Notikumu apkopojums: kā aizvadīts 9. maijs pie okupācijas pieminekļa Pārdaugavā

Savulaik 9. maijā Uzvaras parkā pulcējās desmitiem tūkstošu cilvēku un parasti svinības notika ar vērienu, kas lielā daļā Latvijas sabiedrības raisīja neapmierinātību.

Šogad situācija mainījusies – pašvaldība nav saskaņojusi nevienu 9. maija pasākumu, taču, neraugoties uz to, visas dienas garumā uz pieminekļa pusi plūda tūkstošiem cilvēku. Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, pieminekļa apkārtnē dežurēja desmitiem policistu, kuri kontrolēja arī cilvēku plūsmu – sanākušajiem bija atļauts ziedus atstāt uz galda, kurus pēc tam tos pārkārtoja apsardzes darbinieki.

Lai gan lielākoties viss notika bez starpgadījumiem, kārtības sargiem nācās tikt galā arī ar vairākiem agresīvi noskaņotiem pilsoņiem.

"Man nav jāslēdz laukā. Kur ir rakstīts, lūdzu parādiet! (Apsargs: Jums izskaidroja kolēģis, ka nedrīkst.) Ko nedrīkst? (Apsargs: Klausīties mūziku.) Kāpēc nedrīkst? Mēs esam kaimiņi varenajai Krievijai, neviena neuzvarētajai, ne franči, ne vācieši viņus neuzvarēja," dižojās kāds atnākušais 9. maija svinētājs.

TV3 Ziņu uzrunātie iedzīvotāji pauda, ka lielākoties šeit ieradušies godināt karā mirušos ģimenes locekļus.

"Mans tēvs tur mira, mani onkuļi arī, tādēļ es nāku un atdodu godu," stāsta Tamāra.

Šogad padomju okupāciju slavinošā pieminekļa pakājē pirmo reizi izvietoti Latvijas un Ukrainas karogi un sanākušie, īpaši ar zili dzelteno karogu esamību, bija visai neapmierināti.

"Nezinu, man liekas, ka tam nav nekāda sakara ar uzvaras dienu," savu pārliecību pauž Vjačeslavs.

"Latviešu karogi lai stāv, bet pārējos nevajadzēja. Šis ir mūsu karogs, mūsu Latvijas, es tā uzskatu," saka Tamāra.

Neizpratni izraisīja policijas lēmums pārvietot pirms pāris nedēļām parkā atklāto izstādi, kurā redzami Krievijas pastrādātie kara noziegumi Ukrainā. Lielākoties sašutums ir par to, kādēļ tiekot darīts viss, lai krievus lieki neprovocētu, un kādēļ vispār pieļauta ziedu nolikšana Pārdaugavā.

"Kāpēc tas tika izdarīts – jo novietojot to uz tās daļas, kur cilvēki plūst, varētu veidoties pudeles kakls un nonākot ciešā kontaktā ar šiem eksponātiem 20-30 centimetru attālumā, būtu tie paši krāsas baloniņi, kaut kas kaut ko uzzīmētu," saka Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

"Šobrīd situācija veidojas tāda, ka izstādi mēs aizvācam, bet puķes nolikt ļaujam. (TV3: Vai šī nebija situācija, kad Latvijai, tostarp Valsts policijai bija jāparāda mugurkauls, jānorobežo piemineklis vispār un jāpasaka, ka nebūs okupācijas slavināšanas?) Nu, pagaidiet, es nepieņemu lēmumu par objekta norobežošanu pilnībā, šobrīd tas nav bijis manas kompetences jautājums. Ja gribēja, lai tas vispār nenotiek, tad ir pagājuši 32 gadi, kuru laikā bija jālemj par šādiem objektiem. Un šeit jau ir jābūt politiskiem lēmumiem un spējai," norāda Ruks.

Ņemot vērā, ka Saeimas Ārlietu komisija jau atbalstījusi izmaiņas, kas teorētiski ļautu nojaukt padomju okupācijas pieminekli, pastāv iespēja, ka šis ir pēdējais 9.maijs, kad Uzvaras parks ir līdzšinējā veidolā.

Uz jautājumu, kādas ir domas par to, ka piemineklis, iespējams, tiks nojaukts, sastaptais 9. maija svinētais Pāvels saka: "Tas ir pretīgi, viņu nedrīkst nojaukt. Nevar cīnīties ar mirušajiem, viņu vairs nav, viņi karoja vispār par kaut ko citu, nevis par tagadējo politiku."

"Droši vien mēs būsim pret, jo tas ir mūsu stāsts, un es domāju, ka viņš šeit nevienam netraucē," saka pie pieminekļa sastaptie Marina un Deniss.

Kopumā policija noformējusi 30 pārkāpuma protokolus un aizturējusi 13 personas. Galvenokārt par neatļauto Georga lentīšu nēsāšanu.