Guseļņikovs cenšas pierādīt, ka zaudējumus viņa investīcijām "Norvik" bankā nodarījusi valsts iestāžu patvaļīgā rīcība un amatpersonu koruptīvās darbības. Lai atspēkotu šos argumentus, Latvija nolīgusi dārgus ārvalstu advokātus. Šovasar Londonā tribunāls uzklausīja svarīgus lieciniekus. "Nekā personīga" zināms, ka Starptautiskajā šķīrējtiesā liecināja gan kādreizējais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan arī bijušais galvenais banku uzraugs Pēters Putniņš.
Krievijā dzimušais un augušais Guseļņikovs, patlaban ir Lielbritānijas pilsonis. Pirms desmit gadiem tobrīd vēl ar Krievijas pasi viņš iegādājās "Norvik" banku. Atļauju deva abi mūsu valsts drošības dienesti, darījumu akceptēja banku uzraugs. Vēlāk kredītiestādi pārsauca par "PNB" banku: no tās gandrīz 100 000 klientiem – 40 000 bija pensionāri. Tobrīd tā bija astotā lielākā banka Latvijā.
Vēl tikai pirms pāris gadiem Rīgas Klusajā centrā atradās "Norvik" bankas galvenā filiāle ar tās lielāko akcionāru Grigoriju Guseļņikovu. Tagad bankai ir maksātnespēja, bet Guseļņikova tiesāšanās ar Latviju valstij līdz šim ir izmaksājusi jau 4,5 miljonus.
Sadarbība ar valsts iestādēm PNB banku kontrolējošajam Guseļņikovam neveidojās, kā cerēts. Banku uzraugs lielus naudas līdzekļus atzina par noziedzīgi iegūtiem, līdz ar to kredītiestādei bija nepietiekams pašu kapitāls un tās darbība tika ierobežota.
Bankas akcionāri uzstāja, ka Latvijas nepārtraukta un nepamatota spiediena rezultātā banka ne tikai cietusi zaudējumus, bet arī nonākusi līdz maksātnespējas riskam. Un, ka regulators šādi it kā rīkojies, jo uz to esot uzstājis kādreizējais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuram esot morāla vara pār Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. 2017. gada nogalē Guseļņikova ģimene un banka Starptautiskajā šķīrējtiesā iesniedza prasību pret Latvijas valsti.
Šķīrējtiesā Guseļņikovs stāstīja par korupciju, kas valdījusi Latvijas banku uzraudzības vidē un kuras arhitekts esot Rimšēvičs. KNAB apsūdzības Rimšēvičam "Trasta Komercbankas" sakarā, Guseļņikova vārdiem nenoliedzami ļauj izskatīties ticamākiem. Guseļņikovs apgalvo, ka no viņa 2016. un 2017. gadā vairākkārt esot izspiesti kukuļi. Krievijā dzimušais baņķieris šķīrējtiesai arī detalizēti apraksta, ka starpnieks starp viņu un Rimšēviču bijis Renārs Kokins, kādreiz labi zināmā uzņēmēja Ulda Kokina dēls, kurš esot organizējis Rimšēviča slepenās tikšanās un pildījis pastnieka lomu koruptīvajās shēmās.
Guseļņikova saites ar ietekmīgiem un politiski svarīgiem cilvēkiem parādās arī caur kādu dokumentāli pierādītu darījumu. Naudu no Guseļņikova bankas it kā par konsultācijām pusmiljonu saņēma arī tobrīd Rīgas domes deputāta, iepriekš KNAB darbinieka Jura Juraša ģimene.
Tomēr Guseļņikova pozīcijas vājina bankas bēdīgais gals. 2019. gada vasarā "PNB Banku" slēdz tās tiešais uzraugs Eiropas Centrālā banka īsi pēc tam, kad Guseļņikovs pasteidzās ar akcionāru maiņu. Bankai bija nepietiekams kapitāls un ECB nebija uzticības jaunajiem akcionāriem. Latvijas pusi šķīrējtiesā pret Guseļņikovu pārstāv Valsts kanceleja un divi valsts noalgoti ārvalstu advokātu biroji – Parīzes "Savoie Arbitration" un Ženēvas "LALIVE".
