Tiesa atļauj SIA "Bleste" saņemt iesaldētu naudu no sankcijās esošā krievu oligarha Meļņčenko uzņēmumiem
Administratīvā apgabaltiesa lēmusi atbrīvot iesaldētu naudu no Eiropas Savienības sankcijās esoša Krievijas oligarha Andreja Meļčenko kontrolētiem uzņēmumiem. Ar miljardiera saistīto Murmanskas ostu Latvijas eksportētājs SIA "Bleste" veica darījumus jau pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Un Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uzskata, ka šai naudai bija jāpaliek arestētai. Tomēr tiesa, dienestam negaidīti, nonākusi pie citiem secinājumiem, kas FID ieskatā var apdraudēt sankciju režīma efektivitāti. Šonedēļ dienests iesniedzis Kasācijas sūdzību, un cer, ka spriedums par iesaldētās naudas atbrīvošanu nestāsies spēkā.
Krievijas miljardieris Andrejs Meļņičenko dienā, kad Krievija sāka karu Ukrainā, bija to 37 uzņēmēju vidū, kuri bija audiencē pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Meļņičenko savu bagātību ieguvis ar ogļu uzņēmumu SUEK, kam ir kontrole pār Kremlim stratēģiski svarīgo Arktikas ostu Murmanskā. Pēc agresorvalsts pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Eiropas Savienība 2022. gada martā pret Meļņičenko noteica sankcijas. Miljardieris īpašumus pārrakstīja sievai, par labuma guvēju miljardu peļņu nesošajos uzņēmumos kļuva dzīvesbiedre Aleksandra. Tas nepaglāba no aresta ne Meļņičenko ģimenes līdzekļus Eiropā, ne Filipa Starka speciāli uzņēmējam dizainēto jahtu, kas bija pietauvota Itālijas ostā. Arī Aleksandru Meļņičenko iekļāva Eiropas savienības sankciju sarakstā.
"Ko nozīmē sankcijas? Tas nozīmē, ka jūsu aktīvi, (kā to labāk pateikt), pamatā ir arestēti un rezultātā pieaug konfiskācijas riski. Pēc šī – visi uzņēmēji, vai kompānijas, ar kurām jums ir darījumi rietumos, vairs nevar ar jums veikt nekādas finanšu operācijas. Līdz ar to jums jāpārtrauc bizness ar uzņēmumiem valstīs, kuras šīs sankcijas piemēro. Un trešais – man ir aizliegts iebraukt rietumvalstīs. Lūk, ko nozīmē sankcijas."
Latvijas uzņēmums SIA "Bleste" jau pēc kara sākuma 2022. gadā no jūnija līdz decembrim slēdza vairākus jaunus līgumus ar Melņičenko ģimenei pastarpināti piederošajiem Murmanskas ostas uzņēmumiem (MCSP –"Murmansk Commercial Sea Port, un MBT – "Murmansk Bulk Terminal) par greiferu piegādi. Kravu ar tehniku nosūtīja, bet no Krievijas veikto maksājumu – turpat ceturdaļmiljonu (235 340 eiro) Latvijas uzņēmums nesaņēma. Latvijas kredītiestāde naudu iesaldēja, jo maksātājs ir sankcijās esošu personu kontrolē.
Dinis Hruščovs ir SIA "Bleste" īpašnieka un vadītāja Anatolija Hruščova dēls. 1990. gadu vidū dibinātais uzņēmums ražo ostām paredzētu aprīkojumu, pamatā specializējas greiferu izgatavošanā. Uzņēmumā uzskata, ka no Murmanskas ostas firmām skaitītā nauda iesaldēta nepamatoti. Greiferu ražotājs savulaik saņēmis piedāvājumu piedalīties iepirkumā Krievijā. Esot pārbaudījis ostas un termināļa amatpersonas, kā arī pieprasījis apliecinājuma vēstules, ka darījuma partneri nav pakļauti sankcijām. Firmai neesot bijis iespējams saņemt informāciju un veikt izpēti tādā mērā kā bankai.
Finanšu izlūkošanas dienests ir pretējās domās.
"Šis uzņēmums turpināja sadarboties ar Krieviju jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Objektīvi būtu sagaidāms, ka, neskatoties uz nekādiem morāliem apsvērumiem, ja kāds turpina sadarboties ar Krieviju jau pēc kara sākuma, ir jāizdara savas mājas darbs. Ne visa sadarbība ir pakļauta sankcijām, tā patiešām ir, ir jāpārbauda, vai preces vai pakalpojumus drīkst sniegt, bet tikpat būtiski, ja ne būtiskāk, ir pārliecināties, kas ir sadarbības partneris."
SIA "Bleste" vērsās pret Finanšu izlūkošanas dienestu Administratīvajā tiesā un pirmajā instancē zaudēja. Apgabaltiesa šā gada 18. februāra spriedumā lēma pretēji – ka iesaldētā nauda jāatbrīvo.
NP: Šobrīd ir divi pretēji tiesas spriedumi – viens jums nelabvēlīgs, viens labvēlīgs.
DH: It kā, jā.
NP: Kā jūs to paši skaidrojat?
DH: Brīnums. Godīgi sakot. Mēs jau pat negaidījām tādu lēmumu, jo it kā viss bija skaidrs.
NP: Skaidrs, ka paliks līdzekļi iesaldēti?
DH: Protams, jā. Tagad mums nav nekas vēl līdz galam atrisināts, jo vēl ir Kasācijas instance. Jā, tāpēc es negribu par šo runāt, jo nu ziniet, lieku informāciju mums nevajag, kamēr nav līdz galam skaidrs tas.
