Nozaudēta pase vai nāves briesmas: Tautiešiem nelaimē ārzemēs valsts pērn palīdzējusi simtiem reižu

Kā "’tv3.lv’’ skaidro Ārlietu ministrijā (ĀM), Latvijas Republikas valstspiederīgajiem konsulārā pārstāvība ārvalstīs pieejama Latvijas pārstāvniecībās, proti, akreditētās vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Latvijai patlaban ir 36 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības pasaulē.

Šajās pārstāvniecībās Latvijas pilsoņi var saņemt konsulāro palīdzību, kas ir tieša un individuāla, šādos gadījumos:

• aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumos;
• noziedzīgos nodarījumos cietušajiem;
• smagas slimības vai nelaimes gadījumos;
• nāves gadījumos;
• repatriācijas gadījumā katastrofas vai katastrofas draudu situācijā ārvalstīs gadījumos, ja ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai drošība;
• bērnu tiesību aizsardzības gadījumos;
• pagaidu ceļošanas dokumentu saņemšanas gadījumā.

Tāpat pēc palīdzības var griezties Latvijas Republikas goda konsulātos, kurus vada Latvijas goda konsuli. Patlaban mūsu valstij ir 172 goda konsulāti 79 valstīs.

Latvijas goda konsuli ārvalstīs papildus citiem pienākumiem aizstāv arī Latvijas fizisko un juridisko personu intereses rezidences valstī. Ārlietu ministrs var pilnvarot goda konsulu izsniegt pagaidu ceļošanas dokumentus – atgriešanās apliecības. Šobrīd pasaulē ir 64 Latvijas goda konsuli, kuri ir pilnvaroti izsniegt atgriešanās apliecības.

Pērn pēc palīdzības vērsušies teju 900 tautieši

Ministrijas apkopotie dati par valstspiederīgo palīdzības pieprasījumiem rāda – latvieši patiesi izmanto iespēju pie valsts vērsties. Piemēram, 2022. gadā Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs un Konsulārajā departamentā (KD) Rīgā konsulārā palīdzība sniegta 860 gadījumos (2021. gadā – 995 gadījumos). No tiem palīdzība:

• aizturētajiem – 320;
• slimnīcās nonākušajiem – 104;
• nāves gadījumi – 245;
• nepilngadīgo tiesību aizsardzība – 97;
• bez finanšu līdzekļiem palikušajiem – 89;
• cilvēktirdzniecības gadījumi – 5.

Savukārt uz KD diennakts tālruni ārkārtas situācijām saņemti 7485 zvani, no kuriem ap 2600 zvanu tika saņemti pirmajās divās nedēļās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Visbiežāk palīdzību lūdz nozaudētu dokumentu sakarā

Paturpinot ar statistikas datiem, ministrija atklāj, ka visbiežāk tautieši palīdzību lūdz nozaudētu personas apliecinošu dokumentu gadījumā. Tā, piemēram, 2022. gadā Latvijas pārstāvniecībās un goda konsulātos ārvalstīs, kā arī KD kopumā izsniegtas 997 atgriešanās apliecības, kas gan ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt valstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecību, citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis mūsu valstspiederīgajiem izsniegušas 17 ārkārtas ceļošanas dokumentus.

Tāpat, kā arī rāda iepriekš uzskaitītie dati, bieži palīdzība tiek sniegta aizturētām personām un radiniekiem ārvalstīs mirušu valstspiederīgo gadījumos. Nereti konsulārās amatpersonas palīdzību sniedz arī nepilngadīgo interešu pārstāvības lietās un ārvalstu ārstniecības iestādēs nonākušajiem.

Smagāk risināmie palīdzības gadījumi notiek trešajās valstīs

Visbiežāk tautieši konsulātos pēc palīdzības vēršas valstīs, kurās liels skaists Latvijas valstspiederīgo pastāvīgi dzīvo un strādā (atrodas lielas diasporas), kā arī bieži apmeklē tūrisma nolūkos, piemēram, Apvienotā Karaliste, Vācija, ASV, Īrija, Austrālija, Spānija, Nīderlande, Uzbekistāna, Turcija, Apvienoto Arābu Emirāti un Ēģipte, skaidro ministrijā.

Vienlaikus ĀM piebilst – vissmagāk risināmie palīdzības gadījumi, kuru skaitliskais apjoms ir salīdzinoši neliels, parasti ir trešajās valstīs, kur Latvijai nav pārstāvniecību un bieži nav arī goda konsulu, piemēram, Āfrikas kontinenta valstīs, Dienvidamerikā un Dienvidaustrumāzijā. Šajos gadījumos palīdzības sniegšana atbilstoši tiek koordinēta ar citu ES pārstāvniecību vai goda konsulu starpniecību.

Pēc palīdzības vērsies arī Jamaikā aizturētais latvietis

Pēdējās nedēļās nosacīti skaļākais gadījums, kad Latvijas valstspiederīgais vērsies pēc palīdzības pie goda konsula, ir Jamaikā aizturētais Rihards Upenieks. Jau vēstīts, ka 30 gadus vecais vīrietis 10. martā aizturēts lidostā Kingstonā, no kuras viņam bija iecerēts doties uz Apvienoto Karalisti. Lidostā viņš no kāda cilvēka it kā paziņam saņēmis koka kastē aizzīmogotu viskiju, kurā, vietējai policijai Upenieku pārmeklējot, atrasti 4,4 kilogrami kokaīna. Aizturētais latvietis uzstāj, ka esot iegāzts.

Kopā ar viņu apcietināta vēl kāda lidostas apsardzes darbiniece. Abiem aizturētajiem izvirzītas apsūdzības kokaīna izvešanas sazvērestībā, bet Upeniekam vēl ir papildu apsūdzības par kokaīna glabāšanu, tirgošanu un mēģinājumu to izvest.

Jau vēstīts, ka ministrijas Konsulārais departaments un Latvijas tiesībsargājošās iestādes ir informētas par Latvijas pilsoņa aizturēšanas faktu Jamaikā šī gada 10. martā Jamaikas lidostā un viņa atrašanās vietu. Oficiālā informācija par pilsoņa arestu tika saņemta ar Latvijas goda konsula Jamaikā starpniecību, kurš ir iesaistīts konsulārās palīdzības nodrošināšanā aizturētajai personai.

Vienlaikus ministrijā uzsver – neskatoties uz konkrētās lietas plašo publicitāti plašsaziņas līdzekļos, ir būtiski apzināties ārlietu dienesta iespējas un funkcijas valstspiederīgo aizturēšanas gadījumos ārvalstīs. Proti, ārlietu dienests var:

• ar aizturētās personas piekrišanu un Valsts policijas iesaisti par aizturēšanas faktu informēt tuviniekus;
• sazināties ar Latvijas piederīgajiem ieslodzījuma vietās viņu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanai.

Savukārt ārlietu dienests nevar:

• iejaukties tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā, ja Latvijas valstspiederīgais ārvalstī ir izdarījis likumpārkāpumu;
• panākt labākus ieslodzījuma apstākļus cietumā nekā vietējiem iedzīvotājiem;
• sniegt juridiskas konsultācijas.