Ogres muzeja un pašvaldības konflikts: Taps grozījumi likumā, lai stiprinātu muzeju autonomiju
Izstrādās priekšlikumus grozījumiem Muzeju likumā, kas stiprinātu muzeju autonomiju to pamatdarbības – pētniecības, krājuma veidošanas un komunikācijas ar sabiedrību – jautājumos, pēc ārkārtas Muzeju padomes sēdes, izvērtējot Ogres pašvaldības un Ogres muzeja konfliktu, informēja Kultūras ministrijā.
Lai izvērtētu konfliktsituāciju, kas izveidojusies starp Ogres pašvaldību un Ogres Vēstures un mākslas muzeju, 24. februārī notika kultūras ministra Naura Puntuļa sasauktā Muzeju padomes ārkārtas sēde.
Līdztekus Muzeju padomes locekļiem sēdē piedalījās arī Ogres pašvaldības priekšsēdētājs Egils Helmanis, Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Evija Smiltniece un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.
"Pēdējā laika notikumu virtene: Jūrmalas bibliotēka, Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojums, Rotko muzejs, tagad – Ogres muzejs. Aicinu uz šiem gadījumiem skatīties plašāk, un muzeju gadījumā – potenciāli kopā ar muzeju nozari strādājot pie muzeju likuma precizējumiem, iespējams arī muzeju padomes lomas stiprināšanu, jo, kā jau esmu atkārtojis vairākkārt, politiska iejaukšanās mākslas saturā nav pieļaujama. To esmu paudis Venēcijas biennāles sakarā, kad daļa sabiedrības pieprasīja no manis šādu reakciju. To esmu teicis arī, komentējot Daugavpils Rotko muzeja jaunākās izstādes gadījumā, to paužu arī Ogres muzeja gadījumā."
Puntulis piebilda, ka savā ministra amata pienākumu veikšanas laikā kā galveno vadmotīvu ir akcentējis, ka labākais veids risināt problēmas vispirms ir sēsties pie sarunu galda, tāpēc arī šodien sasaucis muzeju padomes ārkārtas sēdi ar visu iesaistīto pušu dalību.
"Mēs dzīvojam laikā, kad netālu no mūsu valsts notiek agresīvs, asiņains karš, kas nevar neatstāt nospiedumus uz mūsu sabiedrību un reakcijām uz notikumiem. Un šodien bijām liecinieki, ka trūkst savstarpējā dialoga. Man kā ministram ir būtiski, lai neviens kultūras darbinieks Latvijā nejustos neaizsrgāts. Līdz ar to kopā ar nozari strādāsim pie nepieciešamajām normatīvu izmaiņām," pauda Puntulis.
Muzeju padome lēma izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Muzeju likumā kas stiprinātu muzeju autonomiju to pamatdarbības – pētniecības, krājuma veidošanas un komunikācijas ar sabiedrību – jautājumos.
Muzeju padomes sastāvā darbojas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktora vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova, Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule,
Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere, Rīgas Porcelāna muzeja direktore Iliana Veinberga, Aleksandra Čaka muzeja direktore Antra Medne, Rīgas Motormuzeja vadītāja vietnieks Agris Šmits, biedrības "Žaņa Lipkes memoriāls" muzeja direktore Lolita Tomsone,
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Dārgais, Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns,
J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja direktore Agrita Ozoliņa, Naujenes novadpētniecības muzeja direktore Evita Kusiņa-Koļesņika, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, Kultūras informācijas sistēmu centra direktora vietniece Sandra Ozoliņa, Latvijas Muzeju biedrības priekšsēdētāja (pārstāv ar Latvijas muzeju profesionālo darbību saistītās nevalstiskās organizācijas) Zane Grīnvalde un Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.
Atbilstoši Muzeju likumā noteiktajam Muzeju padome izveidota kā konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas saistīti ar valsts stratēģiju muzeju jomā, kā arī ar muzeju darbību un Nacionālā muzeju krājuma veidošanu un saglabāšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
