"Neviena dzīva radība nav pelnījusi tādu attieksmi." No sprostiem paglābtās dējējvistas atrod jaunas mājas

Egijas Gruzdiņas īpašumā Bieriņu mikrorajonā Rīgā jau dzīvo divas vistas, kuras, kā saka saimniece, kļuvušas gluži kā ģimenes locekļi, tādēļ tām doti arī vārdi – Silvija un Koko. Abas klukstētājas šeit mājo jau ceturto gadu un tagad tām pievienojušās vēl piecas citas dējējas, kuras vēl pavisam nesen Dzīvnieku brīvības aktīvisti paglāba no dzīves sprostos.

"Es gribēju vēl vistiņas. Ilgu laiku es biju domājusi, ka gribu dot mājas tām vistām, kas dzīvo sprostos, kuras nav redzējušas sauli, kurām nav bijusi pienācīga aprūpe, kuras ir dzīvojušas šausmīgos apstākļos. Un es jau par to kādu laiku biju domājusi un tad es ieraudzīju, ka ir izņemtas šīs 100 vistiņas. Tad es uzreiz uzrakstīju anketu un pieteicos uz piecām," saka Egija.

Šīs vistas visu savu līdzšinējo dzīvi pavadījušas sprostos, kuru izmērs bija vien aptuveni A4 lapas izmērā un šonedēļ tās spēra pirmos soļus uz zālāja. Reakcijas katrai citāda – kāda būri, kurā tā atvesta, pameta piesardzīgi, cita uzreiz metās knābāt zāli un iepazīt jauno teritoriju.

"Es labprāt būtu ņēmusi vairāk, bet vieta man ir tikai piecām vistiņām. Es tā gribētu, lai šīm vistām būtu sirsnība, droša dzīve bez stresa. Pilnvērtīga dzīve. Tas ir šausmīgi, tā ir briesmīga dzīve un viņas nav pelnījušas tādu attieksmi. Neviena dzīva radība nav pelnījusi tādu attieksmi. Viņai ir jābūt tieši tādai pašai, pilnvērtīgai attieksmei, kā pret jebkuru dzīvu radību," teic Egija.

Biedrības pārstāvji uzsver, ka šī akcija ir gan glābšanas stāsts, gan aicinājums Saeimai rīkoties. Likumprojekts par dējējvistu turēšanas sprostos aizliegumu šobrīd nodots izskatīšanai Saeimas atbildīgajā komisijā, taču jau kādu laiku tur iesprūdis. Tādēļ simboliski izglābtas tika 100 vistas, kurai katrai dots arī kāda no lēmēju – Saeimas deputātu vārdiem – tā mudinot tiem aizdomāties, cik smaga ir dzīve aiz restotiem sprostiem.

"Un iedvesmos arī deputātus Saeimā tuvākajā laikā balsot par Dzīvnieku aizsardzību, balsot par to, lai Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, tiktu aizliegta nežēlīgā, industriālā dējējvistu turēšana sprostos. Īstenībā pēdējo gadu laikā no 90%, kur mēs bijām, esam nonākuši pie 50%. Bet tie ir milzīgi skaitļi, tie ir aptuveni divi miljoni vistu, kas ir sprostos," vērš uzmanību biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere.

Biedrībā "Dzīvnieku brīvība" gan saka – labā ziņā ir tā, ka mainās arī uzņēmēju domāšana un arī mūsu divi lielākie olu ražotāji ir jau apņēmušies tuvāko gadu laikā atteikties no sprostos turētu vistu olu ražošanas. Biedrībā gan uzskata, ka arī neskatoties uz to, ir svarīgi aizliegumu nostiprināt likumos, lai arī mazo ražotņu vistas būtu brīvas.