Vai Krievijas iesaldētos līdzekļus varētu izdoties konfiscēt un novirzīt Ukrainas atjaunošanai? NP intervija ar TM valsts sekretāru
Graudu cena patlaban jau ir dubultojusies un var turpināt kāpt. Arī Krievijas graudu eksports turpinās, jo rietumu sankcijas pret pārtiku nevērš. "Nekā personīga" intervijā ar Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāru Mihailu Papsujeviču skaidro, vai Krievijas iesaldētos līdzekļus varētu izdoties konfiscēt un novirzīt par labu Ukrainas atjaunošanai?
Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzsāktā kara arvien pieaugošie postījumi Ukrainā mudina ķerties pie Krievijas iesaldēto līdzekļu konfiscēšanas un novirzīšanas par labu Ukrainas atjaunošanai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izteicies, ka pēc mēnešiem ilgiem artilērijas, raķešu un tanku uzbrukumiem būs vajadzīgi vismaz 600 miljardi dolāru.
Tikmēr Eiropas Savienībā (ES) kopumā iesaldēti vismaz 10 miljardi eiro, kas saistīti ar Kremlim pietuvināto loku. Arestētas arī ļoti dārgas oligarhu jahtas un privātās lidmašīnas. Rodas jautājums, vai to visu izdosies konfiscēt par labu Ukrainai un, cik drīz tas varētu notikt.
"Nekā personīga": Saistībā ar sankcijām Latvijas finanšu iestādēs līdz šim ir iesaldēti 56 miljoni eiro. Vai, Jūsuprāt, tas ir daudz un vai ir vēl kaut kas iesaldēts?
TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs: Mēs zinām, ka vairākiem nekustamajiem īpašumiem apmēram 65 miljoni eiro vērtībā, raugoties pēc kadastrālajām vērtībām, ir liegumi. Eiropas Komija apkopo šos datus.
NP: Tātad kopvērtējumā sanāk apmēram 110 miljoni eiro. Jūsuprāt, tas ir daudz, zinot, ar kādu vērienu Krievijas valstspiederīgie šeit dzīvoja?
TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs: Es domāju, ka šis jautājums – daudz vai maz – nav vērtējums tikai attiecībā uz Latviju. Ir svarīgi, lai šos līdzekļus varētu novirzīt Ukrainas atjaunošanai un tamlīdzīgiem mērķiem…
NP: Ņemot vērā, ka Latviju bieži vien izmantoja "netīrās naudas" iepludināšanai, jautājums, vai uz tā fona tas – 110 miljoni eiro – ir pietiekoši?
TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs: Man būs grūti atbildēt uz jautājumu, vai daudz vai maz. Jautājums, kādam mērķim mēs to saredzam par iespējamu izmantot.
NP: Tieslietu ministrijai ir koordinējošā loma sankciju piemērošanā un iepriekš bija salīdzinoši liela kritika par ļoti lēnu īpašumu iesaldēšanu. Piemēram, slavenā Putinam pietuvinātā oligarha, miljardiera Ališera Usmanova māsas dzīvoklis Jūrmalā tikai tagad ir iesaldēts un sievas pirktā māja Jūrmalā aizvien nav šajā sarakstā, kāpēc tā?
TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs: Piemērojot liegumus, mums ir jāievēro regulējums attiecībā uz sankcijām un radniecība pati par sevi nav iemesls sankciju piemērošanai konkrētam cilvēkam. Jāskatās, kuras personas iekļauj sankciju sarakstā, ar kurām šo sarakstu papildina. Jūsu minētais piemērs liecina, ka sarakstus ik pa laikam papildina. No 3. jūnija ir spēkā 6. sankciju kārta un ir daži cilvēki, kuru uzvārdi iepriekš tur nav bijuši, bet tagad ir parādījušies. Tas nozīmē, ka var arī piemērot.
NP: Bet Latvija pati ar savu iniciatīvu nevar nākt klajā? Piemēram, Kanāda piemērojusi sankcijas arī naftas magnāta Nikolaja Tokareva meitai, kurai vēl nesen Latvijā bija īpašums, bet kuras šajā sarakstā Latvijā nav.
TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs: No likuma viedokļa Latvija varētu piemērot arī nacionālās sankcijas, bet kā ES dalībvalstij Latvijai ir jāstrādā komandā ar citām ES valstīm, ko Latvija arī dara. Primārais mehānisms ir ES kopējās sankcijas.
NP: Tas izskatās pēc tā lēnā un gurdā Eiropas mehānisma, ko mēs pēdējos mēnešus kritizējam, varbūt mums pašiem jābūt radošākiem?
TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs: Pirmšķietami mēs tā varētu uzskatīt, bet jāsaprot, ka sankcijas ir ilgstošas iedarbības instruments…
"Nekā personīga": Un, jo ātrāk ievieš, jo lielāks rezultāts.
TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs: No vienas puses, jā, bet, no otras puses, ir jādomā par to, vai, piemērojot nacionālās sankcijas, neradīsies problēmas plašākai sankciju piemērošanai kādam. Otrkārt, ja Latvija piemēro nacionālās sankcijas un rodas konflikts ar ES piemērotajām sankcijām, tur arī rodas jautājumi, kuri jārisina. Tāpēc Latvijas stratēģija ir līdzdarboties kopējo sankciju piemērošanā plašākam personu lokam, svarīgākajiem "spēlētājiem".
"Nekā personīga": Ir kāds oligarhs vai kāda svarīga persona, par ko mēs paši esam teikuši Eiropai, lūdzu, iekļaujam sankciju sarakstā?
TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs: Šo jautājumu būtu korektāk adresēt Ārlietu ministrijai (ĀM), jo tieši ĀM strādāja pie sankciju sarakstiem.
Plašāk intervija video!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
