ZZS spiež valdību dzēst Ventspils ostas parādus
Aizvadītās divās nedēļās "pateicoties" ZZS rīcībai Stambulas konvencijas sakarā aizvien skaļāk izskan runas par to, cik stabila ir Evikas Siliņas (JV) valdības koalīcija. "Nekā personīga" zināms, ka ZZS aizkulisēs cenšas virzīt vēl vienu strīdīgu jautājumu un atkal izceļas ar spiedienu uz koalīcijas partneriem. Šoreiz, lai panāktu Ventspils brīvostas pārvaldes parādu dzēšanu un pašvaldības lielāku varu ostā.
Finanšu ministrija gan brīdina, ka šāds solis var būt ne tikai fiskāli riskants, bet arī pretrunā Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta noteikumiem. Ostu reforma jau nonāca dienaskārtībā pirms tā saucamā Siliņas valdības "restarta", kad notika amatu pārdales valdībā. Tomēr ZZS turpina izdarīt spiedienu uz "Progresīvo" vadīto Satiksmes ministriju. Bijušais un esošais satiksmes ministrs to dēvē par šantāžu.
ZZS aicina atrisināt Ventspils brīvostas finanšu krīzi un dzēst tās parādus. Šis jautājums var kļūt izšķirošs tajā kā notiks tālākā ostu reforma.
Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis 8. septembrī nosūtīja vēstuli Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) un Satiksmes ministram Atim Švinkam (P). Tajā Rokpelnis aicina dzēst Ventspils brīvostas pārvaldes saistības, kas uz 2025. gada vasaru pārsniedz 19,9 miljonus eiro. No tiem 14,8 miljoni ir Valsts kases izsniegti aizdevumi.
ZZS ieskatā – tas vistiešākajā veidā saistāms ar plānotajiem grozījumiem Ostu likumā, kas šobrīd esot iestrēguši Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Savulaik satiksmes ministrs Tālis Linkaits likvidēja pašvaldību pārstāvju vietas un līdz šim ostas vadījuši ministriju iecelti cilvēki. Jaunā reforma paredz lielo ostu padomēs izraudzīt divus valsts un divus pašvaldības pārstāvjus. Bet ZZS uzstāj – līdz tam Ventspils parādi jādzēš.
"Pa šo laiku, kamēr ostas ir Rīgā un Ventspilī pārvaldītas tikai no valsts puses, ostās ir uzkrājušās parādsaistības. Un tad situācijā, kad pašvaldība nāk atkal iekšā ostā kā pārvaldītājs, būtu loģiski, ka tas notiek uz tīras baltas lapas. Un pašvaldībai nav jāuzņemas valsts uzņēmtās kredītsaistības."
"Ventspils pilsētas domei, Ventspils pašvaldībai ar šiem 19 miljoniem, ar kredītu nav nekāda sakara, jo ne pašvaldība, ne tās iestāde nav parādniece. Pašvaldība grib atgriezties ostā, bet mēs izskatīsim iespēju atgriezties ostas pārvaldē tikai tad, ja uzkrātās saistības vismaz daļēji tiek dzēstas. Daļēji – es domāju pret Valsts Kasi tas ir 15 miljonu kredīts."
"Nekā personīga" zināms, ka kopš pavasara Valsts kase, kuras pārvaldnieks no Finanšu ministrijas iecelts ostas valdē, Ventspilij jau atlikusi aizdevumu pamatsummas atmaksu un uz četriem gadiem piešķīrusi tā saucamās "kredītu brīvdienas".
ZZS piedāvājumu parādu vispār norakstīt Valsts kase un Finanšu ministrs vērtē ļoti piesardzīgi. Vairāki aizdevumi izmantoti projektiem, kas saistīti ar komercdarbību – piemēram, ražošanas ēku būvniecību. Šāds solis varētu tikt uzskatīts par neatļautu valsts atbalstu, kas nepatiktu Eiropas uzraugiem. Turklāt pat to daļu, ko teorētiski varētu dzēst, piemēram, aizdevumus par hidrobūvēm un pievedceļiem, varētu norakstīt tikai ar īpašu likumu.
