Parakstu vākšana pret ieceri mainīt pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību izmaksās aptuveni miljonu eiro

16. janvārī sāks parakstu vākšanu referendumam par Rīgas domes nākamā sasaukuma ilgāku darbības termiņu ārkārtas vēlēšanu gadījumā.

Valsts prezidents Egils Levits pirms Ziemassvētkiem uz diviem mēnešiem apturēja Saeimas pieņemtos likumgrozījumus, ar kuriem ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas dome strādātu ilgāku termiņu, pēc būtības izlaižot 2021. gada pašvaldību vēlēšanas. To Rīgas pils saimniekam prasīja vairāk nekā trešdaļa parlamenta deputātu, pamatā opozīcija, un atbilstoši Satversmei Levitam tas arī bija jādara.

Likumgrozījumi gan neaptver tikai Rīgas domi, taču tieši attiecībā uz šo pašvaldību konkrētais jautājums patlaban ir aktuāls. Tālākā kārtība paredz, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) jārīko parakstu vākšana, lai noskaidrotu, vai apturētie divi likumprojekti būtu nododami tautas nobalsošanai. Ja mēneša laikā to pieprasīs viena desmitā daļa vēlētāju jeb šajā gadījumā aptuveni 155 000 cilvēku, jārīko referendums. Ja ne, likumi ir izsludināmi.

Komisija piektdien vienbalsīgi nolēma parakstu vākšanu rīkot no 16. janvāra līdz 14. februārim un nedēļu vēlāk – rezultātus oficiāli apstiprināt. Iedzīvotāji varēs parakstīties gan pašvaldībās, gan ārvalstīs, taču tas būs jādara klātienē. Elektroniska parakstīšanās, kā tā patlaban notiek attiecībā uz Saeimas atlaišanu, nebūs iespējama.

Konkrētas parakstu vākšanas vietas un skaitu noteiks pašvaldības. Tad arī gaidāma skaidrība par šā pasākuma izmaksām, no kurām lielāko daļu veido darbaspēks. Patlaban lēsts, ka parakstu vākšanu varētu izmaksāt aptuveni miljonu eiro.

Opozīcijas pārstāvji nelolo cerības savākt nepieciešamo parakstu skaitu, taču arī neuzskata, ka miljons būtu pārāk augsta cena, lai likumu stāšanos spēkā nedaudz atliktu.

Pēdējā klātienes parakstu vākšana Latvijā notika pirms astoņiem gadiem – par valodas referendumu.