"Šiem diviem minētajiem advokātu birojiem juridisko pakalpojumu sniegšanai samaksāts 4,5 miljoni eiro. Un, protams, darbs pie lietas vēl turpinās. Un šī summa, jāsaka, diemžēl, bet pieaugs. Mēs konstatējām, ka lieta ir ļoti komplicēta, prasītāju – mūsu oponentu stratēģija ir pietiekami agresīva. Viņu puse izmanto lielus resursus šīs lietas vešanai."
Guseļņikova prasība balstās uz Latvijas un Lielbritānijas 1994.gadā noslēgto līgumu par investīciju aizsardzību. Šis līgums vairs nav spēkā. Taču šķīrējtiesas tribunāls lēmis, ka iepriekš dibinātas attiecības pelna aizsardzību.
Patlaban tribunāls skata, ir vai nav Latvija pārkāpusi starptautisko tiesību normas. Ja lēmums ir Latvijai pozitīvs, tad process izbeidzas. Un Latvija var pretendēt uz advokātu izdevumu atgūšanu. Taču, ja lēmums valstij nav veiksmīgs, tad lieta turpinās par kompensācijas apmēru.
Par Latvijas pozīciju un izmaksām ārvalstu advokātiem regulāri tiek informēta valdība. Izlīgums šajā lietā netiek izskatīts.
"Tiesvedība ir aktīva. Tiesvedība norit. Es nevēlētos nekādi ietekmēt tiesvedības gaitu. Es paļaujos, ka Latvijas puse dara visu, lai mēs šajā tiesvedībā panāktu rezultātu par labu Latvijas valstij. Protams, ir jāsaprot, ka starptautiskajās tiesvedībās profesionāla juridiska palīdzība ir dārga. Tā ir tirgus cena. Es nevaru komentēt konkrētās izmaksas."
"Vēl viena svarīga lieta, ko Guseļņikovs par katru cenu vēlētos pateikt, ka viņš ar mani ir runājis, un ka pēc katras sarunas, kad man it kā neesot izdevies izspiest kādu naudu no viņa, viņš esot gājis uz FKTK, kas esot "piegriezis skrūves" [pret banku]. Ies laiks un jūs visi varēsiet pārliecināties, vai tur vispār ir kāda "skrūvju piegriešana" notikusi."
"Nekā personīga" zināms, ka šovasar Londonā tiesvedības aktīvajā fāzē liecināt bija ieradies Ilmārs Rimšēvičs. Bijušā Latvijas bankas prezidenta advokāts "Nekā personīga" informēja, ka liecība bijusi Guseļņikovam nelabvēlīga. Šovasar notikušajā tiesas sēdē piedalījās arī trīs Latvijas Bankas darbinieki. Bijušais FKTK vadītājs Pēters Putniņš raidījumam apstiprināja, ka šajā prāvā liecības vairākkārt sniedzis arī viņš. Putniņš iepriekš medijiem teicis, ka Guseļņikova apgalvojumi neatbilst patiesībai.
Vēl uz Londonu bijuši izsaukti arī Latvijas prokuratūras pārstāvji. "Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka rakstveida liecības šajā lietā sniedzis arī Renārs Kokins.
"Es noteikti nevēlētos saukt konkrētus uzvārdus, kas ir piedalījušies tribunāla sēdē Londonā šajā vasarā, bet mēs centāmies sagatavot maksimāli labāko Latvijas aizstāvības pozīciju. Par to (liecinieku atsaucību) mēs esam ļoti pateicīgi, jo tas ir ārpus darba pienākumiem un prasa daudz darba."
Starptautiskās šķīrējtiesas lēmums sagaidāms nākamā gada pirmajā pusē. Jautājumus "Nekā personīga" aizrakstīja arī Guseļņikovam, taču šīs darba nedēļas laikā atbildes netika saņemtas.
Valsts līdzšinējā sadarbība ar advokātu biroju no Šveices ("Lalive") uzskatāma par veiksmīgu. Pirms trim gadiem tika noraidīta kompānijas "Staur" prasība pret Satiksmes ministriju par zemes nomu lidostā. Arī maksātnespējīgā Liepājas metalurga īpašnieka Jevgēņija Kazmina sūdzība starptautiskajā šķīrējtiesā nenesa investoram cerēto. Tiesa valsts joprojām nav atguvusi nepilnus trīs miljonus, kas tika samaksāti advokātiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
