Ornitologs par mežu izciršanas lēmumu: Šie noteikumi "izgrozīti", izmantojot Ukrainas kara radīto krīzi

Kā sarunā ar TV3 raidījumu "900 sekundes" skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, galvenais punkts šajos grozījumos ir galvenās cirtes caurmēra samazināšana – ražīgākos mežus drīkstēs nocirst ātrāk.

"Ir jāpatur prātā esošā situācija un pašreizējā pieeja nav laba – mēs uzliekam lielus ciršanas apjomus saviem mežiem, tiek izcirsti starptautiskas nozīmes aizsargājami meži, tiek izcirstas aizsargājamu sugu dzīvotnes, arvien vairāk iedzīvotāju ir neapmierināti par izcirstiem mežiem pie viņu mājām. Skaidrs, ka vajadzētu pārskatīt kā mēs saimniekojam un mazināt ciršanas apjomus. Šie noteikumi ir būtisks pagrieziens nepareizajā virzienā, vēl vairāk atbalstot kailciršu saimniekošanu. Ir skaidrs, ka pēc šiem noteikumiem īsā termiņā (5-10 gados) pieaugs ciršanas apjomi un pēc tam būs lielāks īpatsvars jaunu mežu nekā tas ir šobrīd. No dabas viedokļa skatoties – jo vecāks mežs, jo vērtīgāks. Tātad būs vairāk mazāk vērtīgo mežu. Līdz ar to zudīs dzīvotnes gan putniem, gan citām meža sugām," norāda Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs.

Ķerus vērš uzmanību uz premjera Krišjāņa Kariņa (JV) solījumu nevirzīt šo lēmumu, kamēr nebūs vienošanās starp mežu nozari un dabas aizsardzības speciālistiem, tomēr pāris dienas pirms valdības sēdes ienākusi informācija, ka tomēr tas tiks virzīts.

"Tas bija pārsteigums. Domāju, ka tas bija apzināts solis tāpēc, ka iepriekšējos gadījumos mēs par to zinājām laikus un sabiedrības spiediena dēļ izdevās to apturēt. Acīmredzot, lai nevarētu mobilizēt sabiedrību, tas tika ielikts [dienaskārtībā] pēdējā brīdī. Bet tas oficiālais arguments, kas, manuprāt, to padara stipri cinisku, ir karš Ukrainā. Noteikumi tika virzīti jau sen, bet tagad izmantojot šo Ukrainas kara radīto krīzi, tie tika fiksi iegrūsti un "izgrozīti", lai gan maz ticams, ka varēs ko risināt," norāda Ķerus.