NP: Tā ir jūsu pozīcija?
DH: Tā nav pat pozīcija, tas ir "zdravij smisl".
NP: Veselais saprāts.
DH: Tieši tā.
NP: Bet pats fakts, ka pēc kara tā sadarbība notika…
DH: Mēs pabeidzām veco kontraktu. Tas bija pirms tam parakstīts. Visi dabūja savējo. Mēs, nē. Produkcija bija jau tur, visi iedeva savu apstiprinājumu, tiešām iebrauca pa taisno iekšā (Krievijā), nebija nekādu sankciju uz produkciju.
Apgabaltiesa skaidro, ka iesaldētos līdzekļus atbrīvojusi, jo laikā, kad uzņēmums veicis darījumus ar Krieviju, konkrēto preču izvešana no Latvijas vēl bijusi atļauta. Komersants tolaik saņēmis arī Ārlietu ministrijas Stratēģiskās nozīmes preču eksporta kontroles nodaļas atzinumu.
VP: Tātad rezultāts ir tāds, ka šis uzņēmums, Latvijas uzņēmums paliek bez preces un naudas. Tas finansiāli cieš, bet Krievijas uzņēmumi netiek pakļauti nekādām sankcijām. Viņi ir saņēmuši preci un var turpināt to lietot. Un tad ir jautājums, vai ir pareizi šāda situācija? Lai ierobežotu šo preču kustību. Tik tiešām tādēļ ir jāparedz šīs sektorālās sankcijas, ka nedrīkst tādas preces izvest. Nedaudz vēlāk tās preces, kas tika izvestas vēlāk, tika atzīts, ka viņas ir iekļaujamas šajā sektorā, šajā sarakstā un turpmāk tad, protams, arī nedrīkstēs viņus ievest Krievijā. Un jautājums ar to ir atrisināts.
NP: Kā ar faktu, ka konkrētie darījumi notika ar tajā brīdī sankcijās iekļautu Krievijas oligarhu Kontrolētiem ostas uzņēmumiem?
VP: Ja preču kustība uz Krieviju principā ir atļauta, tad jāsaprot to, ka preces var nonākt Krievijā un, slēdzot līgumu gan ar tiem vieniem uzņēmumu, gan otriem, gan trešajam uzņēmumam, bet viņi nonāks Krievijā. Savukārt pēc tam nav nekādas problēmas tam uzņēmumam pārpirkt šīs preces.
"Mēs bijām ļoti izbrīnīti tādēļ, ka tiesa faktiski pateica, ka nav aizliegts sūtīt preces vai citus aktīvus (tikpat labi to var attiecināt uz naudu), Krievijas personām, kas ir pakļautas sankcijām. Tai skaitā Krievijas oligarhiem. Tiesas interpretācija ir tāda, ja pašas preces nav aizliegts sūtīt uz Krieviju, tad nav jēgas pat pārbaudīt, kas ir tās preces saņēmējs Krievijā, jo, citējot tiesu,"tādā veidā nevar sasniegt vērā ņemamu rezultātu". Ar šādu spriedumu mēs varam nonākt pie tādām diezgan absurdām situācijām, kas patiešām grauj sankciju režīmu un apgrūtina tā efektīvu piemērošanu. Mēs pilnīgi neapšaubāmi uzskatām, ka šāds spriedums ir jāpārsūdz. Mēs jau to esam izdarījuši, sagatavojuši asācijas sūdzību un to iesnieguši. Un mūsu skatījumā šī lieta ir ļoti svarīga judikatūras veidošanā."
Finanšu izlūkošanas dienests ir pārliecināts, ja preces ir piegādātas sankciju subjektam, juridiski Latvijas uzņēmumam nevarēja būt prasījuma tiesības uz šo naudu. Administratīvajā tiesā izskatīšanu gaida vēl divas līdzīgas lietas, un tāpēc Finanšu izlūkošanas dienests uzskata, ka esot svarīgi redzēt, kāds būs tiesas gala vērtējums strīdā ar SIA "Bleste".
Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs norāda uz šīs prāvas ietekmi uz citām lietām.
"Pēc pilna apmēra iebrukuma Ukrainā kara sākumā to norakstīt uz nezināšanu. Man būs grūti noticēt tam… Un kaut arī mēs neesam valsts, kas balstās uz precedentiem, bet tomēr tas zināmā mērā ietekmē – tad visi tie, kuriem ir bijuši darījumi ar Krievijas Federāciju un sankcionēto amatpersonām, meklēs veidus, kā atgūt šo naudu, kura ir principā stutējusi Putina noziedzīgo režīmu, jo sankciju sarakstos ir iekļauti tie uzņēmēji, kas stutē Putina režīmu un atbalsta karu."
"Tagad jūs prasiet, vai mēs tagad strādājam ar Krieviju? Nē, nemaz. Mēs pabeidzām visas attiecības ar šitiem tirgiemun mēģinām izdzīvot. Tāda tā situācija . Kaut kā tā. Uz redzēšanos!"
Valsts drošības dienests "Nekā Personīga" apstiprināja, ka minētā komercfirma ir nonākusi arī tā uzmanībā un drošībnieki ir pievērsuši uzmanību kompānijas darījumiem ar uzņēmumiem Krievijā. 2024. gada 18. septembrī dienests ar firmas pārstāvi esot veicis preventīvas pārrunas, brīdinot, ka par Eiropas savienības sankciju pārkāpšanu ir paredzēta kriminālatbildība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
