Uz vakanto Satversmes tiesas tiesneša amatu kuluāros izskan arī vairāku zvērinātu advokātu vārdi
Pirms vairākiem gadiem neskaidrā atlases procedūra deva iemeslu dažādām spekulācijām ap šo svarīgo amatu un nopietni pabojāja valdības virzītā kandidāta reputāciju.
Tieslietu ministrijai bija pietiekami daudz laika, lai šo kārtību izstrādātu no jauna, tomēr tas nav noticis. Šobrīd izpildvarai kandidāts jāmeklē steigā un nav skaidrs, vai tiks rīkots konkurss.
Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, kurus apstiprina ar Saeimas deputātu vairākumu. Trīs tiesnešu kandidātus virza parlaments, divus – Ministru kabinets, bet vēl divus iesaka Augstākās tiesas plēnums.
Par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni ar augstāko juridisko izglītību, vismaz desmit gadus ilgu darba stāžu juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā.
Šā gada augustā noslēgsies Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa pilnvaru termiņš. Viņa vietā pienākumus uzsāks pildīt tiesnese Veronika Krūmiņa. Pieredzējušo tiesnesi šim amatam izraudzījās Augstākās tiesas plēnums.
10 gadus Satversmes tiesā nostrādājis arī tiesnesis Gunārs Kusiņš un viņa vietā darbu sāks Saeimas izraudzītais un ievēlētais Mārtiņš Mits.
Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Agnese Krasta (Jaunā Vienotība) norāda: "Mēs gan atbalstījām, gan virzījām Mārtiņa Mita kandidatūru, jo uzskatījām, ka Satversmes tiesā par tiesnesi jāstrādā ļoti augstas raudzes juristam un profesionālim. Un Mārtiņš Mits noteikti būs pienesums Satversmes tiesas darbā. Viņš arī ilgstoši ir bijis Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis."
Aprīlī kļuva zināms, ka pirms sava pilnvaru termiņa beigām Satversmes tiesu atstās Artūrs Kučs, jo viņš izraudzīts Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatam. Viņš savulaik bija valdības virzīts kandidāts. Atlasīts kā labākais konkursa kārtībā 8 pretendentu vidū.
Šis mums ir pārsteigums. Mēs nebijām domājuši, ka Ministru kabinetam būs jāvirza jauns kandidāts. Šobrīd mēs skatāmies, kāda ir bijusi iepriekšējā kārtība. Jāteic no iepriekšējiem ministriem tādu vienotu kārtību es neesmu mantojusi, un no jauna tādu tagad izveidot visticamāk arī nav laika.
Progresīvie lūguši jaunnedēļ koalīcijas partnerus un tieslietu ministri iepazīstināt ar plānoto atlases procedūru. Viņu skatījumā būtu pareizi organizēt konkursu.
Saeimas deputāts, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs pauž: "Mūsuprāt, būtu noteikti jāizskata variants uz atklātu konkursu. Jo, cik man zināms, pēdējā laikā tādi nav notikuši. Mums būtu interesanti dzirdēt koalīcijas partneru skatījumu uz to. Ņemot vērā, ka tas ir ļoti nozīmīgs amats. Ņemot vērā, ka tas vienā vai otrā veidā var tikt politizēts. Būtu jāmēģina mazināt kaut kādus šos politizācijas riskus. Bet mums būtu interesanti dzirdēt, ko tieslietu ministre un pārējie koalīcijas partneri domā par šādu iespēju. ["Nekā personīga:" Vai "Progresīvajiem" būtu kāds savs kandidāts?] Ja mēs lemsim par šāda veida procesu, mēs noteikti virzīsim arī savus kandidātus."
Pirms trim gadiem bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns šim amatam virzīja Valsts prezidenta Egila Levita padomnieci Irēnu Kucinu. Toreiz konkurss netika rīkots. Saeimā šo kandidāti neatbalstīja politiskā apvienība "Attīstībai/Par". Frakcijas deputātes apgalvoja, ka saņēmušas zvanus no Valsts prezidenta Egila Levita, ko traktēja kā spiediena izdarīšanu. Pēc šiem notikumiem, tika runāts par nepieciešamību izstrādāt skaidrāku un caurspīdīgāku atlases procedūru, kas dotu iespēju vērtēt vairākus kokurentus, tnodrošinot, ka šajā svarīgajā amatā nonāk spēcīgākie, autoritatīvākie un pieredzējušākie juristi.
Tajā gadījumā bija tiešām daudz informācijas. Bija signāli, ka tikuši pausti viedokļi, ko varbūt nevajadzēja paust. Bija kaut kādi zvani. Respektīvi bija kaut kāda informācija, kas nebija par labu tam procesam. Gribētos, lai būtu izdarīti pareizie secinājumi. Un, lai procedūra būtu skaidra, un tad visiem ir skaidrs, kāpēc viens vai otrs cilvēks ir atlasīts un virzīts apstiprināšanai Saeimā.
Man ir labā atmiņā situācija, kad tomēr likumdevējs vai izpildvara, kad virzīja pārstāvjus- aizgāja uz Satversmes tiesu un aprunājās, ko jums vajag. Jo šobrīd starp Satversmes tiesas tiesnešiem un pat palīgiem nav neviena speciālista krimināltiesību jomā. Proti, jāskatās uz dažādu jomu juristiem.
