Strupišs: Neesmu uzrunājis Juri Stukānu atkārtoti kandidēt ģenerālprokurora amatam
Jau divus mēnešus Latvijā nav pilntiesīga ģenerālprokurora. Pirms Jāņiem notikušajā konkursā Jurim Stukānam pietrūka balsu, lai viņu apstiprinātu amatā vēl uz pieciem gadiem. Tomēr daudziem par pārsteigumu Stukāns kandidē uz šo amatu atkārtoti. Visu četru ģenerālprokurora kandidātu uzklausīšana Tieslietu padomē atlikta uz novembri. Ģenerālprokurora iecelšana Saeimā var sakrist ar valsts budžeta skatīšanu. Opozīcijas deputāti neizslēdz, ka ģenerālprokurora amats koalīcijai var kļūt par tirgošanās objektu.
Ir trešdienas pusdienlaiks. Uz Latvijas radio dodas četri bijušie kolēģi, lai pēc ilgāka pārtraukuma visi sēstos pie viena galda. Ambīcijas ieņemt vienu no ietekmīgākajiem un svarīgākajiem posteņiem valstī viņiem bija arī pirms pieciem gadiem. Toreiz Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amatam izvēlējās no tiesnešu vidus nākušo Juri Stukānu.
Šā gada jūnijā Tieslietu padomes vairākumam bija cits viedoklis. Vērtējot prokuratūras darbu Stukāna vadībā, tā lēma, ka viņš nebūtu vēlreiz jāapstiprina amatā uz vēl vienu termiņu. Šāds iznākums iedrošināja Stukāna sāncenšus pieteikties atkārtoti izsludinātajā konkursā.
"Tieslietu padome izbrāķēja [Stukānu] zināmā mērā, tāpēc es izvērtēju savas spējas iespējas, uzklausīju kolēģu viedokli, saņēmu tādu fundamentālu atbalstu no kolēģiem, iedrošinājumu."
"Tās visas labās lietas, kas tika panāktas, kad es vadīju prokuroru biedrību, viņas nestrādā. Un tas viss ir atkarīgs no vadītāja līmeņa, tāpēc mana motivācija (piedalīties konkursā) ir visas labās lietas mēģināt iedzīvināt."
Ilggadējais Prokuroru biedrības prezidents Jānis Ilsteris darbu iestādē atstāja pirms četriem gadiem un turpina strādāt par juristu Konkurences padomē. Viņš savulaik kopā ar kolēģi Juri Jurisu bija viens no skaļās Ventspils eksmēra Aivara Lemberga lietas prokuroriem. Arī Juris Juriss darbu prokuratūrā atstāja pēc tam, kad Saeima viņu ievēlēja par Satversmes tiesas tiesnesi. Prokuratūrā viņam ir vairāk nekā 25 gadu pieredze.
"Manā lietvedībā bijušas dažādas lietas, tostarp ar lielu sabiedrības rezonansi, man ir akadēmiskā pieredze, kas ļauj plašāk paskatīties uz procesiem."
Atšķirībā no pārējiem kandidātiem, bijušais ģenerālprokurors Juris Stukāns savu motivāciju atkal kandidēt "Nekā personīga" neatklāja. Tāpat kā to, kas liek domāt, ka tas pats Tieslietu padomes sastāvs ar dažu mēnešu starpību lems citādi.
("Nekā personīga": Kāpēc jūs redzat, ka tā pati Tieslietu padome, kas nobalsoja pret.) Kāpēc jūs domājat, ka tā pati? ("Nekā personīga": Kas tad ir mainījies?) Sagaidiet. Tad, kad būs padome [Tieslietu padome], tad paskatīsieties, vai mainīsies vai nē. Viss savā dzīvē ir īstajā vietā un īstajā laikā un pienācīgā kārtībā, 1812. pants Civillikumā. Vot, pamēģiniet strādāt pēc šī principa, un tad viss būs kārtībā. ("Nekā personīga": Bet savu motivāciju neatklāsit, kāpēc atkārtoti pieteicāties.) Stukāns pagriež muguru un aiziet.
Stukāns pēc viņam nelabvēlīgā Tieslietu padomes lēmuma medijiem savus tālākos plānus negribēja atklāt. Līdz pat augusta beigām, kad laikrakstā "Diena" Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs izpauda slēgtās sēdes balsojumu un to, cik tieši balsis Stukānam pietrūka.
Fragments no AT un TP piekšsēdētāja Aigara Strupiša intervijas "Dienā" 15.08.2025: " .. rezultāts bija tāds, ka Stukānam pietrūka balsu, lai viņš tiktu apstiprināts otrreiz. Tas nebija tā, ka Tieslietu padome viennozīmīgi, vienbalsīgi lēma, ka viņš neder, bija tā, ka pieci balsoja "par", seši balsoja "pret", divi "atturējās". Viņam pietrūka dažu balsu."
("Nekā personīga": Jūs atklājāt balsojumu, kā Tieslietu padome izšķīrās Stukāna jautājumā. Kāpēc jūs tā darījāt?) Tur nav nekā slēpjama. Slēgts balsojums nozīmē, ka nezina, kā kurš ir balsojis, bet balsojuma rezultātam ir jāparādās. Citādi sabiedrībai var rasties šaubas, varbūt kaut kas noslēpts, vai citādi.