"Osta ir pārvaldīta ar tādu rezultātu, ka viņš ir negatīvs. kaut gan pirms tam vēl, kamēr pašvaldība bija klāt, bija uzkrājušies lielāki. Tie parādi ir samazināti, bet tie ir klātesoši un, protams, ir jāmeklē risinājums, kā tālāk tā osta strādās. Viņa ir publiski atvasināta persona, ja būtu SIA, iespējams, tas būtu maksātnespējas jautājums. Publiski atvasinātas personas pēc likuma nevar bankrotēt. Tā kā te ir tāda kazuistika kā to vispār tālāk risināt."
ZZS uzstāj, ka Ventspils ostas jautājums ir "ekonomiska, ne politikska lieta". Tomēr tas izskatās pēc sava veida politiskā testa, kurā partijas mēras, kurš īsti kontrolē un vada koalīciju. Un cik liela ietekme procesiem Rīgā Saeimā un Valdībā ir Ventspilī valdošās partijas ierindas valdes loceklim Aivaram Lembergam.
"(NP: Mēs pie jums.) Par ko? (NP: Par Ventspili.) Neko! Nav ko teikt. (NP: Kāpēc?) Tāpēc, ka man nekādas daļas ar viņiem nav. (NP: Ar Ventspils ostu?) Nekas! Es esmu vienīgais, ko viņiem pateicis, lai viņi kratās no tās ostas vaļā un atstāj valstij ar visiem parādiem."
"ZZS un ZZS sadarbības partijas ostu nepārvalda kopš 2019. gada. Tā ir pilnībā valsts atbildība. Un visus parādus, ko valsts ir izveidojusi un nav spējusi norēķināties atbilstoši grafikam un padarījusi ostu pelnīt nespējīgu un strādājošu ar zaudējumiem, valstij ir jātiek galā un jānorēķinās. Tāds ir mans uzskats."
"Šis nav politisks jautājums. Un mēs ZZS neuzskatām par politisku jautājumu.
Un mēs viennozīmīgi prasīsim Saeimā ātrāku likumprojekta virzību, bet likumprojekta virzības gaitā deputāti viennozīmīgi nonāks pie jautājuma par saistībām. Tas nav iespējams izbēgt no šī jautājuma. (NP: Bet, ja politiķi saka, ka ZZS spiež, šantažē, Lemberga roka?) Tā ir politiska retorika, kas neiztur nekādu kritiku. Tā ir panikas sēšana."
"Mums ir jādomā kā ostām strādāt šajā jaunajā laikmetā. Kur vēsturiskās kravas ir pazudušas. (…) Tagad ir jādomā par nākotni. Tā vietā šobrīd tiešām ar šādu šantāžas elementu tiek ienesti jautājumi – jautājumu nevirzīs vai neatbalstīs ministrijas piedāvājumu tad, ja nenotiks parādu norakstīšana. (…) Skaidrs, ka ministrija vēlas, lai osta būtu normāli pārvaldīta. Tā vietā Ministrija tiek šantažēta ar parādu norakstīšanu. Droši vien politiski nekorekta situācija."
"Tas, kam mēs cenšamies palīdzēt ir pati Satiksmes Ministrija, jo viņas pārraudzītā joma cieš ļoti lielus zaudējumus. Un tā nespēj piedāvāt nekāda veida risinājumus, lai palīdzētu to sakārtot."
Ašeradens uzskata, ka ar iespējamu Ventspils ostas restrukturizācijas plānu jānāk klajā Satiksmes ministram un ar Ati Švinku Ašeradens šonedēļa par to esot runājis.
"Nu, pagaidām ministram nav tāds 1, 2, 3, kā mēs varētu rīkoties."
"Es ar rezolūciju esmu vērsies pie Satiksmes ministrijas izvērtēt detalizēti kā tas ir. Gan pie Finanšu ministrijas kā tas ir attiecināms uz budžetu uz daudziem Citiem jautājumiem. Es esmu ZZS un Ventspils partijai solījis, ka līdz oktobra vidum nākšu ar kaut kādu skaidrojumu. Un tajā brīdī es arī sabiedrībai varēšu vairāk izskaidrot. jo izvērtējums ir nepieciešams."
"(NP: Te mēs varam runāt par garo Lemberga roku?) Nebiju klāt, neredzēju nevienu roku."
Lai gan oficiāli ZZS runā par "vienādu pieeju visām lielajām ostām", tieši Ventspils ir partijas prioritāte. Ekonomikas ministrs tik aktīvi iesaistījies jautājumā, ka gatavs pārņem Satiksmes ministra darbu informēt valdību par notiekošo Ventspils ostā un pārmet Atim Švinkam "žēlošanos pa kaktiem".