Kuluāros jau izskan iespējamie kandidātu vārdi Satversmes tiesas tiesneša amatam.
Viens no tiem ir krimināltiesību advokāts Egons Rusanovs. Viņam ir 40 gadu darba pieredze. Rusanovs ir autors un mecenāts vairākām grāmatām. Prese izcēlusi viņa nacionālkonservatīvos uzskatus. Advokāts Rusanovs "Nekā personīga" sacīja, ka šādu aicinājumu saņēmis neesot, bet jūtoties pagodināts. Rusanovs apšauba, ka viņa kandidatūra varētu nonākt līdz balsojumam Saeimā, jo viņš iesaistīts vairākās skaļās krimināllietās, aizstāv apsūdzētos "ABLV", kā arī "Latvenergo" lietās. Un to varētu traktēt kā interešu konfliktu.
Saeimas aizkulisēs izskan vēl viena kandidāta vārds – zvērināts advokāts, sertificēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālists Edgars Pastars. Pastars ir Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks. Viņa pārstāvētais advokātu birojs COBALT Ekonomisko lietu tiesā pārstāvējis Šveices uzņēmumu "Produktech Engineering AG" lietā par noziedzīgi iegūtu mantu. Šis uzņēmums patlaban vērsies Satversmes tiesā. Pastars mums sacīja, ka viņu pagaidām nav uzrunājis kā Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu; ja šādu aicinājumu saņemšot, domāšot.
Tieslietu ministre norāda: "Satversmes tiesas likums skaidri nosaka prasības kandidātiem, tie ir izglītības jautājumi, tā ir pieredze, tas ir arī reputācijas jautājums, tie visi tiks ņemti vērā. Es nevaru komentēt izskanējušus kandidātus. Vēl jo vairāk – es tos dzirdu no jums. ["Nekā personīga:" 2021.gadā arī Jūs saņēmāt Tieslietu padomes atzinumu, kā īpaši piemērota šim amatam. Vai izvērtējat iespēju arī šoreiz kandidēt?] Es esmu tieslietu ministre. Un, kamēr man ir Saeimas uzticība, pildīt šos pienākumus, es arī apsolu, ka es pēc labākās apziņas vēlos šos pienākumus pildīt.
Satversmes tiesā patlaban atrodas vairākas vēl neizskatītas lietas ar lielu rezonansi. Pie konstitūcijas sargiem vērsušies vairāki ārvalstnieki un ārzemēs reģistrētas kompānijas, kuru manta atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta Latvijas valsts labā. Iesniedzēji uzskata, ka procedūra neesot atbildusi Satversmē nostiprinātajām tiesībām aizstāvēt savas likumiskās intereses taisnīgā tiesā.
Savulaik, lai sildītu valsts ekonomiku, apmaiņā pret ieguldījumiem bankās, uzņēmumos un nekustamajos īpašumos, ārzemnieki Latvijā tika pie Eiropas Savienības termiņuzturēšanās atļaujām. Neviens tolaik neinteresējās par šīs naudas izcelsmi. Situāciju mainīja finanšu sistēmas kapitālais remonts, kad jau pieņemtajiem ieguldījumiem pieprasīja izcelsmes pierādīšanu. Tiesībsargājošās iestādes nereti to pasludināja par noziedzīgi iegūtu un arestēja. Šobrīd līdz Satversmes tiesai nonākuši vairāki iesniedzēji, kas prasa mainīt likumus, kas ļāvuši konfiscēt viņu naudu un īpašumus.
Artjoms Zujevs – "1 Dream OU", "Produktech Engineering AG", "Baksodirs Boltabajevičs Parpijevs", "Polaris Consulting Ltd".
Zvērināts advokāts, A.Zujeva pilnvarotais pārstāvis Rolands Valdemārs pērnā gada 26. februārī norādīja: "Mēs nonācām pie apgabaltiesas sprieduma, kas ir nepārsūdzams. Mēs vērsāmies Satversmes tiesā, un tie galvenie iebildumi ir, ka šis process neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, aizstāvēties pret jebkuriem pieņēmumiem. Kā arī tas ir pretējs personas tiesībām uz īpašumu, jo galu galā īpašums tiek konfiscēts. Satversmes tiesa šo mūsu pieteikumu pieņēma un ierosināja lietu."
Lietā, kur apvienojušies vairāki iesniedzēji, patlaban tiesvedība Satversmes tiesā apturēta. Un lūgts Eiropas Savienības tiesas lēmums. Kaut eksperti uzskata, ka ārvalstnieki savu Saversmes tiesā nepanāks, izslēgt to nevar. Tādā gadījumā Satversmes tiesai būs jālemj,vai apstrīdēšanas iespēju attiecināt arī uz citām pagātnes lietām. ABLV klientiem vien nauda vai īpašumi konfiscēti vairākos simtos lietu.
Ja grib paspēt, lai Saeima jauno Satversmes tiesas tiesnesi apstiprina līdz vasaras sesijas beigām, būtu jāpasteidzas. Ja līdz Jāņiem parlaments nepagūs balsot par kandidātu, tad Satversmes tiesa no septembra strādās 6 tiesnešu sastāvā, kas joprojām nozīmē, ka tiesa ir lemttiesīga.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