("Nekā personīga": Stukānam kungam tas ļāva izskaitļot, cik balsis viņam pietrūka, zinot, ka todien TP nebija pilnā sastāvā.) Bet tas ir normāli. Jābūt zināmam.
("Nekā personīga": Jūs neiedrošinājāt viņu tādā veidā?) Nē.
("Nekā personīga": Un neko nepārkāpāt?) Nē.
("Nekā personīga" :Vai viņu [Juri Stukānu] aicinājāt personīgi kandidēt vēlreiz?) Nē, es viņam zvanīju, tajā vai nākamajā dienā un prasīju, nu, tā koleģiāli, vai kandidēsi atkārtoti , un viņš teica, nē, nekandidēšu, bet vairāk mums sarunu par šo tēmu nav bijušas."
Tūlīt pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma Valsts prezidents aicināja nekavēties, jo valsts nevarot ilgstoši iztikt bez ģenerālprokurora. Daudzi likumi viņam paredz īpašas pilnvaras. Ģenerālprokuroram ir svarīga loma arī ar valsts drošību saistītos jautājumos. Tomēr Tieslietu padomes priekšsēdētājs sēdi, kurā notiktu kandidātu uzklausīšana, ir nozīmējis vēl pēc 2 mēnešiem- 7.novembrī. Jo esot jādod laiks, lai dienesti veic kandidātu pārbaudi, un sabiedrība pietiekami iepazīstas ar kandidātu koncepcijām.
"Šobrīd provizoriski mēs plānojam Tieslietu padomes sēdi uz 7.novembri.
("Nekā personīga": Jūs teiktu, ka nekāda apzināta kavēšanās nenotiek šobrīd?) Nē, nē."
Satraukumu, ka balsojums par ģenerālprokuroru var nonākt Saeimā līdz ar valsts budžeta skatīšanu, pauž opozīcijas deputāti. Atgādinot situāciju pirms gada, kad ekonomikai svarīgais Latvijas Bankas prezidenta amats kļuva par vienu no politiskās tirgošanās objektu valdošo partiju starpā.
"Neslēpsim, ka ģenerālprokurora loma ļoti daudzu kriminālprocesu virzīšanai vai nevirzīšanā, ir milzīga. Slikti, ka tas ir vienlaikus ar budžetu. Tur es paredzu koalīcijai tirgošanos. Gribat valdību, nu, tad jums jāatbalsta tāds kandidāts. Ja tas tā notiks, tad tas nav glaimojoši mūsu valstij."
"Šajā gadījumā man ir sajūta, ka kāds kaut ko mēģina pabīdīt, to procesu uz vienu vai otru pusi, kā rezultātā nav skaidrs, vai līdz Ziemassvētkiem vispār tiks ievēlēts nākamais ģenerālprokurors. Gan "Jaunā Vienotība", kurai Tieslietu padomē ir divi savi pārstāvji, gan zaļzemnieki noraida, ka aizkulisēs būtu sākušās kādas sarunas un mēģinājums panākt kādu vienošanos par nākamo ģenerālprokuroru."
"Es ceru uz ātru drošības iestāžu pārbaudi, lai tālāk jau Tieslietu padome var lemt par labāko kandidātu ģenerālprokurora amatam. ("Nekā personīga": Politiķi nav ieinteresēti šī procesa novilcināšanā?) Protams, nē."
("Nekā personīga": Piekritīsit, ģenerālprokurors ir ļoti svarīga figūra.)
Ļoti svarīgs. Ļoti svarīga figūra.
("Nekā personīga"): Bet šo jautājumu atliekot, nesanāk, ka kopā ar budžetu šis amats var kļūt par politiskā tirgus objektu?) Ziniet, man šobrīd nav tādu indikāciju. Es par to arī neesmu runājusi. Būtu bijis labāk, ja tas būtu [skatīts] ātrāk.
("Nekā personīga": ZZS ir kāds favorīts starp tiem četriem kandidātiem šobrīd?) Nē, tāda nav šobrīd."
"Manā ieskatā tam, protams, nevajadzētu sakrist ar budžeta pieņemšanas laiku, jo ir likumsakarīgi, ka politiskā uzmanība būs tik daudz veltīta budžetam."
Visiem ģenerālprokurora amata kandidātiem dažādos laikos iepriekš ir izsniegtas speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu, "Nekā personīga" apliecināja kā paši kandidāti, tā Satversmes aizsardzības birojā. Taču dienests neprecizēja, tieši cik ilgā laikā pārbaude būs pabeigta.
Turpinot par to, ko nozīmē nonākšana īstajā vietā un īstajā laikā, mūsu uzmanību šonedēļ piesaistīja kāda rokāde Augstākajā tiesā. No 1.oktobra pēc paša vēlēšanās izdienas pensijā izlēmis doties kādreizējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Viņam pirms gada bija iedalīta Aivara Lemberga lieta, kas tiesā ir jau 17 gadu un kurā gala spriedums joprojām nav pieņemts. Savukārt uz brīvo tiesneša vietu Augstākajā tiesā kandidē advokāts Jānis Rozenbergs. Viņš ir ne tikai mācībspēks, un ir ilgstoši vadījis advokātu padomi, viņš Lemberga lietā bijis aizstāvis vienam no apsūdzētajiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
