Uz saturu

No Baltijas valstīm Latvija uzņēmusi visvairāk bēgļu

Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvija līdz šim uzņēmusi vislielāko patvēruma meklētāju skaitu no bēgļu nometnēm Grieķijā, Itālijā un Turcijā. Patvērums Latvijā sniegts 280 cilvēkiem, Lietuva uzņēmusi 262 bēgļus, bet Igaunija vismazāk – 120 cilvēkus.

2017. gada 19. aprīlī 17:49

Ar to, kā Baltijas valstīm veicas, sniedzot patvērumu bēgļiem, Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvji trešdien iepazīstināja Saeimas Baltijas lietu apakškomisijas deputātus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņi atzīst, ka Latvijai ir izveidojusies laba sadarbība ar kolēģiem Grieķijā. Saskaņā ar Eiropas Savienības pārvietošanas programmu Latvija bija apņēmusies divu gadu laikā no Grieķijas bēgļu nometnēm uzņemt 295 cilvēkus. Līdz šim uzņemti 243. Iekšlietu ministrijā prognozē, ka atlikušie 52 patvēruma meklētāji tiks uzņemti divu līdz trīs mēnešu laikā. Un jau drīzumā esot gaidāma divu grupu ierašanās.

Tādējādi tiek lēsts, ka līdz vasarai Latvija no Grieķijas būs uzņēmusi solīto bēgļu skaitu. Turklāt no Grieķijas uzņemtie galvenokārt atbilst Latvijai vēlamajam profilam.

Dimitrijs Trofimovs

Dimitrijs Trofimovs
IeM Nozares politikas departamenta direktors

Tā ir ģimene. Tie ir cilvēki, kas spēj sazināties angļu vai arābu valodā. Un viennozīmīgi mēs varam teikt, ka Grieķijas virziens ir bijis tas, ar kuru mums ir veicies šo cilvēku atlasē.

Savukārt bēgļu pārvietošana no Itālijas nometnēm krietni atpaliek no plāna. Latvija uzņēmusi vien 27 cilvēkus, Lietuva tikai astoņus, bet Igaunija vispār nevienu.

Lai gan sekmes bēgļu uzņemšanā trīs Baltijas valstīm ir atšķirīgas, problēmas ar bēgļu integrēšanu ir līdzīgas. No visām Baltijas valstīm viņiem ir tendence doties prom uz Rietumeiropu, tiklīdz ir jāuzsāk pastāvīga dzīve un jāatrod mājoklis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Dimitrijs Trofimovs

Dimitrijs Trofimovs
IeM Nozares politikas departamenta direktors

Tur rodas visa tā cilvēka motivācija, vai nu meklēt labāku labklājību, vai iespēju apvienoties ar ģimeni, ar kādiem radiem, vai varbūt arī palikt, ja viņš ir bijis spējīgs.

Atšķiras tikai laiks, cik ilgi bēgļi uzturas katrā no Baltijas valstīm. Latvijā un Lietuvā tie vairumā gadījumu ir daži mēneši, kad jāpamet valsts apmaksātā pagaidu dzīvesvieta, bet Igaunijā izdevumus par mājvietu kādā no pašvaldībām valsts sedz viena gada garumā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm