Onkologi ceļ trauksmi par rindām uz ķīmijterapiju; politiķi "stiepj gumiju", kamēr pacienti gaida pat pusotru mēnesi
Rīgas Austrumu slimnīcas onkologi ceļ trauksmi par garajām rindām, kuras spiesti izstāvēt vēža slimnieki, lai saņemtu ķīmijterapiju. Vidēji šī rinda ilgst pusotru mēnesi, un tas ir divreiz ilgāk nekā citviet Eiropā. Mediķi norāda, ka Veselības ministrija par šāda sastrēguma veidošanos brīdināta jau gada sākumā, taču risinājums nav atrasts.
Lai ārstēšanu varētu saņemt vairāk pacientu, pirms pusotra gada Austrumu slimnīcā tika atklātas Ķīmijterapijas dienas stacionāra paplašinātās telpas. Uz 69 guļkrēsliem jau mēnešiem ir pieraksti no rīta līdz vēlam vakaram, ir dienas, kad ķīmijterapiju saņem pat 130 pacienti.
"Kapacitāte, limits tuvojas robežai, mēs vairs nevarēsim paņemt vienu pacientu papildus," norāda Austrumu slimnīcas Solīdo audzēju medikamentozās klīnikas vadītāja Elīna Sīviņa.
Tā kā onkoloģisko pacientu kļūst arvien vairāk, turklāt slimību arvien agrīnāk spēj diagnosticēt, lai pirmreizējos vēža pacientus iekļautu ķīmijterapijas saņēmēju plūsmā, nākas gaidīt pat pusotru mēnesi. Tas ir uz pusi ilgāk nekā citviet Eiropā.
"Ja mēs salīdzinām ar iepriekšējo gadu, tad šogad mums dienas stacionārā ir par 40% pieaugums, kas nozīmē, ka mums ir par 40% vairāk darba, bet diemžēl mums tie resursi ir iepriekšējie! Mums visu laiku ir gan māsu, gan ārstu vakances brīvas, gan dienas stacionārā, gan nodaļās, un tas arī nosaka šo problēmu – kāpēc šī rinda veidojas!"
"Latvijas Onkoloģijas centra" galvenais ārsts norāda, ka akūtais personāla trūkums ķīmijterapijas centrā saistīts arī ar psihoemocionālo slodzi, medmāsām veicot gan tiešos pienākumus, gan atbalstot vēža slimniekus.
"Pacientu skaits uz vienu māsu, ja mēs salīdzinām Latviju ar citām ES valstīm, ir viens no lielākajiem. Daudz vairāk pacientu uz vienu māsiņu – līdz ar to tas tieši ietekmē gan aprūpes pieejamību, gan kvalitāti, protams, personāls ir pārslogots un uz izdegšanas robežas. Mēs arī zaudējam personālu, kas iet prom."
Ķīmijterapija ir viens no stūrakmeņiem onkoloģisko pacientu ārstēšanā. To bieži nozīmē saņemt gan pirms, gan pēc operācijas. Taču garās gaidīšanas rindas uz to rada tālāku risku – atlikt operāciju.
"Pateikšu godīgi, mēs reizēm esam spiesti konsīlija laikā nozīmēt pacientam operatīvo ārstēšanu – ķirurģisko ārstēšanu – un izlaist ķīmijterapiju, jo kamēr tie pacienti gaidīs to ķīmijterapiju, slimība progresēs. Es par to esmu brīdinājis ministriju un ministru, viņš to labi zina, bet tā reakcija,(..) ja viņam tā liktos prioritāte, tad sen jau vajadzēja reaģēt."
Lielākā daļa jeb 80% no visiem onkoloģiskajiem pacientiem Latvijā ārstējas tieši Austrumu slimnīcā, lai gan arī reģionālajās slimnīcās – Liepājā un Daugavpilī – ir ķīmijterapijas kabineti. Mediķi pārmet veselības ministrijai, ka šāds sastrēgums izveidojies, un jau laikus nav celta kapacitāte reģionos. Veselības ministrs Hosams Abu Meri norāda, ka šāds plāns vēl topot.
"Ir nepieciešamas papildu vietas ārpus Rīgas ķīmijterapijā, lai nav visiem jābrauc uz Rīgu. Šobrīd notiek Rīgā, Liepājā un Daugavpilī, tad, iespējams, ir papildu vietas, kur to ķīmijterapiju saņemt citā iestādē – savā rajonā, un nav jābrauc uz Onkoloģijas centru, tas ir viens no risinājumiem, ko ieliksim jaunajā tīklu reorganizācijā."
Ministrs norāda, ka ātra risinājuma nebūšot. Jo slimnīcu tīkla pārskatīšanas plānu uz valdību viņš nesīs tikai rudenī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
