Vai Krievija pirms trim gadiem stāvēja aiz Katalonijas neatkarības kustības un pat gatavojās ievest karaspēku Katalonijā?

2017. gada 27.oktobrī Katalonijas parlaments pieņēma neatkarības deklarāciju pasludināja neatkarību no Spānijas. Tajā pašā dienā spāņu premjers Mariano Rahojs pirmo reizi valsts vēsturē izmantoja Konstitūcijā dotās tiesības atlaist reģionālo Katalonijas valdību un parlamentu un sasauca jaunas vēlēšanas Katalonijā.

Katalonijas neatkarību nav atzinusi neviena valsts. To piedāvāja darīt tikai Krievijas satelītveidojumi Gruzijas teritorijā Abhāzija un Dienvidosetija, bet līdz galam tas nav noticis.

Trīs dienas vēlāk pret atlaisto Katalonijas prezidentu Karlesu Pučdemonu cēla apsūdzības par kūdīšanu, sacelšanos un valsts līdzekļu šķērdēšanu. Viņš aizbēga uz Briseli, kur uzturas joprojām. Trīs gadus pēc neatkarīgas balsojuma Katalonijas sabiedrība ir sašķelta, attiecības ar Madridi – saspīlētas.

Pagājušajā nedēļā likumsargi Spānijā aizturēja 21 Katalonijas neatkarības kustībai pietuvinātu uzņēmēju un politiķi. Viņus tur aizdomās par sportam paredzētas budžeta naudas piesavināšanos un atmazgāšanu. To izmantoja nevis Izkrāptie līdzekļi ir Barselonas provinces valdībai un struktūrām piešķirtais finansējums sportam. Futbola komandu atbalstam, bet atbalsta vietā nauda izmantota Pučdemona uzturēšanai un neatkarības kustības finansēšanai.

Barselonas tiesneša lēmums par atļauju pagājušās nedēļas aizturēšanām un kratīšanām liecina, ka viņa uzmanību īpaši piesaistījušas divas noklausītas telefonsarunas. Barselonas tiesnesis izcēlis divus telefonsarunu ierakstus. Tajās ilggadējs kataloņu separātistu partijas politiķis Viktors Teradeljas stāstījis, ka sazinājies ar kādu krievu grupu saistībā ar plāniem izmantot, lai apspriestu iespēju izmantot kriptovalūtu platformu.

Katalonijas finansiālās stabilitātes nodrošināšanai. Teredeljas apgalvojis, ka šī krievu grupa trīs dienas pirms Katalonijas neatkarības deklarācijas balsojuma šī krievu grupa, kas radīta Gorbačova laikā, apsolījusi militāru un finansiālu atbalstu solījumu. Tā piedāvājusi 10 000 karavīru un nomaksāt Katalonijas parādus. Viņi palīdzētu Kataloniju padarīt par tādu valsti kā Šveice. Teradeljas raksturojis Pučdemona reakciju, sakot, ka "viņš piekakāja bikses". No tā noprotams, ka kataloņu līderis no piedāvājuma atteicās.

Krievijas vēstniecība Spānijā to noliedz. Viņi ironizē, uz šīm ziņām atbildēja ar sarkastisku paziņojumu, ka informācija ir nepilnīga un karavīru skaitam patiesībā jāpievieno divas nulles. Krievijas Ārlietu ministrija pieļāva, ka kataloņu separātisti izlikušies ietekmīgāki nekā patiesībā ir.

Krievijas Ārlietu ministrijas runaspersona Marija Zaharova norāda: "Mēs saprotam, ka šīs personas ir gatavas iet uz jebkuriem, pat pašiem neticamākajiem un avantūristiskākajiem paziņojumiem tikai viena mērķa dēļ. Jebkurām metodēm padarīt procesu starptautisku un pēc iespējas vairāk piesaistīt pasaules sabiedrības uzmanību savam konfliktam ar Spānijas valdību."

Tajā pašā policijas noklausītajā telefonsarunā Teradeljas piemin Šavjeru Viņalu, ar kuru kopā izmantotu kurš arī esot iesaistīts Kataloņu krimptovalūtas platformu projektā. Viņals ir Pučdemona uzticības persona starptautiskos jautājumos un bijušais Latvijas goda konsuls Barselonā. Spānija viņam atņēma akreditāciju, kad pirms četriem gadiem Viņals pie konsulāta ēkas izkāra Katalonijas neatkarības karogu. Katalonijas medijos viņš to sauca par pirmo gadījumu kopš Franko laikiem, kad Spānija vērsusies pret diplomātu. Tiesa gan, goda konsula tituls nenodrošina diplomāta statusu.

Viņala pamatdarbs ir Katalonijas sporta organizācijā, kas caur kuru spāņu policijas ieskatā izmantota budžeta naudas notikusi naudas izkrāpšanai. Arī Viņals arī pagājušajā nedēļā tika aizturēts.

Pārspīlējumi un puspatiesības dominē politiskos paziņojumus gan no Madrides, gan separātistu puses. Ārvalstu komentētāji apšauba to, ka Krievija nopietni būtu piedāvājusi sākt militāru konfliktu Eiropas Savienībā. Pārspīlējumi un puspatiesības dominē politiskos paziņojumus gan no Madrides, gan separātistu puses. Taču pierādījumu ir daudz vairāk tam, ka Krievija pielikusi savu pirkstu spāņu šķelšanā.

Tāpat kā pirms Brexit referenduma, 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām, arī pirms neatzītā Katalonijas neatkarības referenduma liela daļa sociālo tīklu ierakstu spāņu un kataloņu valodā bija rakstīti Maskavā. Trešo daļu visu ziņu publicēja anonīmi konti, kas dalās tikai ar krievu propagandas platformu "Sputnik" un "Russia Today" saturu. Arī oficiālā Maskava neslēpa ieinteresētību konfliktā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins norāda: "Situācijā ar Kataloniju mēs redzējām vienbalsīgu brīvības cīnītāju nosodījumu no Eiropas Savienības puses, un virknes citu valstu. Saistībā ar to nevaru neatzīmēt. Agrāk par to vajadzēja domāt. Neviens nezināja par tādām gadsimtiem ilgušām pretrunām Eiropas iekšienē?"

Ziņas prokremliskajos medijos spāņu valodā vēstīja, ka pasaule gatavojas karam Eiropā, Eiropas Savienība atbalsta vardarbību Spānijā. No aresta aizbēgušā kataloņu līdera Pučdemona pirmā intervija starptautiskajiem medijiem bija Krievijas propagandas kanālam "Russia Today".

Bijušais Katalonijas provinces prezidents Karless Pučdemons teica: "Mums jābūt pārliecinātiem, izturīgiem, jo mēs uzvarēsim, mums izdosies, galu galā demokrātija uzvarēs."