Nodibinājumam "Hospiss LV" valsts atsaka finansējumu paliatīvās aprūpes sniegšanā

Cilvēks nostrādājis visu mūžu. Daudzi no tiem savu veselību iedragājuši darbā. Bērni izaudzināti un cik nav tādu,kuriem tie nav . Mans dēls aizgāja 5 g atpakaļ ar trombiem sirdī. Palikuši esam ar vīru,kuram ir Parkinsona slimība un veidojas demence . Man bija smaga muguras operācija,viens ceļgals protezēts,otrs gaida rindu. Jā,man ir grūti.Griezos soc.nodaļā-ieteikums,ka vīru variet ievietot pansionātā,bet tā kā pensijas nav minimālās,meklējiet soc.darbiniekus internetā piedāvājumos. Ja mūžā nebūtu maksājuši nodokļus,dzīvojuši vienai dienai,tad cik saprotu man būtu valsts palīdzība. Pretīgi par to visu domāt.

Tik kaujas sparīgiem "darboņiem" es neuzticētu ne savu dzīvi, ne nāvi.
Cik cilvēkiem ir palīdzēts Latvijas pilsētās, laukos, kur?
Vecuma, slimību , dzimumu struktūra...
Utt.
Finanses = cik? Virs 400000?, pārpalikumi, ?pērtēriņi, ?pacientu līdzdalība,? ziedojumi? Kapitālieguldījumi? Darba materiālā un aparātu nodrošinātība...
...to visu gribās zināt, pirms apvemt vēl "nedzimušo valdību"...

Tā.
4simtitūkstošu = 400000 , gadā 365 dienas, 130 - pacienti .
Cik ilgi kopts "vidējais pacients"?
Kāda veida palīdzība sniegta.
Cik darbinieku?, algotu?, brīvprātīgo?...
Darbinieku kvalifikācija?, darbības algoritmi?, palīdzības veidi un "filozofija"?, regularitāte?, medicīniskās, administratīvās, finanšu, loģistikas darbības kritēriji un valsts "ģeogrāfiskais" apsvērums.
Utt. - ne vārda, ne skaņas, vien draudi - naudu uz galda, ja ne visi dabūs "pa purnu"...

Tāpēc jau Latvijā vajadzīga hospiss aprūpes sistēma, lai ļautu cilvēkiem aiziet cieņpilni, t.i.cilvēka aiziešanai piemērotajā vietā, laikā un apstākļos. Nav runas par ātru miršanu, bet cieņpilnu

Tāpēc jau Latvijā ir vajadzīga eitanāzijas legalizācija, jo nav ne medicīniskās aprūpes, ne paliatīvās kopšanas.

Vaidze uzstātes ne a tād pričen, bet a āds širc.