Nodibinājumam "Hospiss LV" valsts atsaka finansējumu paliatīvās aprūpes sniegšanā

Par augsta līmeņa paliatīvās aprūpes nodrošināšanu nedziedināmiem slimniekiem viņu pašu mājās, nodibinājums hospiss.lv šoruden saņēma Eiropas Pilsoņu balvu. Ar brīvprātīgo iesaisti viņiem šogad izdevies palīdzēt 130 neārstējami slimiem cilvēkiem no šīs dzīves aiziet cieņpilni, savās mājās, saņemot profesionālu pirmsnāves aprūpi.

Kamēr citās Eiropas valstīs hospisa aprūpe ir neatņemama daļa veselības aprūpes sistēmas, Latvijā paliatīvajā aprūpē ir milzu robi. Tos veiksmīgi bija sācis aizpildīt Ilze Neimanes-Nešporas vadītais nodibinājums, kurš kā pilotprojkets saņēma valsts finansējumu. Tagad viņa rāda nupat saņemto vēstuli no Labklājības ministrijas, kurā teikts, ka hospisa pakalpojuma turpinājums nākamgad vairs nav iespējams.

"Ko mums darīt? Uz neskaitāmiem jautājumiem, kas notiks ar klientiem, kuriem aprūpe ir uzsākta, un tie, kuri 31. decembrī nebūs nomiruši. Komentārs no atbildīgo ierēdņu puses ir tāds, ka mums ir pareizi jāizvēlas savi klienti. Uz jautājumu, kā var prognozēt, vai cilvēks nodzīvos mēnesi vai divus, atbildes, protams, nav, bet tātad atbilde skan, jums ir pareizi jāizvēlas klients, lai 31. decembrī mums vairs klientu nebūtu," saka Nodibinājuma "Hospiss.lv" izveidotāja Ilze Neimane-Nešpora.

Labklājības ministrija tagad piedāvā līgumu pagarināt līdz maijam, lai nodibinājums varētu pabeigt esošo slimnieku aprūpi. Tiesa, naudu ministrija šim mērķim nedos, tas tad būtu jādara par pašas organizācijas esošajiem līdzekļiem.

"Tātad līgums beidzas līdz ar šo gadu, mums ir jāsaprot, kāda ir šī finanšu situācija, jo projektam tas naudas piešķīrums bija pietiekami liels, mums ir jāskatās, kā tur ar tiem tēriņiem, ar atlikumiem un tā tālāk. Neredzot dokumentus un neredzot visas šīs finanšu atskaites, es nevaru pateikt, kāda ir situācija," norāda Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

Ministrijā norāda, ka izprot vajadzību pēc hospisa pakalpojuma, taču, lai tam piešķirtu finansējumu, vajadzīgs politisks lēmums no valdības.

"Ar papildu finansējumu ir tā, ka mēs zinām, ka jaunais 2023. gada budžets ir sagatavošanas etapā, mēs no savas puses šo te nepieciešamību esam uzlikuši uz papīra, tas viss gaida jauno valdību, un tad jau politiķi tad lems," turpina Dūdiņš.

"Hospiss LV" vadītāja nav gatava padoties un ļaut izčibēt vairākus gadus veidotam projektam: "Mēs iesim pie visiem tiem, kuri mums solīja, tikpat drosmīgi, acīs skatoties, jautāsim, lai solījumi tiek pildīti! Arī Kariņa kungs publiski izteicās, ka šis noteikti ir jāturpina. Arī Eiroparlamentā mūs ir sadzirdējuši, mēs izmantosim visas sviras, mēs kliegsim medijos, iesim piketēt, klauvēsim pie durvīm un gaidām ar nepacietību jauno labklājības un veselības ministru."

"Hospiss LV" pilotprojekts Latvijā ildzis gadu, Labklājības ministrija tā īstenošanai piešķīrusi nedaudz virs 400 000 eiro. Turklāt aprēķināts, ka hospisa aprūpe izmaksā divreiz lētāk nekā slimnieku turēšana stacionāros.