā, kuras laikā ir apzināta ārvalstu pieredze, kā arī tiek izvērtēti vairāki akreditācijas risinājumu varianti, lai arī nākotnē nodrošinātu tehniskās kontroles veikšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un Ministru kabineta noteikumu Nr.295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa" prasībām.
Esošas tehniskās apskates stacijas ir akreditētas uz 10 gadiem, tas nozīmē, ka jaunā akreditācijas kārtība tiks piemērota tehniskās apskates stacijām, kas uzsāks darbu pēc 2033.gada. Un ņemot vērā, ka šie jaunie MK noteikumi tiks izmantoti pēc ilgāka laika, nebūtu labi tos pieņemt sasteigtus, bet izdiskutēt ar nozares pārstāvjiem, kā arī jāņem vērā, ka šobrīd notiek darbs pie augstāk minētās Direktīvas grozījumu projekta, kas paredz tehniskajās apskatēs ieviest jaunas kontroles metodes.
"Es neesmu pret to, ka diskusija var atgriezties, bet jautājums vai mēs tādā veidā nesamazinātu šo kvalitātes latiņu. Tehnoloģijas iet uz priekšu, arī elektroauto un tur vajadzīgas dārgas iekārtas, kas veic mērījumus. Es neesmu pret diskusiju, bet jāskatās, kādi ir ieguvumi sabiedrībai."
Lai mazinātu birokrātiju satiksmes ministrija grib pie CSDD pievienot Zemkopības ministrijas iestādi, kas pārbauda traktorus un meža tehniku. Tas radījis pamatīgu saķeršanos starp ZZS un "Progresīvajiem".
Pretēji ieteikumiem CSDD monopolu mazināt, Satiksmes ministrija cenšas to palielināt. Birokrātijas apkarošanas plānā bija piedāvājums Zemkopības ministrijas pārraudzīto Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru (VTUA), kas testē tehnisko stāvokli dažāda veida smagajai tehnikai, pievienot CSDD. Šis priekšlikums jau izgājis sabiedrisko apspriešanu, bet saskārās ar ļoti lielām zemnieku organizāciju iebildēm.
"Jā, tas bija Satiksmes ministrijas un priekšlikums, kā varētu sakārtot un kopā veikt šo uzraudzību, kur būtu reāli izdevumu samazinājumi iespējami. Es tikos gan ar asociācijām, pārstāvjiem, bet vienlaikus ZZS attieksme bija ļoti noraidoša."
"Šī ideja ir ļoti veca, jo CSDD redz iespēju uz lauksaimnieku rēķina nopelnīt. Un es atgādināšu, ja šo funkciju veic aģentūra, tad CSDD mērķis ir pelnīt. Mūsuprāt, ja mērķis ir pelnīt, tad noteikti pakalpojumi būs dārgāki. "Progresīvie" vēlējās pārņemt šo funkciju CSDD paspārnē."
NP: Tas bija mēģinājums progresīvajiem atriebties ZZS kaut kā? Noņemot no viņu saimniecības šo funkciju nost.
Nekādā gadījumā. Es nedomāju te ir kādam kādas saimniecības. Mēs esam viena valsts, viena sabiedrība.
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras darbu ar saviem maksājumiem uztur paši zemnieki. Valsts dotācijas pienākas tikai aģentūras paspārnē esošajam Kārļa Ulmaņa, kā arī Lauksaimniecības muzejam. Inspektori, kuri pārbauda graudu kombainus, traktorus, mežizstrādes tehniku, brauc pie to īpašniekiem uz saimniecībām. Aģentūras direktors ir pārliecināts – ja šo funkciju nodos citam, pakalpojumu cenas augs, jo CSDD uzdevums ir pelnīt. Aģentūra strādā pēc pašizmaksas principa.
"Tam vispār ir sena vēsture. Tas gadu desmitiem notiek. Tiklīdz ir valstī kāda viļņošanās un revolūcijas, tā no CSDD puses tiek pacelts jautājums, ka būtu labi, ja mēs būtu kopīgi. Un šoreiz arī. Zinot viedokli, ka lauksaimnieki ir pret, tika gatavots informatīvais ziņojums, un tas tika skaņots sabiedrībā. Un tāpēc arī zinot to, ka šeit ir maksātspējīga klientūra, un tāpēc tas arī ir. Es nedomāju, ka tur ir kaut kas vairāk. Tieši aprēķins."
Un tāpēc arī zinot to, ka šeit ir maksātspējīga klientūra, un tāpēc tas arī ir. es nedomāju, ka tur ir kaut kas vairāk. Tieši aprēķins.
"Ir jāsaprot, ka Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru principā uzturam mēs, uzņēmēji. Lauksaimnieki. Meža nozare. Ceļu būve. Viss, ko mēs samaksājam, viss aiziet VTUA uzturēšanai. Es neesmu dzirdējis, ka VTUA būtu izveidota padome, atšķirībā no CSDD, kur tā ir, un ir atalgota. Un, manuprāt, labi atalgota. Manuprāt VTUA direktors nav saņēmis un, visticamāk, nekad arī nesaņems tādu atalgojumu kā saņem Aksenoka kungs. Ap 130 tūkstošiem eiro gadā. Manuprāt, pat premjere tik daudz nenopelna. Ja nemaldos, CSDD pēdējā budžetā iemaksāja divus miljonus eiro. Nākamajā gadā viņi plāno iemaksāt četrus miljonus. Tad ir jautājums – CSDD ir naudas iekasēšanas mašīna, vai tā ir iestāde, kas rūpējas par satiksmes drošību un lai pa ceļu brauktu pārbaudītas un tehniksi drošas mašīnas?"
"Pārmetums par lielajām algām ir diezgan subjektīvs. Kas vienam ir liela, otram ir maza. Šobrīd es negribētu teikt, ka CSDD pakalpojums būs dārgāks tikai tāpēc, ka valdei vai padomei ir lielas algas, manuprāt tas ir nekorekts.
NP: Bet tā ideja nāca no jums vai tā nāca no politiķiem?
Ideja nāca no politiķiem. CSDD mērķis nav pārņemt VTUA un, kā jūs sakāt, iegūt papildus peļņas avotu, lai tikai būtu lielas algas un tā tālāk. Ja valdība ar savu deleģējumu uzdos to darīt, tad to darīsim pēc labākās sirdsapziņas. Bet ne tā, ka esam nosprauduši šo mērķi."
Šonedēļ jaunajā birokrātijas apkarotāja amatā darbu sāka Jānis Endziņš. Viņš nesola izķert, kuras iestādes pērk nesamērīgi dārgus auto vai maksā priekšniekiem pārāk lielas algas. Endziņa komanda meklēšot funkcijas, kuras var atcelt vai mazināt, lai visiem atvieglotu dzīvi. CSDD un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras neīstenotā apvienošana esot uzskatāms piemērs tam, ka viņa darbs ir tikai rekomendējošs un gala vārds – veikt reformas vai arī nē – būs politiķu darbs.
"Diemžēl šī ir ikdiena, ko mēs līdz šim esam redzējuši, un šis piemērs ir diezgan raksturīgs tam, ka vismaz, manā pārliecībā, apvienošana būtu pareizs solis no dažādiem aspektiem. Tas nav noticis. Tas, ko es ceru, ka ar manu ienākšanu šajā birokrātijas rīcības grupas vadībā – ka varbūt izdosies pakoriģēt un tās feodālās tēmas nolikt malā. Paskatīties uz birokrātiju kā kopīgu problēmu, kura ir atrisināma, neatkarīgi no tā, kuras partijas paspārnē ir viena vai otra institūcija.
Kāpēc jums šķiet, ka jums izdosies?
Man parasti izdodas. Punkts viens. Punkts divi – es šai stratēģijai ticu. Ja es neticētu, ka to var izdarīt, es nebūtu šo darbu uzņēmies. Pagaidām es vēl ticu tam, ka Latvijā ir pietiekami daudz gaišu prātu, kas patiešām grib Latvijai labu, un līdz ar to es ticu, ka izdosies.
Pēc zemnieku iebildēm plāns aģentūru pievienot CSDD nav atlikts. Satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie") saka – diskusijas turpināsies. Tikmēr Zemnieku Saeima birokrātijas apkarotājam Endziņam, kura darba grupa tieši pirmdien, 8. decembrī, sanāks uz ikmēneša sanāksmi, piedāvā pārskatīt arī Autotransporta direkcijas darbu. Jo, piemēram, zemniekiem direkcijā ir jāpērk īpašas pašpārvadājuma atļaujas, lai viņi ar saviem kravas auto varētu pārvadāt savus izaudzētos graudus, kartupeļus vai kāpostus. Tā esot lieka un absurda prasība, kas ir vēl viena formalitāte, par ko jāmaksā, bet jēgas no tās neesot nekādas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
