Daudzi Latvijā sēru vēsti par pāvesta Franciska nāvi uzzināja tieši Lieldienu dievkalpojumu laikā.
Pēc svētku dievakalpojuma ticīgie atzīst, ka baznīcā šī diena ir ar divējādām sajūtām – ir skumjas par aizgājušo pāvestu, bet prieks par Kristus augšāmcelšanās svētkiem, kas to pavada.
"Arī mēs uzņemam šo vēsti par pāvesta nāvi ar, protams, zināmām skumjām, jo baznīca ir pazaudējusi ļoti lielu cilvēku, kas baznīcai ir parādījis cilvēcisko seju visai pasaulei, bet šīs skumjas ir ļoti gaišas un prieka pilnas, jo Kristus ir augšāmcēlies."
"Paskat, vēl apkalpoja pat cietumnieku, pie tautas izgāja arī vakar. Tā ka mums ir jāpriecājas, ka bija tāds labs pāvests."
Rīgas Kristus Karaļa draudzes priesteris Rihards Rasnacis atzīst – tas, ka pāvests šodien miris, garīdzniekiem bija zināms jau ātrāk, un arī šodienas dievkalpojums bija vēltīts, lai aizlūgtu par viņu.
"Man personīgi pāvests Francisks paliks atmiņā ar savu cilvēcību, kā viņš komunicēja ar Baznīcu, arī ar neticīgajiem. Bet Baznīcai viņš savu pirmo dokumentu veltīja ar nosaukumu Evaņģēlija prieks. Un tur viņš ļoti bieži izteicās – "Es ilgojos redzēt Baznīcu tādu un tādu vai, kā es ilgojos to un to." Nevis tā moralizēšana, jābūt tā un tā, bet kā es ilgojos, un tās visas viņa pontifikāta arī parādīja, ka viņš tās ilgas cenšas iedzīvināt."
Latvijas Romas katoļu baznīcas pārstāvis Ilmārs Tolstovs teic, ka pāvesta atstātais vēstījums pasaulei ir par to, ka ikviens ir cilvēks un pelnījis cieņpilnu attieksmi pret sevi.
"Pāvests Francisks aicināja atcerēties, ka ikviens cilvēks pat, ja viņš dzīvo nabadzīgā, mazā valstī, viņš ir svarīgs, un ar to viņš paliks atmiņā kā pāvests, kurš ļoti aicināja baznīcu iziet ārā no saviem mūriem, doties pie tiem, kas cieš, kas ir atstāti, kas ir kā bēgļi, kas ir vajāti, kas ir slimi. Tātad viņš bija slimo cietēju, nabagu vajāto visu atstāto pāvests."
Savas līdzjūtības par pāvesta nāvi izteikušas arī Latvijas galvenās amatpersonas – prezidents Edgars Rinkēvičs un premjere Evika Siliņa (JV).
Pāvests Francisks Latvijā viesojās 2018. gadā, Latvijas simtgades svinību ietvaros. Toreiz viņš aizvadīja vizītes ar amatpersonām Rīgā un tad devās uz Aglonu, kur viņu sagaidīja vairāki desmiti tūkstoši ticīgo.
Jānorāda, ka uz konklāvu, kas drīzumā sanāks, lai vēlētu jauno katoļu baznīcas līderi, no Latvijas neviens nedosies – vienīgajam balstiesīgajam kardinālam Jānim Pujātam jau ir 94 gadi, taču balsstiesības beidzas līdz 80 gadu vecumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