"(NP: Kurš kaktos runā?) Attiecīgi Satiksmes ministrs. Viņam šis jautājums būtu jārisina valdības līmenī. Ne jau publiskajā telpā žēlojoties, ka viņam kāds kaut kur ir teicis."
Tautsaimniecības komisiju, kas skata strīdīgos grozījumus Ostu likumā, vada bijušais Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P). Viņš noraida pārmetumus, ka ostu likuma grozījumi iekrituši viņa atvilknēs un tur aizmirsti. Briškens gaidot atzinumu no gada pirmajā pusē izveidotās darba grupas, kam jau bija jābūt gatavom augustā – kā ostas reformēt.
Kamēr tas nav saņemts, likuma skatīšana uzlikta "uz pauzes". Viņš pats kā ministrs arī esot pieredzējis ZZS uzstājīgo vēlmi piespiest valsts pusē atlaist Ventspils ostas parādus. Šobrīd šādu koalīcijas partneru rīcību viņš dēvē par nekaunīgu šantāžu, kas pielīdzināma 90to gadu darba stilam.
"Šobrīd pasniegt to, kā valsts radītas parādsaistības ir vienkārši nekorekti. Un tieši tāpēc, ka šeit veidojas politikas veidošana, puspatiesību un melīgu tēžu apmaiņa, tas padara vēl sarežģītāku šī procesa izskatīšanu likumdošanas komisijā. jo šobrīd es redzu, ka pilnīgi noteikti pusēm nav izdevies vienoties par to, kāds būs šis pārvaldības modeli."
"Tas būtu godīgi pret visiem citiem spēlētājiem, kuri arī aizņemas naudu, godprātīgi maksā. (NP: Tagad viens spēlētājs, kurš nonācis grūtībās, viņam to parādu varētu atlaist?) Man šādi jautājumi ir un es arī tāpēc šo lieku uz izvērtēšanu, lai būtu precīzi skaidrojums – kas ir iespējams vienam, kas ir iespējams visiem.
(NP: Tam jūtat kaut kādu Lemberga ēnu tam visam aizmugurē?) Mēs esam runājuši arī no "Progresīvo" puses – mums ir šādi jautājumi, vai gadījumā tas nav tas gadījums. (NP: Precizējiet, lūdzu.) Vai šeit nav Lemberga ietekme vai kāda veida intereses."
"Savulaik Satiksmes ministrija jau nāca pretī pašvaldībām paredzot, ka jaunajā pārvaldības modelī atgrieztos pašvaldību nominēti neatkarīgi konkursos atlasīti profesionāļi. Tas, ko es esmu redzējis līdz šim un arī šajā politiskajā retorikā ir nākušas klāt tikai jaunas un jaunas prasības. Tas noteikti neved tuvāk kompromisam. (…)
No "Progresīvo" puses mēs neesam gatavi atkāpties no labās pārvaldības principiem, atgriezties 90to gadu bizantiskā ostu pārvaldībā. Tas noteikti nav Latvijas interesēs un to noteikti neatbalstītu arī starptautiskie investori šajās ostās.
(NP: Tad ZZS šobrīd mēģina pēc 90to "šnites" nākt uz Ministru kabinetu, uz Smilšu ielu pie Finanšu ministra un teikt – atlaid parādus, ko mēs esam te paši sataisījuši?) Ja šāds šantāžas elements izskan, ka ir gatavība atbalstīt Satiksmes ministrijas reformu tikai, ja tiek norakstīti seni parādi, man to grūti nosaut par konstruktīvu pieeju."
ZZS vēstulē Satiksmes ministram pieminēti arī nekustamie īpašumi, ko Ventspils pašvaldība vēlētos pārņemt no brīvostas. Kuri tieši ir šie domei tik interesantie zemes gabali, vēstules autors ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis nespēja precizēt.
Bet kā rakstīts vēstulē, "būtu izvērtējama iespēja nodot Ventspils valstspilsētas pašvaldības valdījumā rūpnieciskās izmantošanas teritorijās esošos rūpnieciskās ražošanas objektus, kas šobrīd atrodas Ventspils brīvostas pārvaldes īpašumā, saglabājot īpašumtiesības uz tiem Ventspils brīvostas pārvaldei."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
