Ornitologs: Mežu izciršanas lobijs ir ļoti spēcīgs un bijušie lobisti tagad strādā Klimata ministrijā

Veco mežu izciršana un jaunaudžu stādīšana to vietā ļaušot samazināt oglekļa emisijas un Latvijai sasniegt Eiropas Savienības izvirzītos klimata mērķus, – tā skaidro Klimata un enerģētikas ministrijā.

Intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" Ķerus apstiprina, ka veci meži tiešām "apēd" oglekli un tie ir nozīmīgas oglekļa krātuves. "Iedomāties, ka mēs varam mazināt klimata pārmaiņas vai emisijas, izcērtot vecos mežus, ir absolūti absurdi un neloģiski," viņš saka.

Ornitologs vērš uzmanību, ka, skatoties oficiālo statistiku, pie meža tiek pieskaitīti arī izcirtumi, taču vecie meži savas ilgstošās attīstības dēļ ir uzskatāmi par dabas pērlēm, un ir dzīvnieku sugas, kuras spēj izdzīvot tikai ilgstoši neskartos mežos. "Mēs tiešām iznīcinām tās vērtīgākās dabas saliņas, kas vēl mūsu stipri degradētajā mežu ainavā ir saglabājušās," bažas pauž Ķerus.

Dabas eksperts skaidro, ka jauni koki aug straujāk un varētu rasties sajūta, ka ir labāk no oglekļa piesaistes viedokļa, tomēr vecie meži ir ļoti daudz jau uzkrājuši: "Ja tur ir 200 gadus krāts ogleklis, tu izcērt [mežu] un palaid gaisā, tad, kamēr tie jaunie meži nekļūs 200 gadus veci, tikmēr viņi to atpakaļ nesavāks."

Mežu izciršana ir īslaicīgs finansiāls ieguvums, un tas nav izmērāms tikai koksnes kubikmetros. Ciršanas apjomu samazināšana būtu vislabākais veids, kā piesaistīt oglekli, saka ornitologs.

"Šis [mežu izciršanas] lobijs ir ļoti, ļoti spēcīgs, kas neizbrīna. Ja vienam mežu nozares uzņēmumam ir uzticēta ceturtā daļa Latvijas teritorijas, puse Latvijas mežu, tas nozīmē, ka tajā pusē ir ļoti daudz līdzekļu, kas var ietekmēt dažādos veidos. Un ne jau tikai maksājot par reklāmām. Redzam, ka ir cilvēki, kas bijuši meža nozares lobisti, tagad strādā tajā pašā Klimata ministrijā. Tas ir ļoti jaudīgs spēks, bet es domāju, ja sabiedrība saņemas, tā var būt pietiekami jaudīgs pretspēks," pauž Ķerus.