Neredzīgo ciemata pūtēju orķestris Rīgas svētkos priecēs pilsētniekus

Strazdumuižas pūtēju orķestris ir vairāk nosaukums. Realitātē šis ir jaukts orķestris, kur spēlē dažādi instrumenti. Tā, piemēram, Māris trompeti iepazina jau bērnībā. Kā jau cilvēks ar bez redzes, ar trompeti viņš iepazinās, to aptaustot. "Es tā paņēmu rokās: o, skaisti skan! Kaut kā iepatikās un aizgāja," viņš saka.

Laikā, kad Māris trompeti nespēlē, viņš aizraujas arī ar elektronisko mūziku. Māris pats norāda, ka viņš ir vienīgais neredzīgais dīdžejs Latvijā.

Kristīne Strazdumuižas pūtēju orķestrī arī spēlē trompeti. Viņa trompeti iepazina jau bērnībā, un neatkarīgi no apkārtējo centieniem viņu atrunāt viņa spītīgi palika pie savas izvēles: "Kāpēc tu, meitene, nespēlē saksofonu, tas taču ir tik romantiski, ko tu to trompeti?! Man kaut kā tās misiņa skaņas ir tuvākas."

Kristīne piebilst, un pārējie viņai piekrīt, ka viņi spēlē tikai to, kas pašiem patīk. Šīs komandas mūziķi muzicē savam gandarījumam, naudu viņi nepelna, taču gūst prieku.

"Es esmu bundzinieks, viens no tādiem, kas vēl kaut ko redz." Lauris šim orķestrim pievienojās pirms sešiem gadiem. Viņam izvēle bija vienkārša, pietika vien paskatīties uz bungu komplektu. "Ieraudzīju bungu komplektu un ļoti sagribējās spēlēt. 2013. gadā atnācu uz pūtējiem un sāku spēlēt."

Ballīte Strazdumuižā paredzēta šajā sestdienā. Tur jau tradicionāli būs pasākumi bērniem un radošās darbnīcas. Latvijas neredzīgo biedrības pārstāve Madara Kalniņa norāda, ka Strazdumuižā ir deviņas mūziķu apvienības, tāpēc pilsētas svētku laikā mūzikas netrūks: "Koncerts, kurā uzstāsies gan Strazdumuižas kolektīvi, gan Cēsu ansamblis. Uzstāsies lielākā daļa, visi ne, bet es teiktu sešas noteikti būs iesaistītas."

Šogad kā galvenā Strazdumuižas ciemata svētku tēma ir izvēlēta leģenda par zemnieka un zvejnieka – Odiņa un Kūlas lielīšanās prasmēm. Tas ir stāsts par to, kā abi puiši – Odiņš un Kūla – izlielīja no muižkunga zemi.